Izstādes "1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos " autoru (Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva zonālajiem valsts arhīviem) iecere – piedāvāt koncentrētu dokumentāro ieskatu par deportācijas sagatavošanu un norisi Latvijā kopumā un atsevišķos Latvijas apriņķos.

Katra apriņķa ietvaros publicējam apriņķa deportēto sarakstu, dokumentus un foto no atsevišķu ģimeņu izsūtīšanas lietām, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā, un to pašu ģimeņu atmiņas un fotogrāfijas.

Deportēto iedzīvotāju saraksts datu bāzē sakārtots apriņķu alfabētiskā secībā pēc 1941. gada 14. jūnijā esošā administratīvi teritoriālā iedalījuma un arhīva lietu dokumentos minētās pastāvīgās dzīves vietas vai vietas, kur izsūtāmais cilvēks faktiski arestēts un no kuras izsūtīts.

1946. un 1947. gadā notika administratīvi teritoriālas izmaiņas – atsevišķi apriņķi – Rīgas, Valmieras, Madonas, Daugavpils, Rēzeknes – tika sadalīti, izveidojot jaunus – Ogres, Limbažu, Gulbenes, Krāslavas un Viļānu apriņķus, agrāko 19 apriņķu vietā bija 25 apriņķi.

Lai atrastu ziņas par deportētajiem cilvēkiem, ja nav zināms pagasts vai apriņķis, no kura cilvēks izsūtīts, iesakām izmantot meklēšanu pēc uzvārda, vārda un tēva vārda.

Kā ieceres īstenojums 2011. gadā virtuāli tika atvērta Cēsu Zonālā valsts arhīva un Latvijas Valsts arhīva kopīgi izveidotās virtuālās izstādes "1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos" sadaļa "1941. gada 14. jūnija deportācija Cēsu un Madonas apriņķos". Tās nolūks – godināt 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto piemiņu un iepazīstināt ar nelielu daļu no dokumentārajām liecībām, kas par deportāciju no Cēsu un Madonas apriņķiem glabājas abos arhīvos un izsūtīto personīgajos arhīvos.

2013. gadā – virtuālo izstādi papildina sadaļa "1941. gada 14. jūnija deportācija Ventspils un Talsu apriņķos", kas tapusi Ventspils Zonālā valsts arhīva sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu. Šīs sadaļas autori piedāvā ieskatu dokumentos, kas par deportāciju no Ventspils un Talsu apriņķiem glabājas abos arhīvos, izsūtīto atmiņas un fotogrāfijas.

2014. gadā – piedāvājam virtuālās izstādes turpinājumu – sadaļu "1941. gada 14. jūnija deportācija Rēzeknes apriņķī", kas tapusi Rēzeknes augstskolas vēstures maģistrantūras 2. kursa maģistres Jeļenas Aļeksejevas sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu. Šīs sadaļas autori piedāvā ieskatu dokumentos par deportāciju no Rēzeknes apriņķa, kas atrodami izsūtīto ģimeņu lietās Latvijas Valsts arhīvā, Jeļenas Aļeksejevas publicēšanai sagatavotās intervijas ar izsūtītajiem un fotogrāfijas.

2015. gadā – piedāvājam virtuālās izstādes turpinājumu – sadaļu "1941. gada 14. jūnija deportācija Aizputes, Kuldīgas un Liepājas apriņķos", kas tapusi Latvijas Valsts arhīva sadarbībā ar Liepājas Zonālo valsts arhīvu un Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeju. Izstādē izmantoti arī Liepājas muzeja Okupācijas nodaļas materiāli un izsūtīto personīgie arhīvi. Sadaļas autori piedāvā ieskatu dokumentos par deportāciju no Aizputes, Kuldīgas un Liepājas apriņķa, izsūtīto atmiņas un fotogrāfijas.

2016. gadā – piedāvājam virtuālās izstādes turpinājumu – sadaļu "1941. gada 14. jūnija deportācija Valmieras apriņķī", kas tapusi Latvijas Valsts arhīva sadarbībā ar Valmieras Zonālo valsts arhīvu, Valmieras politiski represēto biedrību un Valmieras novadpētniecības muzeju. Izstādē izmantoti arī Limbažu novadpētniecības muzeja materiāli un izsūtīto personīgie arhīvi. Sadaļas autori piedāvā ieskatu dokumentos par deportāciju no Valmieras apriņķa, izsūtīto atmiņas un fotogrāfijas.

2021. gadā – piedāvājam virtuālās izstādes turpinājumu – sadaļas "1941. gada 14. jūnija deportācija Abrenes, Bauskas, Daugavpils, Ilūkstes, Jelgavas, Jēkabpils, Ludzas, Tukuma un Valkas apriņķos", kas tapušas Latvijas Valsts arhīva, Cēsu Zonālā valsts arhīva, Valmieras Zonālā valsts arhīva sadarbībā ar Alūksnes muzeju, Baltinavas novada muzeju, Balvu Novada muzeju, Bauskas muzeju, Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju, Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centru, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, Jēkabpils Vēstures muzeju, Ludzas Novadpētniecības muzeju, Tukuma muzeju, Valkas novadpētniecības muzeju, Valmieras novadpētniecības muzeju, Viļakas novada muzeju. Izstādē izmantoti arī fonda “Sibīrijas bērni” materiāli, kā arī izsūtīto un viņu radinieku personīgo arhīvu materiāli: fotogrāfijas, atklātnes, zīmējumi, atmiņas.