. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Izstādes >> Pasaules brīvo latviešu apvienībai 45

Pēc Otrā pasaules kara, bēgot no boļševiku terora un deportācijām, kā arī tuvojoties frontei un karadarbībai Latvijā, daļa latviešu izceļoja uz rietumiem un apmetās Vācijas bēgļu nometnēs. Tajās latviešu bēgļu sabiedrisko un kultūras dzīvi organizēja un vadīja dažāda līmeņa organizācijas un biedrības. Visu darbību koordinēja Latviešu Centrālā padome un tās izpildorgāns - Latviešu Centrālā komiteja.

1949. gadā gadā sākās izceļošana uz nākamajām mītnes zemēm. Nedaudz tajās iedzīvojoties, latviešu trimdinieki atkal sāka pulcēties dažādās biedrībās un organizācijās, kas ,savukārt, apvienojās valsts vai zemju apvienībās. Tām visām bija viens mērķis - Latvijas brīvības un neatkarības atjaunošana. Pirmā no tām nodibinājās Kanādā - Latviešu nacionālā apvienība Kanādā, 1951. gadā Amerikas latviešu apvienība (ALA), Latviešu atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs (tagad Rietumeiropas latviešu apvienība) un Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, 1971. gadā - Dienvidamerikas Latviešu apvienība. 1955. gadā latviešu organizatorisko vadītāju debatēs bija nobriedusi doma par nepieciešamību izveidot globālu latviešu organizāciju. ALA, būdama lielākā un organizatoriski spēcīgākā apvienība, uzņēmas tās dibināšanu. 1956.gada 25.februāra ALAs valdes sēdē tika paziņots par Brīvo pasaules latviešu apvienības (tā sākotnēji sauca Pasaules brīvo latviešu apvienību, saīsināti -PBLA) darbības uzsākšanu. 90. gados PBLA pievienojās arī Krievijas latvieši kongress.

PBLA darbības mērķis bija emigrācijas latviešu etniskā pašsaglabāšana, latviešu tautas interešu un tiesību aizstāvēšana, kā arī Latvijas valstiskās neatkarības faktiskā atjaunošana. Kā augstākā trimdas latviešu pārstāvniecība PBLA aizstāvēja latviešu tautas intereses starptautiskos forumos - Eiropas drošības un sadarbības konferencēs, Eiropas Parlamentā un citur. Nenovērtējama ir PBLA darbība pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas, veicinot tās atzīšanu pasaules valstu vidū, kā arī iekļaušanos NATO un Eiropas Savienībā.

Izstāde galveno vērību velta PBLA dibināšanas procesam un politiskajai darbībai - PBLA līdzdalībai un demonstrācijām Eiropas Drošības konferencēs Helsinkos, Ženēvā, Vīnē, Madridē, Stokholmā, Budapeštā un Bernē, kā arī Baltijas valstu apvienību sadarbībai, Baltijas tribunālam Kopenhāgenā un Baltiešu Brīvības un miera kuģa braucienam 1985. gadā. Izstādē dots ieskats arī PBLA Brīvības fonda, Kultūras fonda, kā arī Izglītības un kultūras padomes veikumā. Pieminēti arī PBLA Tautas balvas laureāti.

Izstāde sagatavota 2001. gadā, kad PBLA svinēja 45 gadu pastāvēšanas jubileju, tad tika arī izdots rakstu un arhīva materiālu krājums “Pasaules brīvo latviešu apvienībai 45”.

Izstādes eksponāti - shēmas, kartes, fotogrāfijas, zīmējumi un citi materiāli izvietoti 32 planšetēs.



Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv


  
IelƄĀ†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€ĀdƄĀ†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā“jas...