1961. gada 30. decembrī Latvijas
PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu par jauna arhīva dibināšanu Latvijā, ko nosauca
atbilstoši tālaika prasībām - Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un
sociālistiskās celtniecības arhīvs (CVORA). Tā dibināšanas mērķis un
pamatuzdevums bija uzkrāt un saglabāt padomju laika dokumentārās liecības, veikt
valsts varas un pārvaldes iestāžu arhīvu darba uzraudzību.
Jauns posms arhīva dzīvē sākas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. 1991. gada
26. martā pieņemtais likums Par arhīviem mainīja arī arhīvu nosaukumus. CVORA
tika pārdēvēts par Latvijas Valsts arhīvu.
20. gs. 90. gadu sākumā valstī uzsāktie reformu procesi ļoti strauji un noteikti
iekļāva arhīvu valsts dzīvē. Priekšplānā izvirzījās ar dažādu likumu
īstenošanu saistīti uzdevumi. Spilgtākie un nozīmīgākie arhīva darba virzieni bija
Latvijas iedzīvotāju reabilitācijas, īpašuma atgūšanas, denacionalizācijas un
privatizācijas procesi. Jaunus darba virzienus iezīmēja arī bijušo Latvijas
Komunistiskās partijas un Valsts drošības komitejas dokumentu iekļaušana arhīvā.
Par darba straujo ritmu liecināja aktīvais dokumentu uzkrāšanas darbs - 1990. gadā
arhīvā bija 628,7 tūkstoši glabājamo vienību, bet 2004. gada sākumā šis
rādītājs ir izaudzis līdz vairāk nekā 2,6 miljoniem vienību. Ļoti nozīmīgu daļu
no šā apjoma veido zinātnes un tehnikas dokumenti. Patiesībā varētu teikt, ka
arhīvā ir uzkrāts vislielākais un nozīmīgākais Latvijas zinātnes un tehnikas
dokumentu komplekss.
Viens no svarīgākajiem darba virzieniem visā arhīva pastāvēšanas laikā ir darbs
valsts iestāžu arhīvu un lietvedības uzraudzības jomā. Latvijas Valsts arhīvs
sadarbojas ar augstākajām valsts pārvaldes un tiesībsargājošām iestādēm,
nozīmīgākajiem valsts un privātajiem uzņēmumiem arī pēc to īpašuma formas
maiņas.
20. gadsimta pēdējā desmitgadē arhīvs uzsāka un sekmīgi turpina veidot
sadarbību ar Latvijas politiskajām partijām, nozīmīgām sabiedriskajām
organizācijām, kuru dokumenti būtiski papildina kopējo Latvijas vēstures ainu.
Latvijas neatkarība pavēra ceļu uz Latviju arī trimdas latviešu organizāciju un
personu privātajiem arhīviem un dokumentiem. Tagad šis darba virziens ir ieguvis plašu
atbalstu gan Latvijas, gan trimdas cilvēku vidū. Tāpat kā ikvienas valsts vēsturē,
arī Latvijā svarīga loma ir gan fizisko, gan juridisko personu privātajiem arhīviem
un kolekcijām, tādēļ arhīvā tos mērķtiecīgi un sistemātiski uzkrāj.
Dokumentu uzkrāšana ir cieši saistīta ar to saglabāšanu. Arhīva 23 dokumentu
glabātavas, 6258 kvadrātmetri, 26,4 tūkstoši lineāro metru - tie ir rādītāji, kas
raksturo pašreizējo dokumentu kopapjomu Latvijas Valsts arhīvā. Ik gadu arhīva
kopējais dokumentu krājums papildinās, tādēļ viens no arhīva darbības mērķiem un
uzdevumiem ir informēt Latvijas un arī ārvalstu sabiedrību par to, kas tiek uzkrāts
un glabāts arhīvā. Šeit svarīga nozīme ir sabiedrisko attiecību veidošanai un
dokumentu popularizācijas darbam. Arhīvs gandrīz ik gadus sagatavo vairākus dokumentu
un uzziņu krājumus, veido savu mājas lapu internetā, kur regulāri tiek atjaunota
informācija par arhīva dokumentu jaunieguvumiem, attīsta sadarbību ar Latvijas
Vēsturnieku komisiju, vēstures skolotājiem, organizē skolēnu, studentu ekskursijas un
prakses arhīvā, gatavo dokumentu kopas skolām, publicē arhīva dokumentus dažādos
periodiskos izdevumos, aktīvi strādā zinātnisko konferenču sagatavošanā un kontaktu
veidošanā ar pētniecības iestādēm. Jāuzsver arī jaunā nozīmīgā pieredze
zinātniskās datu bāzes veidošanā, kas nākotnē kalpos jaunu publikāciju veidošanai
un ļaus pilnveidot arhīva uzziņu sistēmu. Arhīva lasītavās klientiem ir pieejami
arī interneta pakalpojumi un iespējas meklēt savam darbam vajadzīgo
papildinformāciju. |