1968. gada augusts. Čehoslovākija. Valsts vadībai un sabiedrībai likās, ka krīze attiecībās ar Maskavu pārvarēta un Prāgas pavasara reformas turpināsies. 21. augustā sākās PSRS organizētais un kopā ar vairākām Varšavas līguma valstīm īstenotais iebrukums Čehoslovākijā.
1968. gada 21. augusta rītā Prāgas augstskolu studenti Jaroslavs un Jiri Noseks nofotografēja iebrucēju karaspēku Prāgas ielās un laukumos, vecpilsētā, Vltavas krastmalā, arī pie Radio ēkas.
Latvija tobrīd bija okupēta jau 28 gadus. Prāgas pavasara atbalsis Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku skāra ideju krīzes laikā. Padomju ļaužu neapmierinātība ar dzīves līmeni un viņu tiesību neievērošanu nesaskanēja ar visur daudzināto ticību sociālistiskajai gaišajai nākotnei. Tieši tādēļ PSRS disidentu kustība atklāti pauda savus uzskatus. Lai slēptu patiesos neapmierinātības iemeslus, Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā komiteja (PSKP CK) protesta izpausmes sauca par kapitālistisko valstu ideoloģisko diversiju. PSKP centās nepieļaut jūsmošanu par Čehoslovākijas reformām. No 1968. gada marta arī Latvijā partijas spiediens uz sabiedrību Čehoslovākijas jautājumā kļuva nomācošs.
PSRS okupētajā Latvijā neievēroja ne iedzīvotāju cilvēktiesības, ne arī latviešu nacionālās tiesības. Latviešiem bija atņemta sava nacionālā valsts. Otršķirīgā vietā palika latviešu valoda. Nerakstīti likumi neļāva latviešiem ieņemt noteiktus amatus, diskriminēja valsts garantētās mājvietas saņemšanā.
Līdzīga situācija bija arī Igaunijā un Lietuvā. 1972. gadā notika pirmā masveida demonstrācija Lietuvā. Masveidīgi protesti Latvijā nenotika. Protestēja tikai retais drosminieks. Latvieši pretojās klusi cienīja savas tautas tradīcijas, lika svecītes varoņu un neatkarīgās Latvijas Republikas valstsvīru piemiņas vietās. Tā tas bija arī Igaunijā.
Čehoslovākijas reformas Baltijai deva cerību. Tās deva stimulu drosmīgiem cīnītājiem, kuri nostājās pret režīmu Baltijā. Čehoslovākijas cilvēktiesību organizācijas Harta 77 skaļi paustais viedoklis noveda pie Baltijas hartas ar prasību pēc valstiskuma atjaunošanas Baltijas valstīs.
Masveida kustība par cilvēktiesībām un neatkarību Baltijā kļuva iespējama tikai 20. gs. 80. gadu nogalē. Tā satricināja visu PSRS, strauji tuvinot impērijas sabrukumu. 1990. 1991. gadā baltieši atjaunoja savu valstisko neatkarību.
Notikumu hronika
