26.11.2010. Seminārs par arhīvu dokumentu pieejamību
25. novembrī Latvijas Valsts arhīvā notika seminārs "Pieejamība, tās ierobežojumi un personas datu aizsardzība Latvijas Valsts arhīvā glabātajiem Latvijas PSR
Valsts drošības komitejas un Latvijas Komunistiskās partijas dokumentiem".
2011. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais arhīvu likums un bija vērtīgi padiskutēt par pieejamību un ierobežojumiem jaunā likuma kontekstā.
Seminārā piedalījās Latvijas Valsts arhīva darbinieki, pārstāvji no Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas (Normunds Zernis bija sagatavojis prezentāciju par normatīvajos aktos noteikto pieejamību šīm
dokumentu grupām), Latvijas Valsts vēstures arhīva kolēģes, pieredzē dalījās Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurore Iveta Mētele, bij. SAB Totalitārisma un seku dokumentēšanas
centra vadītājs Indulis Zālīte un Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons.
31.10.2010. Berlīnes konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā"
No 27. līdz 29. oktobrim Berlīnē notika konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā", ko organizēja Berlīnes Literatūras māja ( Literaturhaus Berlin) , fonds "Piemiņas vieta-muzejs
- Berlin-Hohenschönhausen" (bij. komunistiskās Austrumvācijas drošības dienesta STASI cietums) un Roberta Boša fonds.
Konferences tematika bija saistīta ar komunistisko diktatūru atstāto mantojumu un sekām, kā arī ar demokrātiskas atmiņas kultūras veidošanu Eiropā, izmantojot dokumentus, analizējot un iestrādājot tos
pētījumos, muzeju ekspozīcijās, ar mediju starpniecību iepazīstinot ar tiem sabiedrību.
Konferences darba kārtība bija saturīga un interesanta - sešās plenārsēdēs un noslēguma diskusijā uzstājās pārstāvji no arhīviem, muzejiem, piemiņas vietām un dokumentācijas centriem kā no Vācijas, tā
no Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas un Baltkrievijas.
Baltiju pārstāvēja Igaunijas Okupācijas muzeja direktors Heiki Ahonens, Latvijas Okupācijas muzeja kolēģi Valters Nollendorfs, Ritvars Jansons un Latvijas arhīva darbiniece Iveta Šķiņķe.
Pirmajā sēdē "Avoti par noziegumiem un arhīvu loma noziegumu apzināšanas un izpētes procesā" kopā ar kolēģiem no Vācijas un Ungārijas Latvijas Valsts arhīva pārstāve piedalījās ar prezentāciju par
bijušās Valsts drošības komitejas un Komunistiskās partijas dokumentiem Latvijas Valsts arhīvā un to izmantošanu pētniecībā. Tika prezentētas gan abas lielās dokumentu grupas, kas glabājas LVA, gan arī
runāts par šo dokumentu izmantošanu arhīva projektā "Aizvestie", gan arī darbā ar sabiedrību.
Otrās sēdes referātos un diskusijās tika diskutēts, par kādiem komunisma izpētes jautājumiem un kā raksta vēsturnieki, trešā sēde bija veltīta justīcijas lomai.
Otrajā dienā tika apskatīta dažādu no komunisma režīmiem cietušo organizāciju loma, muzeju, piemiņas vietu un dokumentācijas centru darbība komunisma noziegumu parādīšanā, mediju loma tēmas izstrādē.
Bet noslēguma diskusija bija veltīta kā dokumentu pieejamībai, tā noziedznieku sodīšanas un upuru godināšanas jautājumiem un komunisma noziegumu izpētei kā daudzu valstu kopīgam un koordinētam darbam.
Katru vakaru konferences dalībniekiem tika prezentēts kāds tematisks pasākums iepazināmies ar 2009. gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvējai Hertai Millerei ( Herta Müller ) veltīto
izstādi, notika bulgāru rakstnieces Ivailas Aleksandrovas grāmatas fragmentu lasījumi, tika rādīta Edvīna Šņores filma "The Soviet Story" un rumāņu režisora Alexandru Solomon filma " Marele
jaf comunist "(kuras vācu valodas nosaukums bija "Lielā komunistiskā bankas laupīšana").
22.10.2010.Latvijas Universitātes studenti LVA
21. oktobrī Latvijas Valsts arhīvu mācību kursa ietvaros apmeklēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas
bakalauru programmas 2. kursa studenti pasniedzēja un mūsu bijušā kolēģa Valda Rūsiņa vadībā.
Kopīgi izdiskutējām jautājumu par arhīviem un to pieejamību. Kolēģe Aija Gūtmane studentiem pastāstīja par trimdas dokumentu sakārtošanu un aprakstīšanu. Studentus iepazīstinājām arī ar arhīva glabātavām
un Latvijas Valsts arhīvam raksturīgākajām dokumentu grupām, kā arī katram studentam bija iespēja praktiski iepazīt kādu no arhīva lietām.
12.10.2010. "Baltiešu mantojuma tīkla" seminārs LVA
23.08.2010. LVA izstāde Čehijā stāsta par vēstures notikumiem
No 29. jūlija līdz 30. augustam Reģionālajā zinātniskajā bibliotēkā Liberecā (Čehijas Republika) ir apskatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde
"Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā". Izstāde notiek ar kuratores PhDr. Helenas Noskovas (Mūsdienu Vēstures institūta Prāgā sekcijas vadītāja) laipnu
aprūpi.
11.08.2010. Vēstures arhīva izstādē izmantoti arī LVA dokumenti
11. augustā, atzīmējot Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas 90. gadadienu, Latvijas Valsts vēstures arhīvā atklāja dokumentu izstādi "No augusta līdz
augustam. Latvijas un Krievijas miera līgums".
Ekspozīcijas pamatā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti par Miera līguma izstrādes gaitu un Latvijas starptautiskajām attiecībām līdz 1940. gadam. Par 1940. gada notikumiem stāsta Latvijas
Valsts arhīva dokumenti, bet dokumenti par neatkarības atjaunošanas atzīšanu 1991. gadā ir no Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva.
Izstāde apskatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Slokas ielā 16.
8.marts LVA dokumentos
15.04.2011. Mākslas dienu ieskaņa arhīvā
LNA Latvijas Valsts arhīvā viesojās četras mākslinieces Evita Skrebinska, Daina Eglīte, Gunta Terēzija un Sandra Sabīne Jaundaldere kopīgi veidotajā izstādē "4 elementi", lai
tiktos ar arhīva darbiniekiem. Radošā kopa ik pa laikam sagatavo kādu konceptuālu izstādi, kura ir savdabīgs stāsts par pamatvērtībām, dabu un sadzīvošanu vienotā telpā, kosmosā. Šīm māksliniecēm
vienojošais elements ir mākslas nozare, kurā viņas darbojas grafika, bet savu atšķirīgo pasaules skatījumu un sajūtas viņas pauž gan savos darbos, gan sagatavotajās performancēs.
Arhīva darbiniekiem šoreiz bija iespēja vērot un būt klāt līdz šim mazāk zināmai izpausmei mākslā mini izrāde ar kustību, simboliem un mūziku. Neparasts un interesants izveidojās šis ievads Mākslas dienu
pasākumu laikā.
15.04.2011. LU maģistrantūras studenti arhīvā
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Dokumentu un arhīvu pārvaldības profesionālās maģistra studiju programmas 1. kursa studenti iepazinās ar LVA darbu dokumentu
uzskaitē un saglabāšanā. LVA daļas vadītāja Benita Alksne iepazīstināja ar uzskaites dokumentiem, dokumentu izvietošanas principiem glabātavās, kā arī stāstīja par saglabāšanas aktuālajām problēmām. Arhīva
eksperts Guntis Švītiņš pastāstīja par arhīva darbu dokumentu popularizācijas jomā un sagatavotajām digitālajām izstādēm.
Izstādē "Nonkonformisms grafikā 1944-1990" eksponēti arī LNA dokumenti no Latvijas Valsts arhīva fondiem, mākslinieka Indriķa Zeberiņa (1882 -
1969) zīmējumi.
Karikatūras - lietiskie pierādījumi "apmelojoša satura zīmējumi par padomju īstenību"- no apsūdzības slēdziena LVA, 1986. f., 1. apr., 5069.l., pielikums
Izstādes atklāšana 31. martā plkst. 16.00 Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja izstāžu zālē Palasta ielā 4
24.03.2011.Lasījums "Tās dienas acīm" Latvijas Okupācijas muzejā
LNA Latvijas Valsts arhīvā atjaunots lasījums "Tās dienas acīm", ko piedāvājam skolēniem un studentiem.
Arhīva ideju, ka jauniem cilvēkiem par deportāciju stāsta jauni cilvēki, izmantojot izsūtīto bērnu un jauniešu atmiņas, sagatavoja lasījumu autors Marts Norenbergs.
Savas vecmāmiņas Gunas 1949. gada 25. martā izsūtītās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes 2. kursa studentes - atmiņas stāsta LU 1. kursa studente Sabīne Vilciņa.
Deviņgadīgās Aijas Pāvulas tik dzīvi atmiņās saglabātajā iejutās viņas meita - Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skolotāja Līga Vītola, bet pats Marts iedzīvojās septiņpadsmit gadus vecā skolnieka Indriķa
Liepiņa dzīvesstāstā.
Lasījumu papildina vizuāls fons, kurā izmantoti deportāciju raksturojošie arhīva dokumenti un fotogrāfijas no izsūtīto cilvēku foto albūmiem. Prezentāciju izveidoja LVA darbinieks Guntis Švītiņš.
24. martā izrādi noskatījās Latvijas Okupācijas muzeja darbinieki.
Īpašs paldies jāsaka muzeja darbiniekiem Ritvaram Jansonam un Jānim Erno par ideju un doto iespēju lasījumus atjaunot.
Interesentiem par iespēju noskatīties lasījumus, lūdzam sazināties ar Ivetu Šķiņķi, mob. tālrunis 26468118
25.02.2011. LVA dokumenti par Rīgas Pionieru pils pirmsākumiem
Latvijas pirmais un lielākais bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils" šogad atzīmē savas pastāvēšanas 70. gadadienu.
1940. gada nogalē Latvijas PSR Izglītības ministrijā pieņēma lēmumu "Par Latvijas PSR Pionieru pils" veidošanu, savukārt, 1941. gada 10. janvārī LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu "Par Rīgas pils nodošanu
republikas pionieriem".
Pirmais svinīgais bērnu kolektīvu koncerts notika 1941. gada 21. februārī, un šo datumu uzskata par Rīgas Pionieru pils dzimšanas dienu.
Pionieru pils bija ļoti nozīmīgs bērnu pašdarbības centrs daudzu gadu garumā.
Pionieru pils pēctecis - Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils" - šobrīd atrodas Krišjāņa Barona ielā 99 un turpina darbu interešu izglītības nodrošināšanā bērniem un jauniešiem.
Par godu Skolēnu pils dzimšanas dienai tika izveidota izstāde, kurā izmantoti arī dokumenti un fotogrāfijas no Latvijas Valsts arhīva fondiem.
Lai parādītu Pionieru pils vēsturi arhīva dokumentos, kas ir sava veida laikmeta zīme, ir uzsākts Latvijas Valsts arhīva un Rīgas Skolēnu pils sadarbības projekts "Virtuālā izstāde Rīgas Skolēnu pilij
70".
12.02.2011. LVA atvērta jauna izstāde
No 11.februāra LNA Latvijas Valsts arhīvā (Bezdelīgu ielā 1) ir apskatāma konceptuāla izstāde "4 elementi". Izstādē ar darbiem piedalās grafiķes - Evita
Skrebinska (Rēzekne), Gunta Terēzija (Rīga), Daina Eglīte (Jēkabpils), Sandra Sabīne Jaundaldere (Lielvārde).
1991. gada Barikāžu laiks
14.01.2011. Dainis Breikšs tiekas ar arhīvistiem
14.janvārī mākslinieks Dainis Breikšs tikās ar arhīva darbiniekiem un stāstīja par savu radošo darbību. Klātesošajiem bija interesanti uzzināt, kā radās sižeti
padomju laika humora un satīras izdevumiem, kā tas notiek šodien. Runāja arī par to, cik daudz un cik bieži mākslinieks var paust savu personisko viedokli par kādu notikumu. Mākslinieks bija iepriecināts
par skatītāju ieinteresētību.
12.01.2011. LVA apmeklē PBLA priekšsēdis M. Sausiņš
12. janvārī LVA viesojās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš. Apmeklējuma mērķis bija iepazīties ar trimdas
dokumentu krājumu arhīvā, tā apstrādi un glabāšanu. Ieskatu šajos jautājumos sniedza daļas vadītāja vietniece Inese Kalniņa ar nelielu informatīvu prezentāciju. Par trimdas dokumentu izmantošanu un
popularizēšanu publikācijās, virtuālās un tradicionālās izstādēs pastāstīja arhīva eksperts Guntis Švītiņš. Papildus priekšstats par arhīva pamatfunkcijām radās arī apmeklējot dokumentu glabātavu. Sarunā
ar Latvijas Nacionālā arhīva direktori Māru Sprūdžu un Latvijas Valsts arhīva direktoru Arti Freimani PBLA priekšsēdis saņēma atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem, kā arī tika iezīmēti turpmākās
sadarbības virzieni.
26.11.2010. Seminārs par arhīvu dokumentu pieejamību
25. novembrī Latvijas Valsts arhīvā notika seminārs "Pieejamība, tās ierobežojumi un personas datu aizsardzība Latvijas Valsts arhīvā glabātajiem Latvijas PSR
Valsts drošības komitejas un Latvijas Komunistiskās partijas dokumentiem".
2011. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais arhīvu likums un bija vērtīgi padiskutēt par pieejamību un ierobežojumiem jaunā likuma kontekstā.
Seminārā piedalījās Latvijas Valsts arhīva darbinieki, pārstāvji no Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas (Normunds Zernis bija sagatavojis prezentāciju par normatīvajos aktos noteikto pieejamību šīm
dokumentu grupām), Latvijas Valsts vēstures arhīva kolēģes, pieredzē dalījās Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurore Iveta Mētele, bij. SAB Totalitārisma un seku dokumentēšanas
centra vadītājs Indulis Zālīte un Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons.
31.10.2010. Berlīnes konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā"
No 27. līdz 29. oktobrim Berlīnē notika konference "Diktatūru noziegumi Austrumeiropā", ko organizēja Berlīnes Literatūras māja ( Literaturhaus Berlin) , fonds "Piemiņas vieta-muzejs
- Berlin-Hohenschönhausen" (bij. komunistiskās Austrumvācijas drošības dienesta STASI cietums) un Roberta Boša fonds.
Konferences tematika bija saistīta ar komunistisko diktatūru atstāto mantojumu un sekām, kā arī ar demokrātiskas atmiņas kultūras veidošanu Eiropā, izmantojot dokumentus, analizējot un iestrādājot tos
pētījumos, muzeju ekspozīcijās, ar mediju starpniecību iepazīstinot ar tiem sabiedrību.
Konferences darba kārtība bija saturīga un interesanta - sešās plenārsēdēs un noslēguma diskusijā uzstājās pārstāvji no arhīviem, muzejiem, piemiņas vietām un dokumentācijas centriem kā no Vācijas, tā
no Polijas, Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas un Baltkrievijas.
Baltiju pārstāvēja Igaunijas Okupācijas muzeja direktors Heiki Ahonens, Latvijas Okupācijas muzeja kolēģi Valters Nollendorfs, Ritvars Jansons un Latvijas arhīva darbiniece Iveta Šķiņķe.
Pirmajā sēdē "Avoti par noziegumiem un arhīvu loma noziegumu apzināšanas un izpētes procesā" kopā ar kolēģiem no Vācijas un Ungārijas Latvijas Valsts arhīva pārstāve piedalījās ar prezentāciju par
bijušās Valsts drošības komitejas un Komunistiskās partijas dokumentiem Latvijas Valsts arhīvā un to izmantošanu pētniecībā. Tika prezentētas gan abas lielās dokumentu grupas, kas glabājas LVA, gan arī
runāts par šo dokumentu izmantošanu arhīva projektā "Aizvestie", gan arī darbā ar sabiedrību.
Otrās sēdes referātos un diskusijās tika diskutēts, par kādiem komunisma izpētes jautājumiem un kā raksta vēsturnieki, trešā sēde bija veltīta justīcijas lomai.
Otrajā dienā tika apskatīta dažādu no komunisma režīmiem cietušo organizāciju loma, muzeju, piemiņas vietu un dokumentācijas centru darbība komunisma noziegumu parādīšanā, mediju loma tēmas izstrādē.
Bet noslēguma diskusija bija veltīta kā dokumentu pieejamībai, tā noziedznieku sodīšanas un upuru godināšanas jautājumiem un komunisma noziegumu izpētei kā daudzu valstu kopīgam un koordinētam darbam.
Katru vakaru konferences dalībniekiem tika prezentēts kāds tematisks pasākums iepazināmies ar 2009. gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvējai Hertai Millerei ( Herta Müller ) veltīto
izstādi, notika bulgāru rakstnieces Ivailas Aleksandrovas grāmatas fragmentu lasījumi, tika rādīta Edvīna Šņores filma "The Soviet Story" un rumāņu režisora Alexandru Solomon filma " Marele
jaf comunist "(kuras vācu valodas nosaukums bija "Lielā komunistiskā bankas laupīšana").
22.10.2010.Latvijas Universitātes studenti LVA
21. oktobrī Latvijas Valsts arhīvu mācību kursa ietvaros apmeklēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas
bakalauru programmas 2. kursa studenti pasniedzēja un mūsu bijušā kolēģa Valda Rūsiņa vadībā.
Kopīgi izdiskutējām jautājumu par arhīviem un to pieejamību. Kolēģe Aija Gūtmane studentiem pastāstīja par trimdas dokumentu sakārtošanu un aprakstīšanu. Studentus iepazīstinājām arī ar arhīva glabātavām
un Latvijas Valsts arhīvam raksturīgākajām dokumentu grupām, kā arī katram studentam bija iespēja praktiski iepazīt kādu no arhīva lietām.
12.10.2010. "Baltiešu mantojuma tīkla" seminārs LVA
23.08.2010. LVA izstāde Čehijā stāsta par vēstures notikumiem
No 29. jūlija līdz 30. augustam Reģionālajā zinātniskajā bibliotēkā Liberecā (Čehijas Republika) ir apskatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde
"Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā". Izstāde notiek ar kuratores PhDr. Helenas Noskovas (Mūsdienu Vēstures institūta Prāgā sekcijas vadītāja) laipnu
aprūpi.
11.08.2010. Vēstures arhīva izstādē izmantoti arī LVA dokumenti
11. augustā, atzīmējot Latvijas un Krievijas Miera līguma noslēgšanas 90. gadadienu, Latvijas Valsts vēstures arhīvā atklāja dokumentu izstādi "No augusta līdz
augustam. Latvijas un Krievijas miera līgums".
Ekspozīcijas pamatā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti par Miera līguma izstrādes gaitu un Latvijas starptautiskajām attiecībām līdz 1940. gadam. Par 1940. gada notikumiem stāsta Latvijas
Valsts arhīva dokumenti, bet dokumenti par neatkarības atjaunošanas atzīšanu 1991. gadā ir no Ārlietu ministrijas Politiskā arhīva.
Izstāde apskatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Slokas ielā 16.