Deportācija no Tukuma apriņķa notika pēc līdzīga scenārija kā visā Latvijas teritorijā. 1941. gada jūnija sākumā Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta darbinieki sagatavoja arestējamo un izsūtāmo personu uzskaites lietas un citus apcietināšanas un izsūtīšanas dokumentus.
Par galveno apsūdzības dokumentu pret arestētajiem cilvēkiem noderēja Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta darbinieku sagatavotā "Izziņa par kompromitējošiem materiāliem un dokumentiem, kas to apstiprina".
Neilgi pirms 1941. gada 14. jūnija Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta Tukuma apriņķa daļa izveidoja īpašas operatīvās grupas, kas izsūtīšanai paredzēto cilvēku dzīvesvietās veica arestēšanu, kratīšanu, mantas aprakstīšanu un nogādāja aizturētos līdz ešelonam. Viņiem aktīvi palīdzēja kompartijas Tukuma apriņķa komitejas darbinieki un aktīvisti.
No Tukuma apriņķa – Tukuma pilsētas, kā arī 25 pagastiem – tika izsūtīti 474 cilvēki (240 vīrieši un 234 sievietes). Daļu no šiem cilvēkiem arestēja. Kopumā no Tukuma apriņķa deportējamajiem arestēja 142 cilvēkus (visi vīrieši). No Tukuma apriņķī arestētajiem 134 cilvēkus ieslodzīja Vjatlagā (Vjatkas labošanas darbu nometne) Kirovas apgabalā, bet astoņus ieslodzīja Noriļlagā (Noriļskas labošanas darbu nometne) Krasnojarskas novadā. Seši no šiem ieslodzītajiem 1941.–1943. gadā tika nošauti, vēl 125 cilvēki mira ieslodzījumā. No nometnēs ieslodzītajiem izdzīvoja un vēlāk tika atbrīvoti vien 10 cilvēki, par viena arestētā tālāko likteni dokumentāru liecību trūkst.
Lielāko daļu no izsūtītajām Tukuma apriņķa ģimenēm nometināja Krasnojarskas novada Boļšaja Murtas, Kazačinskas un Ņižņijingašas rajonā. Atsevišķas ģimenes vai cilvēkus izsūtīja arī uz Krasnojarskas novada Igarkas un Noriļskas pilsētu, Ačinskas, Jemeļjanovas, Jeņiseiskas, Kanskas, Novosjolovas, Turuhanskas un Tjuhtetas rajonu, kā arī uz Omskas apgabala Jamalas Ņencu nacionālā apvidus Krasnoseļkupas rajonu.
No Tukuma apriņķa izsūtītajiem specnometinājuma vietās un ceļā nomira 66 cilvēki. Vairums cilvēku no specnometinājuma tika atbrīvoti 20. gs. 50. gadu vidū, bet par 31 no Tukuma apriņķa izsūtīto cilvēku likteni precīzu ziņu nav (ir zināms, ka vismaz 24 no viņiem atstāja nometinājuma vietas bez varas iestāžu atļaujas).
