Harija Ešenvalda ģimene

Ešenvalds Harijs Imants Hermaņa d., dz. 1937, dzīvoja Kuldīgas apriņķa Vārmes pagasta Oškalnos, izsūtīts 14.06.1941. uz Krasnojarskas novada Ribinskas rajonu, atbrīvots 05.06.46. Lieta Nr. 14349.

Māte Ešenvalde Hedviga Ādama m., dz. 1902, dzīvoja Kuldīgas apriņķa Vārmes pagasta Oškalnos, izsūtīta 14.06.1941. uz Krasnojarskas novada Ribinskas rajonu, mirusi 1944. gadā. Lieta Nr. 14349.

Tēvs Ešenvalds Hermanis Kārļa d., dz. 1884, dzīvoja Kuldīgas apriņķa Vārmes pagasta Oškalnos, arestēts 14.06.1941., ieslodzīts Kirovas apgabala Vjatlagā, miris 03.12.41. Lieta Nr. 14349.

Brālis Ešenvalds Kārlis Alberts Hermaņa d., dz. 1935, dzīvoja Kuldīgas apriņķa Vārmes pagasta Oškalnos, izsūtīts 14.06.1941. uz Krasnojarskas novada Ribinskas rajonu, atbrīvots 05.06.46. Lieta Nr. 14349.

Dokumenti, fotogrāfijas

Harija Ešenvalda atmiņas

Līdz 1941. gadam dzīvojām Kuldīgas rajona Vārmes pagastā "Oškalnos". Mājas piederēja tēvam, kurš tās bija mantojis no sava tēva. Tas, savukārt, tās bija kādreiz rentējis no Šķēdes barona Zasa. Vēlāk mājas vectēvs iepircis. Tēvs Ešenvalds Hermanis Kārļa d. (1884. 08.05.–1941. 03.12.Vjatlagā) Pirmā pasaules kara laikā bija atradies vācu gūstā, kur vērojis, kā tie iekārtojuši savas lauku mājas. Šo pieredzi izmantojis savā saimniecībā "Oškalni", sevišķi kūts celtniecībā, celta 1928. gadā. Viņa saimniecība bija liela, zeme ap 60 ha, vairāk nekā 20 slaucamas govis, vaislas bullis, 7 darba zirgi, vaislas ērzelis, ap 20 cūku. Bija iegādāta visa lauksaimniecības tehnika, izņemot kuļmašīnu. Bija 4 rati, kamanas, ragavas, divi goda rati. Kūts ar uzbraucamo tiltu, seklā kūts ar ūdens rezervuāru. Bijis arī divspārnu rotors. Turētas pāris meitas un puiši. Kūts augšā glabājusies lopbarība, 2 ekseļmašīnas – 1 pirkta, 1 pašgatavota. Zem viena jumta bija – liellopu kūts, zirgu stallis, ratnīca.

Tēvs bija pēdējais Vārmes pagasta vecākais pirms 1940. gada notikumiem, 1940. gadā dalīta tēva zeme. Izvešana 1941. gada 14. jūnijā notikusi naktī, braukusi mašīna no Šķēdes puses, mašīnā jau bijušas vairākas ģimenes – mātes brālis Rūdolfs Kaspers no Vārmes pagasta "Stimbrām", Dabiņš no "Pavasariem", "Mālīšu" saimnieks. Vesti uz Saldus staciju, kur bērnus un sievietes atdalīja no vīriem. Brauciens uz Saldus staciju noticis caur Vārmi, kur paņēma arī "Žūpnieku" saimnieku.

Kopā ar pārējiem no "Oškalniem" aizvests tēvs, māte Hedviga Ešenvalde (1902–1944), bērni – Kārlis (dz. 1935) un Harijs (dz. 1937). Viņi sākumā dzīvojuši Krasnojarskas apgabala Ribinskas raj. Malaja-Kamala kolhozā (1941. gada jūnijs–1943.), pēc tam pārsūtīti 1943. gada aprīlī uz Ustj – Bargu, kur māte strādājusi kokzāģētavā. Māte 1944. gadā mirusi. Bērni aizsūtīti uz Krasnojarskas apg. Berjozovas raj. Pavlovskas bērnu namu, kur atradušies no 1944. gada 14. septembra līdz 1046. gada 5. jūnijam. No turienes 1946. gadā pirms Jāņiem kopā ar citiem bērniem atvesti uz Rīgu – Kuldīgas ielas bērnu namu. Uz Vārmes pagastu bērnus atveda tēva brālis Kārlis Ešenvalds (dz.1880) no Vārmes pag. "Klintniekiem" (kolhoza "Vārme" teritorijā).

Šajā pašā vietā Krasnojarskas apgabalā dzīvojuši izsūtītie: V. Ozols, A. Rezevska (tagad Gobzeme), Zonenberga – Īvandē (ar trim bērniem), Šica Lūcija – Jāteles muižā.

Atmiņas 1990. gada 9. novembrī pierakstījusi Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā fondu glabātāja Līvija Klūma. Atmiņu pieraksta oriģināls glabājas Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzejā.