Rūtas Dzenes ģimene Dzene Rūta Edgara m., dz. 1938, dzīvoja Valkas apriņķa, Kārķu pagasta Lejasnaglās. 14.06.1941. izsūtīta uz Krasnojarskas novada, Tjuhtetas rajonu. Atbrīvota 24.08.1946. LVA, 1987. f., 1. apr. (Valka), 20166. lieta. Tēvs Dzenis Edgars Daniela d., dz. 1908, dzīvoja Valkas apriņķa, Kārķu pagasta Lejasnaglās. Arestēts 14.06.1941., ieslodzīts Sevurallagā. Nošauts 13.08.1942. Sverdlovskā. LVA, 1987. f., 1. apr. (Valka), 20166. lieta; LVA, 1986. f., 2. apr., P-8643. lieta. Māte Dzene Lidija Jāņa m., dz. 1910, dzīvoja Valkas apriņķa, Kārķu pagasta Lejasnaglās. Izsūtīta 14.06.1941. uz Krasnojarskas novada, Tjuhtetas rajonu. Mirusi 15.11.1945. LVA, 1987. f., 1. apr. (Valka), 20166. lieta. Māsa Dzene Baiba Edgara m., dz. 1939, dzīvoja Valkas apriņķa, Kārķu pagasta Lejasnaglās. Izsūtīta 14.06.1941. uz Krasnojarskas novada, Tjuhtetas rajonu. Mirusi 1942. gadā izsūtījumā. LVA, 1987. f., 1. apr. (Valka), 20166. lieta.

Dokumenti, fotogrāfijas

Rūtas Dzenes atmiņas

Mani sauc Rūta Dzene, dzimusi 1938. gada 11. martā. Tēvs bija Kārķu pagasta aizsargu priekšnieks. Abi vecāki man nāk no lielām ģimenēm, tā ka radu man ir ļoti, ļoti daudz.

Tajā rītā, kad bijusi izsūtīšana, tēvs ir bijis tālajās pļavās un tēva jaunākā māsa, kura ir tikai divpadsmit gadus vecāka par mani un vēl tagad dzīvo* Valkā… vienīgā vairs palikusi no visiem tēva un mammas tuvākajiem radiem. Viņa ir sūtīta tēvam pakaļ uz pļavu. Tēvs bija beidzis Priekuļu [lauksaimniecības vidusskolu] un tiem laikiem viņam bija ļoti laba izglītība. Viņš uzcēlis ļoti lielu liellopu kūti, un tajā rītā ir bijusi pārraudze, kurai tie vietējie uzrādītāji teikuši: jūs nobēdziniet sērskābi. Jo, saprotams, mana mamma ir bijusi ļoti dusmīga. To man tēva māsa Brigita stāstīja, es to tikai nesen uzzināju. Māsiņa dzimusi 1939. gada decembrī, viņai bija pusotrs gadiņš. Es no brauciena neko neatceros. Paņēma visu ģimeni? Tajā mājā palika tēva māte un divas māsas**… Mammas radi jau tajā pašā pagastā citā mājā… mans krusttēvs un krustmāte, kuri man visu skolas laiku palīdzēja.

Mamma nokļuva [Krasnojarskas novada] Tjuhtjetā. Es to redzēju pēc Melānijas Vanagas grāmatas***. Zviedru kundze, Aļas mamma, arī raksta no Tjuhtjetas vēstules, ka mēs tur visas esam bijušas. No visiem šiem lieliem pārdzīvojumiem jau atmiņa ir zudusi, un es lasīju kādu psihologa grāmatu, viņš raksta – ļoti labi, ka atmiņa ir zudusi…

Māsiņa laikam nomira jau pirmajā gadā, jo tur visiem bērniem bija dizentērija, arī Aļas māsiņa Inesīte nomira… Aļas brālis saka: “Vai tad tu neatceries, kā mēs tur degām tai pirtiņā?” – Nē, es it neko neatceros. Bērnu pašu palaidnības pēc… peles tur grabinājušās… Sērkociņi jau bija nobēdzināti, bet mēs laikam bijām redzējuši… Nu, viņa uzskata, ka es esmu tā vainīgā, jo es jau biju vecākā… Pirtiņa aizdegās, un sadega pilnīgi viss… Un Zviedru kundze, ka tāpēc vien nevarēja mani paturēt, nebija pat ne segas vairs… Kāds krievu onkulītis, ūdensvedējs, ieraudzījis, ka tā pirtiņa deg, un paziņojis viņai, un viņa teica: es viņam atdevu sava vīra kabatas pulksteni. Zviedru kundzes vīrs paņēmis līdzi spilvenu un segu… Viņš spilvenu izārdījis, un tā spalvas salicis gan cimdos, gan zeķēs, un tāpēc palicis dzīvs… No sešdesmit diviem, kas bijuši vagonā, tikai divi palikuši dzīvi.

Par manu tēvu nekādu ziņu nebija. Tēva māte interesējās, rakstīja uz Maskavu un visur kur, bet nekādas atbildes nebija… Tagad pēc tās lielās sarkanās grāmatas**** – nošauts 1942.gadā…

Mamma bijusi ļoti slimīga. Ielikta slimnīcā ar tuberkulozi. Kā Zviedru kundze raksta, bērnunamā es esot bijusi dzīvespriecīga. Latviešu valoda bija aizmirsta, Zina Purgale, mammas māsa, strādāja par rēķinvedi Dikļos. Tur bija poliete Ļoļa, un kurinātājs Ivans – tie man bija tie lielākie draugi, jo es ar viņiem varēju sirsnīgi izrunāties krieviski.

Mammas māsa mani izņēma no bērnunama 2. septembrī. Skola sākusies, man astoņi gadi, pavasarī būs deviņi, bet valodu neprotu… Mani aizsūtīja uz laukiem, arī pie mammas māsas. Viņiem tajā laikā bija liela kūts, pilna ar lopiem, tur es esot negausīgi ēdusi… Paši sviestu taisījuši, un es burtiski saujām ēdusi… nu, izaugu tīri normāla.

Tas viss pagājis…

Ligitas Drubiņas paskaidrojumi 2021. gada februārī:

* R. Dzenes tēva jaunākā māsa Brigita Dzene ir mirusi 2011. gada 16. jūnijā.

** Citi R. Dzenes tēva Edgara Dzeņa radi – vecāki, brāļi un māsas izsūtīti 1949. gadā.

*** Domāta Melānijas Vanagas grāmata “Veļupes krastā” (1991).

**** Domāta LVA izdotā grāmata “Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs” (2001).

Rūtas Dzenes atmiņas no grāmatas: Sibīrijas bērni – mums bija tas jāizstāsta... 1. sējums A-K. [Rīga], fonds “Sibīrijas bērni”, 2007, 506.-507. lpp.