Pret Ivanu Jahimoviču ierosinātās krimināllietas vāks. Krimināllieta pret viņu tika ierosināta par cilvēktiesību aizstāvību PSRS un Čehoslovākijas okupācijas nosodīšanu.

I.Jahimoviča rakstītais un Latvijā izplatītais, Čehoslovākijas okupāciju nosodošais uzsaukums: “Katrs cilvēks var maldīties, bet stūrgalvīgi palikt maldu varā var tikai muļķis.” Cicerons. “Brežņevs [PSKP CK ģenerālsekretārs] un viņa valdība ir tieši atbildīga par kaunu, kuru viņi uzvēluši mūsu tautai ar savām nelikumīgajām un barbariskajām izdarībām pret brīvību mīlošo Čehoslovākijas tautu.”

1968. gadā Ivana Jahimoviča uzrakstītā publiskā protesta pret iebrukumu Čehoslovākijā teksts samizdatā (tā sauktajā pašu izdevniecībā – no krievu val.). PSRS disidenti I.Jahimoviča protestu nelegāli pavairoja un izplatīja. Vēstulē I.Jahimovičs arī citu PSRS cilvēktiesību aizstāvju un disidentu vārdā PSRS vadībai prasa: “Mēs atkārtojam: atjēdzieties! Mēs atkārtojam: rokas nost no ČSSR! Mēs atkārtojam: brīvību politiski ieslodzītajiem! Mēs atkārtojam: ļeņinismam jā, staļinismam – nē!”

PSRS disidentu nelegālajā izdevumā “Aktuālo notikumu hronika” 1969. gada 28. februārī publicētais disidentu Ivana Jahimoviča un Pjotra Grigorenko “Uzsaukums Padomju Savienības pilsoņiem”: “..Valsts varenība nav atkarīga no tās karaspēka stipruma, kurš uzbrucis nelielai brīvību mīlošai tautai, bet no tās garīgā spēka. Vai tiešām mēs arī tālāk klusējot skatīsimies, kā iet bojā mūsu brāļi? ...Mēs aicinām visus padomju cilvēkus, ievērojot apdomīgumu, ar visiem likumīgiem līdzekļiem panākt padomju karaspēka izvešanu no Čehoslovākijas un neiejaukšanos šīs valsts iekšējās lietās! Tikai tā var atjaunot mūsu tautu draudzību..”

Pjotrs Grigorenko (1907–1987) – Ivana Jahimoviča domubiedrs, neilgi pirms aresta protestējot pret Čehoslovākijas okupāciju. Pjotrs Grigorenko bija PSRS armijas ģenerālmajors, PSRS disidentu līderis 20. gs. 60. gadu beigās. Neilgi Pēc Ivana Jahimoviča aresta (1969. gada 24. martā) – tā paša gada 7. maijā – arestēja un psihiatriskajā slimnīcā piespiedu kārtā ievietoja arī P.Grigorenko. Tikai tā varēja apklusināt cilvēku, kurš protestēja arī pret I.Jahimoviča apcietināšanu.

LPSR Ministru padomes Radioraidījumu un televīzijas komitejas Ārzemju informācijas redakcijas komentētāja Imanta Dekšenieka 1969. gada 21. aprīlī parakstīta izziņa. Izziņā norādīts, ka 1969. gada 7. martā radiostacijas “Amerikas Balss” raidījumā latviešu valodā pārraidīta informācija par I.Jahimoviča un P.Grigorenko “Uzsaukumu Padomju Savienības pilsoņiem”. Abi disidenti aicināja atzīt, ka padomju iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums sacīt, ka Kremlis izdarījis traģisku kļūdu. To varot labot tikai ar visu padomju spēku izvākšanu no Čehoslovākijas. “Amerikas Balss” raidījumus klausījās Latvijas iedzīvotāji, neskatoties uz to, ka pēc Čehoslovākijas okupācijas līdz pat 20. gs. 80. gadu beigām Rietumu raidījumus ar speciālu aparatūru pastiprināti traucēja no Latvijā izvietotajām PSRS karaspēka bāzēm.

Ivana Jahimoviča sacerējums “Pēdējā vārda vietā” PSRS disidentu nelegāli izplatīts samizdatā. Sacerējumu I.Jahimovičs sarakstīja īsi pirms apcietināšanas 1969. gada 24. martā. Tajā I.Jahimovičs vērsās arī pie Čehoslovākijas KP vadītāja Aleksandra Dubčeka ar atgādinājumu, ka 1968. gada 25. augustā Maskavā Sarkanajā laukumā notikusi septiņu cilvēku demonstrācija pret Čehoslovākijas okupāciju. I.Jahimovičs norādīja, ka nav varējis piedalīties demonstrācijā, bet bijis un vienmēr būs kopā ar Dubčeku, kamēr viņš kalpos savai tautai: ”Turieties stingri! Saule lēks!”

Rīgas Ļeņina rajona prokuratūras izmeklētāja Eižena Kaķīša 1969. gada 19. februāra lūgums LPSR VDK priekšsēdētājam Longinam Avdjukēvičam par I.Jahimoviča “apmelojoša rakstura” vēstuļu nodošanu pievienošanai krimināllietā. I.Jahimovičs vēstules sūtīja iedzīvotājiem Latvijā, Lietuvā un Sahalīnas apgabalā Tālajos Austrumos.

Izmeklētājs Eižens Kaķītis (vidū) juridiskās apskates veikšanas laikā.

PSRS Veselības aizsardzības ministrijas profesora Serbska vārdā nosauktā Centrālā zinātniski pētnieciskā tiesu psihiatrijas institūta direktora G. Morozova un speciālās daļas priekšnieka V. Bakaļejeva 1970. gada 28. janvāra pavadvēstule I.Jahimoviča krimināllietai. Tajā LPSR Augstākajai tiesai norādīts, ka tiesu psihiatriskās ekspertīzes akts tiks nosūtīts papildus. Institūta darbinieki I.Jahimoviča psihisko stāvokli noteica pēc krimināllietas faktiem, nevis pēc pārbaudāmā veselības.

PSKP CK Zinātnes un mācību iestāžu daļas vadītāja S. Trapezņikova 1972. gada 18. februāra vēstule PSKP CK “Par psihiatriskās palīdzības stāvokli valstī”. Tajā S. Trapezņikovs ieteica PSRS Iekšlietu ministrijas pakļautībā organizēt speciālas psihiatriskas iestādes cilvēku “ar izteiktu antisociālu ievirzi” ilgstošai ieslodzīšanai. S. Trapezņikovs norādīja, ka iedzīvotāji sūdzas PSKP CK par nopietniem trūkumiem psihiatriskās palīdzības nodrošināšanā. 1971. gadā 280 000 psihiatrisko slimnīcu pacientu visbiežāk izvietoti slimnīcām neparedzētās telpās, lielā saspiestībā un nehigiēniskos apstākļos, kuros ārstēšana nemaz nav iespējama. 1972. gada 22. februārī PSKP CK Sekretariāts šo vēstuli nosūtīja izskatīšanai PSRS Ministru Padomes izveidotā speciālā komisijā. Izveidotās speciālās psihiatriskās iestādes, kur ieslodzīja arī disidentus, vēlāk no PSRS Iekšlietu ministrijas pakļautības nonāca PSR VDK pakļautībā.

Aldis Cilinskis – protestētājs pret Čehoslovākijas okupāciju 1968. un 1969. gadā. Fotogrāfijā Aldis Cilinskis redzams, LPSR VDK izmeklētājiem rādot vietu, kur 1968. gada oktobrī atradās pret Čehoslovākijas okupāciju vērstais uzraksts.

LPSR VDK ierosinātās Alda Cilinska krimināllietas vāks. Apsūdzēts par protestiem pret Čehoslovākijas un Latvijas okupāciju.

Izraksts no LPSR VDK dežuranta 1968. gada 31. augusta ziņojuma par anonīmiem uzrakstiem “Ārā krievu okupantus no Čehoslovākijas!” un “Lai dzīvo Dubčeks! Kauns padomēm!”. Vēlāk izrādījās, ka uzrakstu autors ir Aldis Cilinskis.

LPSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 1973. gada 28. februāra lēmums par Alda Cilinska atbrīvošanu no piespiedu psihiatriskās ārstēšanas. Tomēr viņu turpināja turēt psihiatriskajā slimnīcā vispārīgajā režīmā.

Laimonis Markāns, jaunietis, kurš Čehoslovākijas notikumu sakarā protestēja pret PSKP ārpolitiku. Foto pēc apcietināšanas.

Latvijas jauniešu pretošanās grupas dalībnieku Laimona Markāna un Valērija Akka skrejlapas “Vārda un preses brīvību!” izkaisītas Jēkabpils ekonomiskā tehnikuma pagalmā naktī uz 1969. gada 7. novembri.

LKP Rīgas Kirova rajona komitejas sekretāres Irēnas Reimanes 1969. gada 27. maija izziņa par rīcību sakarā ar 1968. gada 24. novembra notikumiem Rīgas kapos. Izziņa nosūtīta Rīgas partijas komitejai un vēsta par to jauniešu represēšanu, kuri 1968. gada novembrī – mirušo piemiņas dienas laikā nolika svecītes neatkarīgās Latvijas karoga krāsās pie pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes kapa Rīgā. Mirušo pieminēšana, pēc varas domām, notika pārāk tuvu 18. novembrim – Latvijas Republikas proklamēšanas 50. gadadienai. LKP par nosodāmu uzskatīja arī neatkarīgās Latvijas valstsvīru pieminēšanu. Partija vērsās pret 13 jauniešiem. Divus no viņiem izslēdza no Rīgas Politehniskā institūta.

Nekoptais laukums pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes kapavietas priekšā padomju okupācijas laikā.

Fricis Menders (1885–1971), bijušais Latvijas sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs. Pēc Otrā pasaules kara beigām sarakstījis vairākus apcerējumus, ko LPSR VDK un Augstākā tiesa definēja par “pretpadomju sacerējumiem”. F. Menderu 1969. gada 3. novembrī notiesāja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, viņam piesprieda piecus gadus nometinājumā.

Fragments no bijušā Latvijas sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja Friča Mendera sacerējums “Krievijas imperiālisms un latviešu tauta”, kuru ASV dzīvojošais trimdas latviešu vēsturnieks Paulis Lazda pašrocīgi pārrakstīja savā piezīmju grāmatiņā, lai nogādātu ārzemēs. Konfiscēta robežkontroles laikā Tallinā. Tajā Fricis Menders kritizēja PSRS politiku, dēvējot to par Krievijas imperiālismu. PSRS iebrukumu Čehoslovākijā viņš raksturo šādi: ”Saka, ka tas nav gudri darīts un ka Krievija Čehoslovākijā prātīgi nerīkojās. Bet nevajadzētu aizmirst kādu citu lietu. Vecajā Prūsijā esot ironizējuši, ka prūšu kavalēristu garīgā apvāršņa robežas apzīmējuši “..Pferd, Frau und Zahnbürste” [zirgs, sieviete un zobubirste – vāciski]. Nav pavisam nepareizi, ja saka, ka krievu moderno “kavalēristu”, tas ir, tankistu komandieru, vidusmērs nav tāls no vilhelmprūsiskā prūša.” 1969. gada 13. jūlijā Pauli Lazdu un viņa sievu Irēnu Lazdu izraidīja no PSRS, liedzot turpmāko iebraukšanu.

Sprāgstvielas, aviācijas lādiņi, detonatori, indes ampulas, kuras LPSR VDK atsavināja Gunāram Ostrovskim – Čehoslovākijas notikumu ietekmē radušās jauniešu grupas dalībniekam.

LPSR VDK priekšsēdētājs Longins Avdjukēvičs.

LPSR VDK 1969. gada 3. decembrī ekspertīzei nodoto skrejlapu fotokopijas. Skrejlapas ar saukļiem: “Nost PSKP propagandu!”, “Vārda un preses brīvību!”, “Neiejaukties ārvalstu politikā!” Tās izgatavoja 1970. gada 4. februārī par pretpadomju aģitāciju un propagandu vēlāk notiesātie Laimonis Markāns un Valērijs Akks.

Gunāra Ostrovska jauniešu pretošanās grupas uzsaukums: “Nost ar komunistu patvaļu Latvijā. Brīvību vārdam un presei. Neatkarību Baltijai. Neiejaukties Čehoslovākijas notikumos”.

Fragments no Gunāra Ostrovska – Čehoslovākijas notikumu sakarā radušās jauniešu pretošanās grupas dalībnieka – paskaidrojuma LPSR Valsts drošības komitejas Cēsu daļas priekšniekam majoram Pētersonam par pretpadomju grupas organizēšanu, ieroču vākšanu, ārzemju raidījumu klausīšanos, arī Čehoslovākijas notikumu atbalsīm.

Anatola Ersta foto. A. Erstu LPSR Augstākā tiesa notiesāja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, arī par Čehoslovākijas okupācijas nosodīšanu.

Fragments no LKP aktīva 1968. gada 18. aprīļa sanāksmes stenogrammas. Sanāksmē apsprieda notikušā PSKP CK aprīļa plēnuma nostādnes. Līdzīgi PSKP CK aprīļa plēnuma dalībniekiem, LKP aktīvs uztraucās par notikumiem Čehoslovākijā un “buržuāziskās ideoloģijas” izplatīšanos arī Latvijā.
Ar referātu uzstājās PSKP CK Politbiroja locekļa kandidāts, PSRS Vdk priekšsēdētājs Jurijs Andropovs, taču viņa referāts slepenības dēļ netika stenografēts un Latvijā nav saglabājies.

LKP Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejas instruktores L. Studānes izziņa par Rīgas 24. vidusskolas skolēnu grupas veikto pretpadomju lapiņu izplatīšanu. Grupa radusies pēc Rietumu radiostaciju ziņu noklausīšanās par Čehoslovākijas okupāciju.

Čehoslovākijas notikumu ietekmē izveidotās Līvānu 1.vidusskolas jauniešu grupas dalībnieki 1969.gadā.
Andrejs Mičerevskis (no labās), Mārīte Vilcāne (otrajā rindā no kreisās), Janīna Kursīte (otrajā rindā no labās), Aivija Uļjanova (augšā).

LKP CK biroja 1969. gada jūnija lēmuma projekts par P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes studentu idejiski politisko audzināšanu. Tajā norādīts, ka universitātē bieži novēroti studentu necienīgas uzvedības gadījumi un politiski kaitīgs noskaņojums. Īpaši izceltas studentu nekārtības 1968. gada Ziemassvētkos, kuru laikā izkliegti nepareizi politiski saukļi, kā arī studenta I.Ripa pašaizdedzināšanās mēģinājums 1969. gada 13. aprīlī.

LVU studenti universitātes 50 gadu jubilejas gājienā. Priekšplānā Vēstures un filoloģijas fakultātes studenti, par kuru politiski kaitīgo noskaņojumu 1969. gadā vairākkārt uztraucās LKP CK birojs.

LPSR Ministru Padomes Valsts televīzijas un radio komitejas ārzemju redakcijas galvenais redaktors Nikolajs Neilands 1968. gadā.