No Madonas apriņķa Madonas un Gulbenes pilsētām un 37 pagastiem tika arestēti un izsūtīti 550 cilvēki (305 vīrieši un 245 sievietes).

Sākotnēji arestētos vīriešus izveda uz Smoļenskas apgabala Juhnovas karagūstekņu nometni, bet tuvojoties frontei pārveda uz citām nometnēm.

Lielākā daļa Madonas apriņķa arestēto vīriešu – 167 – tika ieslodzīti Sverdlovskas apgabala Sevurallagā (Ziemeļurālu labošanas darbu nometnē), 41 arestētie 24. teritoriālā strēlnieku korpusa virsnieki nonāca Krasnojarskas novada Noriļlagā (Noriļskas labošanas darbu nometnē), 11 – Sverdlovskas apgabala Vosturallagā (Austrumurālu labošanas darbu nometnē), 4 – Kirovas apgabala Vjatlagā (Vjatkas labošanas darbu nometnē), viens - Sverdlovskas apgabala Ivdeļlagā (Ivdeļas labošanas darbu nometnē), divi palika Smoļenskas apgabala Juhnovas nometnē (Alberts Čauris nomira, bet Robertu Upatnieku nošāva bēgot, pieci – dažādos cietumos.

Tikai ieslodzījuma vietās viņiem uzrādīja lēmumu par drošības līdzekļa – aresta – piemērošanu, tālāk sekoja formālā ”izmeklēšana”, kuras rezultāts bija jau iepriekš izlemts – nāvessods vai ieslodzījums labošanas darbu nometnē. No Madonas apriņķa arestētajiem - 66 tika nošauti, 95 – nomira nometnēs.

Deportētos ģimenes locekļus izvietoja Krasnojarskas novada Ačinskas, Berjozovskas, Nazarovas, Jeņiseiskas, Ustjjeņisejas, Novosjolovas rajonos, un pavisam nometinājuma vietās nomira 67 cilvēki.
292 cilvēki tika atbrīvoti, bet par 30 cilvēku likteni nav precīzu ziņu.