25. novembrī Latvijas Valsts arhīvā notika seminārs "Pieejamība, tās ierobežojumi un personas datu aizsardzība Latvijas Valsts arhīvā glabātajiem Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un Latvijas Komunistiskās partijas dokumentiem". 2011. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais arhīvu likums un bija vērtīgi padiskutēt par pieejamību un ierobežojumiem jaunā likuma kontekstā.

Seminārā piedalījās Latvijas Valsts arhīva darbinieki, pārstāvji no Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas (Normunds Zernis bija sagatavojis prezentāciju par normatīvajos aktos noteikto pieejamību šīm dokumentu grupām), Latvijas Valsts vēstures arhīva kolēģes, pieredzē dalījās Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurore Iveta Mētele, bij. SAB Totalitārisma un seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte un Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons.

No 27. līdz 29. oktobrim Berlīnē notika konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā", ko organizēja Berlīnes Literatūras māja ( Literaturhaus Berlin) , fonds "Piemiņas vieta-muzejs - Berlin-Hohenschönhausen" (bij. komunistiskās Austrumvācijas drošības dienesta STASI cietums) un Roberta Boša fonds.

Konferences tematika bija saistīta ar komunistisko diktatūru atstāto mantojumu un sekām, kā arī ar demokrātiskas atmiņas kultūras veidošanu Eiropā, izmantojot dokumentus, analizējot un iestrādājot tos pētījumos, muzeju ekspozīcijās, ar mediju starpniecību iepazīstinot ar tiem sabiedrību.

Konferences darba kārtība bija saturīga un interesanta - sešās plenārsēdēs un noslēguma diskusijā uzstājās pārstāvji no arhīviem, muzejiem, piemiņas vietām un dokumentācijas centriem kā no Vācijas, tā no Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas un Baltkrievijas.

Baltiju pārstāvēja Igaunijas Okupācijas muzeja direktors Heiki Ahonens, Latvijas Okupācijas muzeja kolēģi Valters Nollendorfs, Ritvars Jansons un Latvijas arhīva darbiniece Iveta Šķiņķe.

Pirmajā sēdē "Avoti par noziegumiem un arhīvu loma noziegumu apzināšanas un izpētes procesā" kopā ar kolēģiem no Vācijas un Ungārijas Latvijas Valsts arhīva pārstāve piedalījās ar prezentāciju par bijušās Valsts drošības komitejas un Komunistiskās partijas dokumentiem Latvijas Valsts arhīvā un to izmantošanu pētniecībā. Tika prezentētas gan abas lielās dokumentu grupas, kas glabājas LVA, gan arī runāts par šo dokumentu izmantošanu arhīva projektā "Aizvestie", gan arī darbā ar sabiedrību.

Otrās sēdes referātos un diskusijās tika diskutēts, par kādiem komunisma izpētes jautājumiem un kā raksta vēsturnieki, trešā sēde bija veltīta justīcijas lomai.

Otrajā dienā tika apskatīta dažādu no komunisma režīmiem cietušo organizāciju loma, muzeju, piemiņas vietu un dokumentācijas centru darbība komunisma noziegumu parādīšanā, mediju loma tēmas izstrādē.

Bet noslēguma diskusija bija veltīta kā dokumentu pieejamībai, tā noziedznieku sodīšanas un upuru godināšanas jautājumiem un komunisma noziegumu izpētei kā daudzu valstu kopīgam un koordinētam darbam.

Katru vakaru konferences dalībniekiem tika prezentēts kāds tematisks pasākums – iepazināmies ar 2009. gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvējai Hertai Millerei ( Herta Müller ) veltīto izstādi, notika bulgāru rakstnieces Ivailas Aleksandrovas grāmatas fragmentu lasījumi, tika rādīta Edvīna Šņores filma "The Soviet Story" un rumāņu režisora Alexandru Solomon filma " Marele jaf comunist "(kuras vācu valodas nosaukums bija "Lielā komunistiskā bankas laupīšana").

11. augustā, atzīmējot Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas 90. gadadienu, Latvijas Valsts vēstures arhīvā atklāja dokumentu izstādi "No augusta līdz augustam. Latvijas un Krievijas miera līgums".
Ekspozīcijas pamatā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti par Miera līguma izstrādes gaitu un Latvijas starptautiskajām attiecībām līdz 1940. gadam. Par 1940. gada notikumiem stāsta Latvijas Valsts arhīva dokumenti, bet dokumenti par neatkarības atjaunošanas atzīšanu 1991. gadā ir no Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva.

Izstāde apskatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Slokas ielā 16.

4.jūnijā Latvijas Valsts arhīvā viesojās kolēģi no Polijas arhīvistu biedrības. Direktora vietniece Vera Guzanova iepazīstināja ar arhīva vēsturi, struktūru, un glabājamo dokumentu krājumu. Par dokumentu popularizāciju, publikācijām, sadarbību ar izglītības iestādēm pastāstīja arhīva eksperts Guntis Švītiņš. Patiesu interesi viesos izraisīja trīs sējumu izdevums par 1941. un 1949. gada iedzīvotāju deportācijām Latvijā, kā arī virtuālā izstāde "Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs".

Atceroties Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienu, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika izveidota izstāde "4.maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi", kurā izmantoti Latvijas Valsts arhīva dokumenti, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva fotogrāfijas, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja materiāli un fotogrāfijas no P. Korsaka personīgā arhīva.
Hronoloģiski dokumenti atspoguļo laika posmu no 1987. gada līdz 1991. gada 21. augustam un konceptuāli sadalīta 5 daļās – Soli pa solim pretim neatkarībai (1987. gads – līdz 1990. g. 4. maijam), 4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi (1990. gada 4. maijs), Mērķis sasniegts (notikumi pēc 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam), Notikumi Jelgavā atmodas laikā (1987 – 1990) un Novadnieki, kuri balsoja PAR (Latvijas PSR AP deputāti, Jelgavas novadnieki, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju).
Foto: Mārcis Stumbris

Ēnu diena ir visā pasaulē atsaucību ieguvusi izglītojoša programma un praktiska mācību metode. Tās laikā skolēni dodas iepazīt dažādu nozaru speciālistu darba pienākumus, lai paplašinātu savu redzesloku un saprastu, kādu profesiju un darba jomu viņi gribētu izvēlēties beidzot skolu.

Arī Latvijas Valsts arhīvā 17. februārī Dokumentu izmantošanas sektora vecākajai referentei Ivetai Šķiņķei bija sava ēna – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11. vispārējās klases skolniece Līva Klismeta.

Līva iepazinās ar arhīvu, tā funkcijām un darba veidiem, vairāk uzmanības veltot arhīva popularizācijas darbam, kāpēc un kā dokumenti tiek izmantoti un padarīti pieejami sabiedrībai.

Skolniece kopā ar arhīva darbinieci praktiski strādāja ar arhīva lietām, pētot un atlasot lietu dokumentus, kā arī meklēja dokumentus sava zinātniski pētnieciskā darba izstrādei.

Latvijā zinātnes dzīvē notiek daudzi pasākumi, kur arī arhīva darbiniekiem ir iespēja piedalīties, popularizējot arhīva dokumentus.

28. un 29. janvārī Daugavpilī notika jau divdesmitie Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes organizētie zinātniskie lasījumi – starptautiskā konference.

Lasījumos piedalījās 247 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Lielbritānijas, Vācijas, Kazahstānas, un Slovākijas.

Konferences darba grupā "Vēsture: avoti un cilvēki" piedalījās arī Latvijas Valsts arhīva pārstāvji - Ainārs Bambals ar referātu "Latvijas PSR VDK krimināllietas autentiskums, ticamība, falsifikācijas" un Iveta Šķiņķe " Izsūtīto Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāsti un notikumu atspoguļojums Latvijas Valsts arhīva personu lietu dokumentos. Krāslavas apriņķa piemērs".

10. februārī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē LU 68. konferences ietvaros notika konference "Valoda, literatūra un izglītība", kurā tika uzaicināta arī Latvijas Valsts arhīva Dokumentu izmantošana sektora pārstāve Iveta Šķiņķe ar priekšlasījumu un prezentāciju " Arhīva dokumenti kā laikmeta liecība un to izmantošana mācību procesā".