Pēc kara 40. un 50. gados rūpniecību atjaunoja saskaņā
ar visas Padomju Savienības mērogā izstrādātajiem saimnieciskajiem plāniem.
Latvijas pilsētās strauji tika iepludināts darba spēks
no citām PSRS republikām. Laukos viensētu vietā izveidoja kolektīvas saimniecības,
kuras varēja uzraudzīt un kurās īstenoja plānveida ražošanu. Turīgie zemnieki
1949. gada 25. martā otrajā masveida deportācijā tika izvesti no Latvijas.
Latviešu valodas loma strauji samazinājās, jo oficiālā
politika atbalstīja krievu valodas lietošanu visās valsts iestādēs. Centralizētai
politikai un ideoloģijai tika pakļauta arī visa kultūras dzīve.
Arhīva dokumentu kopa sastāv no 5 dokumentiem. Materiālu
sagatavoja Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītāja
vietniece Iveta Šķiņķe.