27.novembra pēcpusdiena Latvijas Valsts arhīvā iezīmējās ar sarunām par mākslu. Bija ieradusies ciemos Talsu māksliniece Inese Mīlberga un stāstīja par savu daiļradi, ikdienas dzīvi un sajūtām. Katram māksliniekam ir atšķirīgi principi un dienas kārtība radošajā darbā. I.Mīlberga saglabā un uztur Latvijas Mākslas akadēmijā apgūtās prasmes dažādās grafikas tehnikās un reālistisko pasaules attēlojuma veidu. Izstādes nosaukums ir "Manas mājas" un tālab eksponētie darbi stāsta par šo tēmu. Arī interesentu jautājumi bija ar to saistīti un noskaidrojās, kā māksliniece sadala savu laiku starp ģimeni, mājas un skolas darbiem. I.Mīlberga strādā Talsu mākslas skolā par skolotāju.
Šāda domu apmaiņa tikšanās reizēs ienes patīkamas pārmaiņas arhīvistu ikdienas darbā un māksliniekam savukārt ir interesanti zināt, kā tiek uztverts un saprasts viņa darbs.
Izstāde būs apskatāma līdz 2015.gada 30.janvārim.

LNA Latvijas Valsts arhīva pirmā un otrā stāva foajē, Bezdelīgu ielā 1, ir apskatāma Talsu mākslinieces Ineses Mīlbergas darbu izstāde. Ekspozīcijā varam skatīt galvenokārt grafikas - zīmējumus, linogriezumus, kologrāfijas, kā arī dažus akvareļus. I.Mīlberga ir profesionāla grafiķe un strādā Talsu Mākslas skolā. Mākslinieces darbi liecina par augstu profesionalitāti un uzticību akadēmiskās skolas principiem, jo īpaši tas ir jūtams zīmējumos. Tie ir rūpīgi darināti, kompozīcijās izmantotas vienkāršas ainas un priekšmeti. Akvareļos redzami mirkļi no ikdienas dzīves ar nedaudz ilustratīvām un stāstošām epizodēm. Katrs izstādes darbs stāsta savu stāstu par mājām – virtuve, dzīvojamā ēka, ciems, pilsēta, Talsi, Daugavpils. Mākslinieces iecerē šie darbi ir vienoti zem nosaukuma "Manas mājas".

Latvijas Nacionālā arhīva direktores M. Sprūdžas pavadībā Latvijas Valsts arhīvā viesojās Refats Čubarovs – arhīva direktors laikā no 1984.–1990. gadam. Tas bija nozīmīgs laiks gan arhīvam, gan atjaunojamajai Latvijas valstij. Tolaik Refats Čubarovs darbojās arī Latvijas Tautas frontē, bija Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas prezidents, 1994. gadā atgriezās Krimas tatāru vēsturiskajā dzimtenē, kur bija gan Krimas, gan Ukrainas parlamenta deputāts. Pašlaik R. Čubarovs ir Krimas tatāru tautas padomes – Medžlisa – priekšsēdētājs. Tikšanās laikā R. Čubarovs ar interesi devās ekskursijā pa arhīvu, iepazinās ar notikušajām pārmaiņām, satikās ar bijušajiem kolēģiem, pāršķirstīja vēsturiskos fotogrāfiju albūmus un iepazīstināja klātesošos ar pašreizējo situāciju Krimā un pārējā Ukrainā.

No 15. līdz 25.jūnijam Trinidadā un Tobago tika organizēts 17. Latviešu salidojums, kur pulcējās tautieši no Anglijas, ASV, Latvijas, Vācijas un Venecuelas. Salidojuma ietvaros notika pasākumi, kuros klātesošie, ne tikai latvieši, bet arī vietējie sabiedrības un kultūras pārstāvji, interesenti tika iepazīstināti ar Kurzemes hercogistes vēsturi un Latviju.

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) nolūkā popularizēt savu dokumentu kolekcijas sagatavoja ceļojošu izstādi "Dokumenti par Tobago Latvijas Nacionālā arhīva krājumā." Darba grupā tika iesaistīti triju arhīvu speciālisti:
no Latvijas Valsts arhīva Aija Kalnciema un Guntis Švītiņš, no Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīva Ilze Feldmane, Ieva Vāvere un Rūdolfs Henčels, no Latvijas Valsts vēstures arhīva Valda Pētersone un Mārīte Jakovļeva (Latvijas Vēstures institūts).

17.jūnijā ar LNA sagatavoto izstādi/prezentāciju „Dokumenti par Tobago Latvijas Nacionālā arhīva krājumā.” Trinidadas un Tobago prezidentu Anthony Thomas Aquinas Carmona viņa rezidencē iepazīstināja Guntis Švītiņš. Prezidents izrādīja interesi uzzināt ko jaunu par Tobago vēsturi, kā arī par LNA dokumentu krājumu. Atzinīgi tika novērtēta dokumentu atlase izstādei un tās iekārtojums. Izteica domu par iespējamu sadarbību nākotnē.
Patlaban roll-up izstāde atrodas Venecuelā, bet rudenī tā tiks nodota  vienam no Trinidadas un Tobago vēstures muzejiem.

17. maijā aprit 120 gadi kopš dzimis viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem starpkaru Latvijā – Jānis Sudrabkalns. Latvijas Valsts arhīvā glabājas padomju totalitārā režīma laikā radušās dokumentārās liecības par "citu Sudrabkalnu".

Publicējam dažus autobiogrāfiskus dokumentus no dzejnieka Jāņa Sudrabkalna personas lietām, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā.

15.maija pēcpusdienā pie izstādes "Radītprieks" darbiem interesentus sagaidīja autori - Baiba Pika un Toms Lucs. Kuplais apmeklētāju pulks tika iepazīstināts gan ar izstādes tapšanas gaitu, gan trijotnes atšķirīgo darbošanos mākslas laukā. Uz šo tikšanos bija ieradušies bijušie kolēģi no kinostudijas, Ārzemju mākslas muzeja un Baibas Pikas pašreizējās darba vietas, Juglas internātskolas audzēkņi un pedagogi. Pēc sarunām par izstādi un ap izstādi māksliniecei bija jāstāsta un jāpaskaidro dažādas nianses viņas darbos, bet tas jau notika individuāli katram interesentam. Sarunu vadīja LVA arhīva eksperts Guntis Švītiņš.

LNA Latvijas Valsts arhīvā Bezdelīgu ielā 1 ir apskatāma izstāde "Radītprieks". Trīs autori piedāvā savu skatījumu uz pasauli, kas katram no mums rada atšķirīgu un unikālu priekšstatu. Baiba Pika, profesionāla dizainere, bet sava radošā mūža lielāko daļu veltījusi pedagoga darbam dažādās skolās, mācot gan kompozīciju, zīmēšanu un gleznošanu. Māksliniece daudz strādājusi akvareļtehnikā un darinājusi gleznas ar eļļas krāsām. Izstādē ir eksponētas gan ainavas, gan scenogrāfijas meti no laika, kad strādāja Rīgas kinostudijā. B.Pika ir piedalījusies daudzos plenēros Latvijā, Lietuvā un Krievijā, tāpēc arī nelielā formāta darbi ir pilni ar mirkļa sajūtu spēku, ko var gūt tikai dabas studijās. Kopš 2013.gada darbojas International Art Education Association.

B.Pikas mamma rakstniece Mirdza Kļava (Grigule) arī glezno, kaut nav mācījusies ne mākslas skolās, ne studijās. Rakstnieci galvenokārt zinām no daudzajām, viņas sacerētajām bērnu grāmatām, kuras raksturojamas ar vienkāršo un sirsnīgo sižetu. M.Kļavai patīk gleznot ziedus vai tēlot ar krāsām un viņas darbi ir tikuši izstādīti personālizstādēs Rīgas bibliotēkās.

Toms Lucs ir Baibas Pikas dēls, arī prototips vecmāmiņas sarakstītajā grāmatā "Vāverēns Toms un viņa draugi" (1976). Tik radošā ģimenē ir likumsakarīgi, ka arī T.Lucs būdams celtnieks nodarbojas ar gleznošanu. Viņu galvenokārt interesē klusā daba un abstraktas kompozīcijas.

Izstāde apskatāma Bezdelīgu ielā 1, 1. un 2.stāva foajē līdz jūlija beigām.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursu ietvaros bija iekļāvis arī Latvijas Valsts arhīva (LVA) apmeklējumu.
3. un 4.aprīlī ar arhīvu iepazinās Amatas novada, Baldones, Dagdas, Engures, Ikšķiles, Indras, Juglas, Jūrmalas, Kandavas, Krāslavas, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Priekules, Skrīveru, Tukuma, Ugāles, Ulbrokas, Valkas, Ventspils, Vidzemes Jūrmalas, Viesītes mūzikas un mākslas skolu vadītāji, kā arī privātās mūzikas skolas direktore Zane Ludborža.
Par skolu arhīvu veidošanu un kārtošanu, kā arī par normatīvajiem dokumentiem stāstīja LNA direktora vietnieks Gatis Karlsons un Institūciju dokumentu un arhīvu pātvaldības departamenta speciāliste Lija Cera Ieskatu par LVA Projektu "Aizvestie" (1941. un 1949.gada Latvijas iedzīvotāju deportācijas) un izveidotājām datu bāzēm bija sagatavojusi LVA vecākā referente Aija Kalnciema.
LVA arhīva eksperts Guntis Švītiņš stāstīja par Latvijas Nacionālā arhīva struktūru, glabājamo dokumentu veidiem un specifiku, kā arī iepazīstināja ar dokumentu popularizēšanas dažādām formām. Galvenā uzmanībā tika vērsta uz interneta vidē redzamajām virtuālajām izstādēm, kur tika akcentēta kultūras un mākslas tematika.
Ieinteresētība par Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu krājumiem bija acīmredzama, un arī klātesošo jautājumu spektrs to apstiprināja.

Pirms 65 gadiem – 1949. gada 25. martā – notika otra lielākā Baltijas iedzīvotāju deportācija. Tās organizēšana tika veikta saskaņā ar PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepeno lēmumu Nr. 390-138 "Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošu bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas". Minētais dokuments glabājas Krievijas Federācijas Prezidenta arhīva (KFPA) 93. fondā "PSRS Ministru padomes lēmumu un rīkojumu kolekcijas".*

* KFPA, 93. fonds. PSRS MP lēmumu un rīkojumu kolekcija. 1949. gads. Publicēts: История сталинского Гулага: Конец 1920-х–первая половина 1950-х годов: Собрание документов в сeми томах. Т. 1: Массовые репрессии в СССР. С. 517–519.

Atbilstīgi PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepenajam lēmumam Nr. 390-138 tika izsūtīti arī 42 125 Latvijas iedzīvotāji. Atkārtoti publicējam pamatdatus no Latvijas Valsts arhīvā glabātajām 1949. gada 25.–30. martā izsūtīto 13 248 ģimeņu lietām. Datus 2002.–2007. gadā apkopoja Latvijas Valsts arhīva speciālistu grupa.