Virtuāla izstāde - Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā

20. gs. 80. gadu beigās cīņa par cilvēktiesībām un brīvību Baltijā pārauga masveida kustībā. Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki-86” aicināti, cilvēki 1987. gada 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā nolika ziedus staļinisma upuriem. 1987. gada 23. augustā pirmo reizi visā Baltijā masveidīgi pieminēja 1939. gada Molotova–Ribentropa pakta gadskārtu.

1988. gadā Baltijā nodibinājās sabiedriski politiskās kustības – Lietuvā “Sajūdis”, Latvijā un Igaunijā – Tautas frontes. Simtiem tūkstošu baltiešu vienojās dziesmās un politiskajā darbībā. 1989. gada 23. augustā cilvēki sadevās rokās, izveidojot unikālu “Baltijas ceļu” cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Gadu desmitus ilgās prasības pēc cilvēktiesībām papildināja valstiskuma prasība. Noformulējās skaidrs sabiedriski politisko organizāciju mērķis – atjaunot Lietuvas, Latvijas un Igaunijas neatkarību. “Sajūdis” un Tautas frontes 1990. gadā ieguva vairākumu Baltijas padomju parlamentu – Augstāko Padomju ( ap) vēlēšanās. 1990. gada 11. martā Lietuvas PSR Augstākā Padome pieņēma aktu “Par Lietuvas Valsts neatkarības atjaunošanu” un pasludināja pilnīgu neatkarību. Igaunijas AP tā paša gada 30. martā pasludināja pārejas periodu uz neatkarību, bet 8. maijā Igaunijas PSR pārdēvēja par Igaunijas Republiku. 1990. gada 4. maijā neatkarības atjaunošanu un pārejas periodu uz neatkarību pasludināja Latvijas PSR AP. Pilnīgu neatkarību Baltijas valstis ieguva pēc 1991. gada augusta puča izgāšanās PSRS.

Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki-86” organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 14. jūnijā, godinot 1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju piemiņu. Ziedus noliek grupas dalībnieki. Masveida ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa komunistiskās okupācijas apstākļos notika pirmoreiz. Protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju 1969. gada 13. aprīlī, pie Brīvības pieminekļa mēģināja pašsadedzināties Latvijas students Iļja Rips.

ASV senatoru vēstule PSKP CK ģenerālsekretāram Mihailam Gorbačovam 1987. gada 18. augustā. Senatori atgādināja par 1939. gada 23. augustā noslēgto Molotova–Ribentropa paktu, kura rezultātā neatkarīgās Baltijas valstis nokļuva PSRS ietekmes sfērā. Viņi pauda bažas sakarā ar diskusijas nepieļaušanu par Baltijas vēsturē būtiskiem notikumiem un vārda brīvības apspiešanu. Senatori aicināja ievērot cilvēku tiesības un aizkavēt apdraudējumu 1987. gada 23. augustā Lietuvā, Igaunijā un Latvijā paredzētajām mierīgajām demonstrācijām. ASV politiķi arī aicināja publicēt Molotova–Ribentropa paktu un sākt atklātas diskusijas par tā noslēgšanas sekām.
Latvijas Valsts arhīvs, 2253. f., 1-v. apr., 24. l., 1.–3. lp. Kopija.

Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki-86” organizētais protesta mītiņš 1987. gada 23. augustā sakarā ar Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas gadadienu.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 133730N

Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki-86” organizētais protesta mītiņš 1987. gada 23. augustā sakarā ar Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas gadadienu. Mītiņā pulcējās ievērojams skaits cilvēku. Vairākus no viņiem represīvās iestādes aizturēja.

Latvijas iedzīvotāju manifestācija “Par tiesisku valsti Latvijā” 1988. gada 7. oktobrī, dienu pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa.
Pētera Korsaka foto. P. Korsaka personīgais arhīvs.

Latvijas iedzīvotāju manifestācija “Par tiesisku valsti Latvijā” 1988. gada 7. oktobrī, dienu pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa. Manifestācijā piedalījās 120 000 cilvēku.

Latvijā un Krievijā darbojošās partijas “Demokrātiskā savienība” organizētais Čehoslovākijas okupācijas atcerei veltītais mītiņš Rīgā 1989. gada 21. augustā.
Kadri no Raita Valtera video. R. Valtera personīgais arhīvs.

Latvijā un Krievijā darbojošās partijas “Demokrātiskā savienība” organizētais Čehoslovākijas okupācijas atcerei veltītais mītiņš Rīgā 1989. gada 21. augustā. Pasākuma dalībnieki akcentēja līdzīgo Čehoslovākijas un Latvijas vēsturē, jo abas valstis bija skārusi padomju okupācija. To pauž arī attēlā redzamais plakāts, kurā atzīmēts Čehoslovākijas okupācijas datums – 1968. gada 21. augusts un Latvijas okupācijas datums – 1940. gada 17. jūnijs. Pie plakāta piestiprināts Čehoslovākijas karodziņš ar uzrakstu Harta 77. Cilvēktiesību kustībai Harta 77 un “Demokrātiskajai savienībai” bija līdzīgi mērķi cilvēktiesību jomā.

Baltijas ceļa dalībnieki uz Bauskas – Rīgas šosejas. 1989. gada 23. augusts. P. Šķiņķa personīgais arhīvs.	Baltijas ceļa dalībnieki uz Bauskas – Rīgas šosejas. 1989. gada 23. augusts. P. Šķiņķa personīgais arhīvs.	Baltijas ceļa dalībnieki uz Bauskas – Rīgas šosejas. 1989. gada 23. augusts. A. Mazvērsīša personīgais arhīvs.
1989. gada 23. augustā vairāk nekā miljons cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadevās rokās, izveidojot 600 km garu ķēdi no Tompea pils Tallinā līdz Ģedimina tornim Viļņā, šķērsojot Latviju.

	2009. gadā akcijas Baltijas Ceļš dokumentārais mantojums iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā
UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskā ekspertu padome apstiprināja akcijas Baltijas Ceļš dokumentārā mantojuma iekļaušanu UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Baltijas valstu kopīgi sagatavotā nominācija „Baltijas Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības” UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajam reģistram tika iesniegta 2008. gadā, un tajā apkopota virkne materiālu, kas liecina par 1989. gada 23. augusta notikumiem Baltijā – dokumenti, fotogrāfijas, video un citas dokumentāras liecības, kas stāsta par šīs akcijas sagatavošanu, norisi un rezultātiem. UNESCO ekspertu padomes sanāksme notika Bridžtaunā, Barbadosā no 2009. gada 29. līdz 31. jūlijam. http://www.balticway.net/

Latvijas iedzīvotāji pēc Latvijas PSR Augstākā Padomes deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas pie Latvijas parlamenta – Saeimas 1990. gada 4. maijā.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 184329N. B. Koļesņikova foto.

Latvijas Tautas frontes rīkotā manifestācija 1991. gada 13. janvārī.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, arh. nr. 16483-I, A. Eglīša foto.

Latvijas Tautas frontes rīkotā manifestācija 1991. gada 13. janvārī.

Latvijas PSR Augstākā Padomes 1990. gada 4. maijā pieņemtā deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Ar deklarāciju tika atjaunota 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika. Vienlaikus parlaments noteica Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunošanas pārejas posmu. Pilnīgu neatkarību no PSRS Latvijas parlaments pasludināja 1991. gada 21. augustā.
Latvijas Republikas Saeimas arhīvs, 290. f., 10. apr., 2932. l., 41., 42. lp.