. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Aktualitātes >> Aktualitātes >> Arhīvs

 14.07.2010. Arhīvā viesojas jaunieši no Amerikas.

Foto: Polīna Šķiņķe, koordinatore Rīgā
13.jūlijā arhīvā viesojās Amerikas latviešu apvienības (ALA) izglītojošā ceļojuma „Heritage Latvia” 13 dalībnieki. ALA jau 13 gadus rīko šādus izglītojošus ceļojumus Amerikas latviešu jauniešiem, kuri absolvējuši savas mītnes zemes latviešu sestdienas skolas. Pēdējos četrus gadus tiek rīkoti ceļojumi arī tiem latviešu izcelsmes jauniešiem, kuri neprot latviski, bet interesējas par savām latviskajām saknēm un vecvecāku dzimteni.
Šāda jauniešu grupa šoreiz bija arhīva viesi. Nelielu ieskatu arhīva vēsturē, par glabājamo dokumentu krājumu sniedza Guntis Švītiņš. Inese Kalniņa stāstīja par trimdas latviešu dokumentiem un parādīja laikraksta „Laiks” pirmā redaktora Helmāra Rudzīša dokumentu krājuma daļu. Šo dokumentu apskate izraisīja jauniešos interesi, jo grupā bija H.Rudzīša mazmazdēls Tālis Simmons. Viesošanās noslēgumā visi kopīgi apskatīja arhīva glabātuvi, kurā atrodas trimdas dokumentu krājums. Noslēgumā ALA projektu vadītāja Anita Juberte bērniem atgādināja, cik svarīgi ir zināt un krāt savu senču dzīvesstāstus un dokumentārās liecības.
 21.06.2010. Karikatūrista D.Breikša personālizstāde LVA
No 21.jūnija LVA galvenajā ēkā (Bezdelīgu 1) apskatāma pazīstamā karikatūrista Daiņa Breikša personālizstāde “Divas pasaules”. Ekspozīcijā apskatāmas mākslinieka darinātās karikatūras no „Dadža” laikiem līdz pat mūsdienu aktualitātēm, kā arī grāmatu ilustrācijas. Iespējams, tikai retais zina, ka mākslinieks Latvijas Mākslas akadēmijā ieguva gleznotāja profesiju pie profesora Eduarda Kalniņa. Izstādē arī skatāmas D.Breikša darinātās ainavas un klusās dabas liecina par uzticību reālistiskajai un plenēra glezniecībai. Mākslinieka darbi tikuši eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs un allaž guvuši ievērību.
 16.06.2010. Zviedrijas pedagogi LVA

16. jūnijā Latvijas Valsts arhīvā sava studiju ceļojuma ietvaros pa Igauniju un Latviju viesojās Zviedrijas skolotāju delegācija.

Mācību ekskursijas mērķis bija iepazīties ar Latvijas vēsturi - nacisma un padomju totalitārā režīma noziegumu kontekstā. Sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programmas vadītāju Danuti Dūru, zviedru skolotājiem tika izstrādāta divu dienu pasākumu programma Latvijā, kuras ietvaros bija paredzēts arī Latvijas Valsts arhīva apmeklējums.

Dokumentu izmantošanas sektora darbinieku Ivetas Šķiņķes un Gunta Švītiņa vadībā skolotāji iepazinās ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentiem arhīva glabātuvē Kurzemes prospektā 5, ieklausījās prezentācijā par deportācijām un to raksturojošiem arhīva dokumentiem. Skolotāju ekskursijas tālākais mērķis bija bijušā Zvārdes poligona apmeklējums, tāpēc sagatavojām arī ieskatu arhīva dokumentos par zemes ierādīšanu poligona vajadzībām.

Aija Raude tulkoja zviedru valodā visai specifisko, bet svarīgo informāciju par arhīva dokumentiem, kas liecina par padomju totalitārā režīma noziegumiem Latvijā.

 1941. gada 14. jūnijs

Apskatāma jauna dokumentu kopa sadaļā "Aktualitātes Latvijas vēsturē arhīva dokumentos"

 04.06.2010. Polijas arhīvisti LVA

4.jūnijā Latvijas Valsts arhīvā viesojās kolēģi no Polijas arhīvistu biedrības. Direktora vietniece Vera Guzanova iepazīstināja ar arhīva vēsturi, struktūru, un glabājamo dokumentu krājumu. Par dokumentu popularizāciju, publikācijām, sadarbību ar izglītības iestādēm pastāstīja arhīva eksperts Guntis Švītiņš. Patiesu interesi viesos izraisīja trīs sējumu izdevums par 1941. un 1949. gada iedzīvotāju deportācijām Latvijā, kā arī virtuālā izstāde “Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs”.

 03.06.2010. Tikšanās ar mākslinieci Dainu Eglīti
2.jūnija pēcpusdienā pie arhīva darbiniekiem viesojās Jēkabpils māksliniece Daina Eglīte, lai sarunātos par izstādē redzamajiem darbiem un radošā procesa īpatnībām. Arhīvistiem bija interesanti uzzināt, kā veidojas figurālas kompozīcijas, kāpēc vairākkārt tiek gleznots viens un tas pats motīvs. Nepiespiestā sarunā radās atbildes un jauni jautājumi. Vasarīgās noskaņās ieturētā Dainas Eglītes personālizstāde tuvojas savai izskaņai un aplūkojama līdz 15.jūnijam.
 Digitalizēts LVA uzziņu krājums

Mājas lapas sadaļā "Digitālās publikācijas" interesentiem ir iespēja iepazīties ar uzziņu krājuma “Trimdas arhīvi atgriežas” 4.daļu. Uzziņu krājums sniedz informāciju par trimdas arhīviem, muzeju vērtībām un mākslas darbiem, kuri atgriezušies Latvijā. Krājums domāts arhivāriem, bibliotekāriem, muzeju darbiniekiem, pētniekiem, studentiem un visiem, kurus interesē latviešu kultūra, vēsture.

 LVA dokumenti izstādē Jelgavas muzejā

Atceroties Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienu, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika izveidota izstāde „4.maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi”, kurā izmantoti Latvijas Valsts arhīva dokumenti, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva fotogrāfijas, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja materiāli un fotogrāfijas no P. Korsaka personīgā arhīva.
Hronoloģiski dokumenti atspoguļo laika posmu no 1987. gada līdz 1991. gada 21. augustam un konceptuāli sadalīta 5 daļās – Soli pa solim pretim neatkarībai (1987. gads – līdz 1990. g. 4. maijam), 4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi (1990. gada 4. maijs), Mērķis sasniegts (notikumi pēc 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam), Notikumi Jelgavā atmodas laikā (1987 – 1990) un Novadnieki, kuri balsoja PAR (Latvijas PSR AP deputāti, Jelgavas novadnieki, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju).
Foto: Mārcis Stumbris

 Mākslas dienas ienāk LVA
16.aprīļa pēcpusdienā pie LVA darbiniekiem viesojās Jēkabpils mākslinieks Ziedonis Bārbals, kurš atraisītā sarunā iepazīstināja klātesošos ar savu darbu izstādi. Mākslinieks stāstīja gan par sižetu izvēli, gan gleznotāja ikdienas “melno darbu”, par kuru skatītājs pat nenojauš, jo redz tikai gatavo gala rezultātu. Z.Bārbals ir arī Jēkabpils Mākslas skolas direktors un viņa kolēģe grafiķe Daina Eglīte papildināja stāstījumu ar savu redzējumu par mākslu kultūras norisēm. Šī tikšanās izveidojās par simbolisku Mākslas dienu ieskaņu arhīvā.
  1949. gada 25. marta deportācijas atceres diena.

1949. gada 25. – 30. martā no Latvijas izsūtīja 13 248 ģimenes, kopskaitā - 42 125 cilvēkus. Ceļā un 1949. gadā izsūtījumā piedzima 211 bērni. Pēc 1949. gada marta līdz 1953. gadam vēl papildus izsūtīja 513 cilvēkus. Pēc soda izciešanas pie savām ģimenēm specnometinājumā tika nosūtīti 1422 cilvēki.
Pavisam šīs deportācijas akcijas sakarā cieta 44 271 cilvēks.
No 44 271 nometinātā atbrīvoti tika 38 902, izsūtījumā miruši – 5231, bet par 138 cilvēkiem nav ziņu ne par to, ka viņi būtu miruši, ne arī, ka atbrīvoti no specnometinājuma.
Viss, kas saistās ar otro un skaitliski lielāko Latvijas iedzīvotāju deportāciju ir apkopots grāmatā „Aizvestie. 1949. gada 25.marts”, Latvijas Valsts arhīvs, Nordik, 2007, I un II daļa.
Arhīva mājas lapā ievietojam 1949. gada martā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju sarakstus apriņķu un pagastu alfabētiskā secībā, minot izsūtīto cilvēku personas datus, dzīvesvietas adresi, izsūtīšanas datumu, specnometinājuma vietas nosaukumu, atbrīvošanas vai personas nāves datumu, kā arī lietas numuru.
 24.03.2010. Otrā Starpnovadu zinātniski pētnieciskā konference
„Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”, kas šogad notika 19. martā Cesvainē.

Konferences būtība ir, ka skolēni izstrādā savus zinātniski pētnieciskos darbus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām, un labākie darbi tiek prezentēti konferencē, kur represēto biedrību pārstāvji tos vērtē. Skolēni apzina un intervē savus izsūtītos radiniekus, savus pagasta iedzīvotājus, pierakstot atmiņas un izstrādājot pētniecisko darbu.
Starpnovadu konferencē piedalījās arī dzejniece un publiciste Anda Līce, režisore Dzintra Geka un Latvijas Valsts arhīva pārstāve, projekta „Aizvestie” darba grupas vadītāja Iveta Šķiņķe.
Bija gandarījums, ka skolēni pētnieciskā darba izstrādē izmanto arhīva sagatavotās grāmatas „Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs” un „Aizvestie. 1949. gada 25. marts”.
 24.03.2010. Arhīva dokumenti ieinteresē ne tikai vēstures, bet arī literatūras skolotājus.
22. martā Dokumentu izmantošanas sektora vecākā referente Iveta Šķiņķe bija uzaicināta piedalīties Valsts izglītības satura centra organizētajā Latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību vadītāju seminārā.
Skolotājiem tika prezentēts materiāls „Arhīva dokumenti kā laikmeta liecība un to izmantošana mācību procesā”.
Tā kā klausītāji bija latviešu valodas un literatūras skolotāji, tad tika demonstrēti arhīva dokumenti, kas „stāsta” par literātiem –arī arhīvā esošie Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja protokoli, kuros biroja locekļi analizē un kritizē dramaturga Gunāra Priedes, rakstnieka Alberta Bela, dzejnieku Vizmas Belševicas, Imanta Auziņa darbus.
 23.02.2010. Latvijā projektu nedēļa skolēniem.
Latvijas Valsts arhīvā projektu nedēļas ietvaros ar arhīvu iepazinās un ar dokumentiem strādāja Āgenskalna ģimnāzijas skolēni skolotājas Līgas Strazdiņas un arhīva darbinieces Iveta Šķiņķes vadībā.

Āgenskalna ģimnāzijas skolēni jau trešo gadu projektu nedēļas ietvaros nāk uz arhīvu.

Šogad skolēnu izvēlētā tēma bija „Tavs vārds cauri laikam”.
Pēc neliela ievada arhīva vēsturē un ekskursijas pa arhīvu, kuru vadīja Saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne, skolēni iepazinās ar Klāva Siliņa veikumu latviešu personvārdu vārdnīcas sagatavošanā, kā arī ar Klāva Siliņa fondā glabātajiem dokumentiem. Pēc tam sekoja skolēnu darbs ar arhīva dažādu fondu dokumentiem, kuros tika meklētas un atrastas liecības par latviešu personvārdiem.

Arhīva darbinieki bija gandarīti par Āgenskalna ģimnāzijas skolēnu labajām zināšanām un pozitīvo attieksmi.

 Izstādē romantiskas noskaņas

No 27.aprīļa līdz 15.jūnijam LVA galvenajā ēkā (Bezdelīgu 1, Rīga) apskatāma mākslinieces Dainas Eglītes personālizstāde “Ilgas pēc saules”. Ekspozīciju veido 18 reālistiskā manierē darinātas gleznas. Māksliniece savu uzmanību galvenokārt vērš dabas virzienā un tā ir tapuši gan ziedu, gan ainavu gleznojumi. Nereti tiek darinātas arī figuratīvas kompozīcijas, kuras runā alegoriju valodā. Daina Eglīte ir profesionāla grafiķe, kā arī pedagogs Jēkabpils Mākslas skolā, bet aktīvā dalība plenēros Latvijā un ārzemēs liecina par nepieciešamību radoši izteikties ar glezniecības paņēmieniem un krāsu.

 LVA ceļojošā izstāde Saldus Vēstures un mākslas muzejā.
Kopš 25. marta Latvijas Valsts arhīva sagatavotā ceļojošā izstāde „Latviešu bēgļu gaitas Vācijā 1944-1949” atvērta Jaņa Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzejā. Muzeja speciālisti ieplānojuši iepazīstināt ar izstādi skolu pedagogus, skolēnus un citus interesentus.
 18.02.2010. Latvijā Ēnu diena notiek jau desmito gadu.

Ēnu diena ir visā pasaulē atsaucību ieguvusi izglītojoša programma un praktiska mācību metode. Tās laikā skolēni dodas iepazīt dažādu nozaru speciālistu darba pienākumus, lai paplašinātu savu redzesloku un saprastu, kādu profesiju un darba jomu viņi gribētu izvēlēties beidzot skolu.

Arī Latvijas Valsts arhīvā 17. februārī Dokumentu izmantošanas sektora vecākajai referentei Ivetai Šķiņķei bija sava ēna – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11. vispārējās klases skolniece Līva Klismeta.

Līva iepazinās ar arhīvu, tā funkcijām un darba veidiem, vairāk uzmanības veltot arhīva popularizācijas darbam, kāpēc un kā dokumenti tiek izmantoti un padarīti pieejami sabiedrībai.

Skolniece kopā ar arhīva darbinieci praktiski strādāja ar arhīva lietām, pētot un atlasot lietu dokumentus, kā arī meklēja dokumentus sava zinātniski pētnieciskā darba izstrādei.

 11.02.2010. Daugavpils Universitātes organizētie lasījumi – starptautiskā konference.

Latvijā zinātnes dzīvē notiek daudzi pasākumi, kur arī arhīva darbiniekiem ir iespēja piedalīties, popularizējot arhīva dokumentus.

28. un 29. janvārī Daugavpilī notika jau divdesmitie Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes organizētie zinātniskie lasījumi – starptautiskā konference.

Lasījumos piedalījās 247 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Lielbritānijas, Vācijas, Kazahstānas, un Slovākijas.

Konferences darba grupā „Vēsture: avoti un cilvēki” piedalījās arī Latvijas Valsts arhīva pārstāvji - Ainārs Bambals ar referātu „Latvijas PSR VDK krimināllietas autentiskums, ticamība, falsifikācijas” un Iveta Šķiņķe „ Izsūtīto Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāsti un notikumu atspoguļojums Latvijas Valsts arhīva personu lietu dokumentos. Krāslavas apriņķa piemērs”.

10. februārī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē LU 68. konferences ietvaros notika konference „Valoda, literatūra un izglītība”, kurā tika uzaicināta arī Latvijas Valsts arhīva Dokumentu izmantošana sektora pārstāve Iveta Šķiņķe ar priekšlasījumu un prezentāciju „ Arhīva dokumenti kā laikmeta liecība un to izmantošana mācību procesā”.

 23.11.2009. Latvijas Valsts arhīva jaunākie izdevumi.
Represijas pret latviešiem PSRS.1937–1938. Dokumentu krājums. Sastādītājs J. Riekstiņš.

Trimdas arhīvi atgriežas. 4. daļa. Uzziņu krājums. Sastādītājas I. Kalniņa, A. Gūtmane.
  Aktuāli

Daugavas Vanagu organizācija
sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu un Latvijas Okupācijas muzeju
izsludina globālu jaunatnes pētniecisko darbu konkursu
„TREŠĀ ATMODA LATVIJĀ”
Konkursa nolikums
 23.11.2009. Ziedoņa Bārbala gleznu izstāde.
LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu 1) 1. un 2. stāva vestibilā apskatāmas pedagoga un gleznotāja Z.Bārbala gleznas. Mākslinieks strādā dažādos žanros un izstādē ir eksponētas gan ekspresīvas figurālas kompozīcijas, plenērā gleznotas ainavas un klusās dabas ar ziediem.
 17.11.2009. Sveicam kolēģus

Sveicam mūsu kolēģus (skat. no labās puses), Ivetu Šķiņķi, Jāni Riekstiņu un Aiju Kalnciemu ar augsto valdības apbalvojumu - V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
 17.11.2009. LVA izstāde Prāgā.

16. un 17. novembrī Prāgas Nacionālajā muzejā tika atklāta izstāde „Be free!”, kas veltīta 1989. gadā Čehoslovākijā notikušās Samta revolūcijas 20. gadadienai. Tās ietvaros skatāma arī Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā". Par šo iespēju jāpateicas Latvijas vēstniecei Čehijas Republikā Argitai Daudzei, kuras iniciatīva un tālākā sadarbība ar Prāgas Nacionālā muzeja ģenerāldirektoru Mihailu Lukešu (Michail Lukeš) un Vēstures muzeja direktoru Pāvelu Doušu (Pavel Douša) ļāva realizēt šo ideju. Izstādi Nacionālajā muzejā atklāja Čehijas Senāta prezidents Pršemisls Sobotka (Přemysl Sobotka). Atklāšanas runu teica arī Latvijas vēstniece Čehijas Republikā Argita Daudze. Ar izstādi iepazinās arī Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kurš Prāgā piedalījās Eiropas post-komunisma valstu Parlamentu priekšsēžu konferencē "Izkļūšana no važām" ("Out of the fetters").


No kreisās: Latvijas Republikas vēstniece Argita Daudze, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Čehijas Vēstures muzeja direktors Pāvels Douša (Pavel Douša), Prāgas Kārļa universitātes pasniedzējs Pāvels Štolls (Pavel Štoll).

 01.11.2009. Latvijas Valsts arhīvs sagatavojis jaunu virtuālu izstādi.
Virtuālā izstāde ir veidota kā ceļojošās izstādes "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā" interneta variants. Ceļojošā izstāde pirmo reizi atklāta 2008. gada 16.–17. jūnijā Prāgā notikušās starptautiskās konferences "1968. gada Prāgas pavasaris. Sabiedrība. Mēdiji. Politisko un kultūras procesu pārveide" laikā. Izstādē vēsta par to, kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Tajā atklāti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem pret PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā.
Saite uz izstādi ir ievietota Komunisma upuru piemiņas fonda (The Victims of Communism Memorial Foundation) portālā http://www.victimsofcommunism.org/links.php.
2009.gada novembrī ceļojošā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā" tiks atklāta Nacionālajā muzejā Prāgā.
 28.09.2009. Latvijas Valsts arhīvu apmeklē studenti
Kā katru gadu, sākoties jaunajam mācību gadam, Latvijas Valsts arhīvu apmeklē studenti.
28. septembrī ar arhīvu un tajā glabātajiem dokumentiem iepazinās Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Tiesību zinātnes 1. kursa studenti.
Studentiem pastāstījām par arhīvu, iepazīstinājām ar dokumentu glabātuvi, kā arī ar tiesu un prokuratūras dokumentiem Latvijas Valsts arhīvā.
 21.08.2009. LVA izstāde Viļņā (Lietuvā)
  

21. augustā Viļņā, Genocīda un pretošanās kustības izpētes centra memoriālā kompleksa Tuskulenu „Miera parks” izstāžu zālē tika atklāta Latvijas Valsts arhīva ceļojošā izstāde „Prāgas pavasara un Hartas 77atskaņas Latvijā / Baltijā”.

Viļņā šajās dienās bija vairāki pasākumi, kas saistīti gan ar 70. gadadienu, kopš tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, pasākumi, kas veltīti Lietuvas nacionālo partizānu piemiņai, kā arī Baltijas ceļa 20. gadadienai.
Izstādi atklāja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

 07.05.2009. Šī pavasara noslēdzošais lasījums „Tās dienas acīm”.


7. maijā notika šī pavasara pēdējais lasījums „Tās dienas acīm”. Tajā ieklausījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēni un arhīva kolēģi.
Vēlreiz izskanēja skolnieces Sabīnes Vilciņas vienaudžiem domātais viņas vecmāmiņas Gunas stāsts, aktrises Māras Siliņas emocionāli izspēlētās deviņgadīgās Aijas atmiņas un Marta Norenberga izjustais Indriķa stāsts.
Atsauksmes ir labas un gribētos cerēt, ka šie lasījumi kā forma, kā skolēnus iepazīstināt ar vēstures problēmtēmām, ar arhīva dokumentiem, turpināsies.

 05.02.2009. Jauna virtuāla izstāde „Latviešu strēlnieku piemineklis laiku lokos”
Latvijas Valsts arhīvs ir sagatavojis virtuālo izstādi „Latviešu strēlnieku piemineklis laiku lokos”.

Interesentus vēlamies iepazīstināt galvenokārt ar tiem dokumentiem, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā par Latviešu strēlnieku pieminekļa tapšanas ieceri, pieminekļa projektēšanu un celtniecību, kā arī ieskicēt norises ap pieminekli pēc tā atklāšanas līdz mūsdienām.

Izstādes sagatavošanā izmantoti Latvijas Valsts arhīva fondu dokumenti. Tos papildina materiāli no Latvijas Arhitektūras muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra, Rīgas domes arhīva, kā arī fotogrāfijas no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Ugunsdzēsības muzeja un Latvijas Kara muzeja krājumiem.
Informācija par budžeta izdevumiem un nodarbināto skaitu.
Mutvārdu vēstures ekspedīcija Krāslavā

Jau septīto gadu Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centrs (DU MVC) rīko vasaras ekspedīcijas, kuru laikā tiek vākti vecāko iedzīvotāju dzīvesstāsti.
No 10. līdz 14. jūlijam DU MVC ekspedīcija notika Krāslavā, kuras laikā tika iztaujāti pilsētas iedzīvotāji, ierakstīti viņu dzīvesstāsti un ievietoti MVC mutvārdu vēstures avotu krājumā.

Ekspedīcijā piedalījās MVC vadītāja – profesore Irēna Saleniece, Glāzgovas Universitātes (Lielbritānija) profesors Džefrijs Sveins, DU vēstures specialitātes studentes, kā arī Latvijas valsts arhīva pārstāve Iveta Šķiņķe.

Profesora Džefrija Sveina pētnieciskais projekts „Latgales jaunatnes sovetizācija (1944–1959) saņēma prestižo Lielbritānijas fonda „Leverhulm Trust” grantu, kas nodrošina gan britu vēsturnieka un DU MVC kopīgā pētījuma finansējumu, gan arī šo mutvārdu ekspedīciju, kuras laikā veiktajās intervijas arī tika ietverti pētnieciskā projekta tēmai atbilstošie jautājumi.

Latvijas Valsts arhīva pārstāvei tā bija vienreizēja iespēja salīdzināt arhīvā glabātos dokumentus ar cilvēku atmiņām.
Gribas uzteikt ļoti labi organizēto ekspedīciju, izcelt profesores Irēnas Salenieces un viņas vadīto studentu aizrautību un kompetenci.

14. jūnijs – Latvijas iedzīvotāju pirmās masveida deportācijas piemiņas diena.

Deportācijām - un jo īpaši 1941. gada 14. jūnija deportācijai kā pirmajai - ir svarīga vieta sabiedriskajā apziņā un daudzu sociālvēsturisko pārmaiņu skaidrojumā.

Pieminot 1941. gada 14. jūnija deportācijas 60. gadskārtu, 2001. gadā klajā nāca Latvijas Valsts arhīva sagatavotā grāmata “Aizvestie.1941. gada 14. jūnijs”, kurā minēti 15 424 izsūtīto vārdi.

2007. gadā izdevām grāmatu „Aizvestie. 1949. gada 25. marts”, kurā minēts 44 271 cilvēks.

Izmantojot arhīva dokumentus, ir sagatavotas virtuālās izstādes, kā arī ceļojošā izstāde „ Represētie kultūras darbinieki ” , ar kuru jau ir iepazinušies Rīgas 84., Rīgas 3. vidusskolas un Āgenskalna ģimnāzijas skolēni, Aizkraukles pilsētas un Jelgavas zinātniskās bibliotēkas, Liepājas muzeja nodaļas „Liepāja okupācijas režīmos” un Olaines Vēstures un mākslas muzeja apmeklētāji.

Šobrīd daļa no izstādes ir apskatāma Latvijas Valsts arhīva vestibilā.

 06.06.2009. LVA izstāde Tukuma Kultūras namā
  

Latvijas Valsts arhīva sagatavoto izstādi „Prāgas pavasara un Hartas – 77 atbalsis Latvijā/Baltijā” 5. jūnijā atvēra Tukuma Kultūras namā. Atklāšanā piedalījās izstādes veidotāji Ritvars Jansons, Iveta Šķiņķe, Guntis Švītiņš un Tukuma Muzeja, Tukuma Kultūras nama darbinieki, kā arī preses pārstāvis. Izstāde Tukuma Kultūras namā, Lielajā ielā 1 būs apskatāma līdz 4. jūlijam.

 23.05.2009. Tartu universitātes studenti Latvijas Valsts arhīvā

22. maijā Latvijas Valsts arhīvā viesojās Tartu universitātes studenti profesora Ādu Musta (Aadu Must) vadībā. Tā kā Latvijas Valsts arhīva apmeklējumam atvēlētais laiks bija salīdzinoši mazs, tad profesora Ādu Musta vēlme bija iepazīstināt studentus ar publikāciju darbu LVA. Sarunā piedalījāmies visi - Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas darbinieki –Aija Kalnciema (daļas vadītāja), Jānis Riekstiņš, Iveta Šķiņķe un Guntis Švītiņš.
Īsā prezentācijā Guntis Švītiņš iepazīstināja studentus ar LVA vēsturi, pamatfunkcijām un struktūru, Jānis Riekstiņš stāstīja par nozīmīgākajām publikācijām, Aija Kalnciema un Iveta Šķiņķe – par projektu „Aizvestie” un datu bāzi.
Nobeigumā studentiem tika parādīta ceļojošā izstāde „Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā”, kas tapusi, izmantojot ne tikai Latvijas arhīvu dokumentus, bet arī dokumentus no Igaunijas Valsts arhīva, Igaunijas Filmu arhīva un Igaunijas Vēstures muzeja.

 29.04.2009. Rēzeknes augstskolas studentes Latvijas Valsts arhīvā

29 .aprīlī Latvijas Valsts arhīvu apmeklēja Rēzeknes augstskolas Profesionālās maģistra studiju programmas „Arhīvniecība” studentes kopā ar Centrālās mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijas direktores vietnieci, reizē arī augstskolas pasniedzēju Māru Sprūdžu. Pavisam īsu ieskatu Latvijas Valsts arhīva vēsturē sniedza Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vecākā referente Iveta Šķiņķe. Pasniedzējas un studentu pamatuzdevums bija iepazīties ar dokumentu glabāšanu un saglabāšanu Latvijas Valsts arhīvā, tāpēc detalizētu ekskursiju pa arhīva glabātavām vadīja, par dokumentu saglabāšanu stāstīja Dokumentu saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne.

  Izstāde "Represētie kultūras darbinieki" Olainē
LVA ceļojošā izstāde „Represētie kultūras darbinieki” no 7.aprīļa līdz 8.maijam skatāma Olaines Vēstures un mākslas muzejā.
 29.04.2009. Latvijas Valsts arhīva ēkā Kurzemes prospektā 5 turpinās lasījumi „Tās dienas acīm”.


Jau trešo reizi - īpaši iekārtota telpā arhīva ēkā Kurzemes prospektā 5 - notika lasījums „Tās dienas acīm”, kura laikā tiek izstāstīti trīs stāsti par 1949. gada 25. marta deportāciju.
Šoreiz klausītāju vidū bija toreiz - 1949. gada 25. martā - izsūtītā studente Guna Dauge, kuras atmiņu stāstā lasījumos iejūtas viņas mazmeita 11. klases skolniece Sabīne Vilciņa.
Tāpat lasījumos ieklausījās Sabīnes klasesbiedri no Rīgas 84. vidusskolas kopā ar vēstures skolotājām Aiju Biteriņu un Sarmīti Goldmani.

 16.04.2009. Latvijas Valsts arhīva ēkā Kurzemes prospektā 5 turpinās lasījumi „Tās dienas acīm”.


15. aprīlī aktieru Marta Norenberga, Māras Siliņas un skolnieces Sabīnes Vilciņas stāstītajās - 1949. gada 25. martā izsūtīto jauno cilvēku - atmiņās ieklausījās Āgenskalna ģimnāzijas 10. klases audzēkņi.

 27.03.2009. Lasījums „Tās dienas acīm”


Kā stāstīt jauniem cilvēkiem par deportācijām?
Esam to darījuši dažādi – gan organizējot seminārus skolotājiem, gan projektu nedēļas ietvaros darbojoties ar skolēniem arhīvā.

26. martā lasījumā „Tās dienas acīm” jauni cilvēki – režisors Marts Norenbergs, Valmieras teātra aktrise Māra Siliņa un Rīgas 84. vidusskolas 11. klases skolniece Sabīne Vilciņa iejutās 1949. gada 25. martā izsūtīto jauno cilvēku – skolnieka Indriķa Liepiņa, mazas meitenes Aijas Pāvulas un studentes Gunas Dauges stāstos. Un stāstīja tos jauniem cilvēkiem – šoreiz - Āgenskalna ģimnāzijas audzēkņiem.
Izrādes norises vieta – īpaši iekārtota telpa arhīva ēkā Kurzemes prospektā 5

 27.03.2009. LVA izstāde Latvijas Universitātē
  

Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde „Prāgas pavasara un Hartas – 77 atbalsis Latvijā/Baltijā” no 30. marta līdz 15. maijam būs apskatāma Latvijas Universitātes Vēstures muzeja telpās Raiņa bulvārī 19.

Izstādes sadarbības partneri ir Latvijas Republikas vēstniecība Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts.

Izstāde vēsta kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Parādīti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem sakarā ar PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā. Izstādē nozīmīga vieta atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju „Hartas-77” ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu.

 17.03.2009. Ērikas Gulbes un Sofijas Samsones gleznas

No 2009. gada 18. marta LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāmas Ērikas Gulbes un Sofijas Samsones gleznas no LVA fondu krājuma.

 06.03.2009. Izstāde "Represētie kultūras darbinieki" Jelgavā
  

No 5.marta līdz 4.aprīlim LVA sagatavotā ceļojošā izstāde „Represētie kultūras darbinieki” skatāma Jelgavas zinātniskajā bibliotēkā, Akadēmijas ielā 26.

 27.02.2009. Āgenskalna ģimnāzijas skolēni LVA


2009. gada 25. un 26. februārī Latvijas Valsts arhīvā projektu nedēļas darbu „1949. gada 25. marta deportācija” izstrādāja Āgenskalna ģimnāzijas 16 skolēnu grupa.

 05.02.2009. Veronikas Janelsiņas gleznu izstāde Jelgavā
  

No 4. līdz 27.februārim Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā, Jelgavā, Filozofu ielā 3, skatāma LVA sagatavotā Veronikas Janelsiņas gleznu izstāde.

 03.02.2009. Ludmilas Grīnbergas gleznu izstāde

No 2009. gada 3. februāra līdz 13.martam LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāmas gleznotājas Ludmilas Grīnbergas ainavas un ziedi.

Māksliniece strādā galvenokārt eļļas tehnikā un raksturīgi, ka pievērsusies plenēra glezniecībai. Ainavas un romantiski jūras motīvi, bet citkārt ar ekspresīviem otas vēzieniem veidotas un vēju pluinītas koku lapotnes dominē mākslinieces gleznās. Pasteļkrītu zīmējumos (portretos) valda grafiska skaidrība un modeļa rakstura atklāsme.

 21.01.2009. Seminārs vēstures skolotājiem


2009. gada 20. janvārī Latvijas Valsts arhīva lasītavā Kurzemes prospektā 5 notika Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas darbinieku vadītais seminārs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas vēstures skolotājiem „Latvijas iedzīvotāju deportācija 1949. gada 25. martā. Pētījumu un arhīva dokumentu izmantošana vēstures stundās”.
Vēstures skolotāji tika iepazīstināti ar Latvijas iedzīvotāju 1949. gada 25. marta deportācijas norisi, akcentējot deportācijas sagatavošanas sākumu jau 1949. gada janvārī. Kopā ar arhīva darbiniekiem skolotāji apskatīja bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu glabātavu. Tālākā semināra gaitā skolotāji tika iepazīstināti ar būtiskiem 1949. gada 25. marta deportāciju raksturojošiem dokumentiem un šo dokumentu specifiku. Pēc tam skolotāji paši skatīja izsūtīšanas lietu un analizēja dokumentus.
Semināra noslēgumā skolotājiem tika dāvināta arhīva sagatavotā brošūra „Latvijas iedzīvotāju lielākā masveida deportācija. 1949. gada 25. marts”.

 12.12.2008. LVA izstāde „Prāgas pavasara un Hartas – 77 atbalsis Latvijā/Baltijā”

Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde „Prāgas pavasara un Hartas – 77 atbalsis Latvijā/Baltijā” no 30. marta līdz 15. maijam būs apskatāma Latvijas Universitātes Vēstures muzeja telpās Raiņa bulvārī 19.

Izstādes sadarbības partneri ir Latvijas Republikas vēstniecība Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts.

Izstāde vēsta kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Parādīti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem sakarā ar PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā. Izstādē nozīmīga vieta atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju „Hartas-77” ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu.

 13.11.2008.  Hūvera institūta dokumentu dāvinājums Latvijai

 

 Atvērto durvju dienas Latvijas Valsts arhīvā

Atvērto durvju dienas laikā 11. novembrī arhīvā viesojās Rīgas N. Draudziņas ģimnāzijas 10. humanitārās klases skolēni un vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa.

Skolēniem tika demonstrēta Jura Podnieka studijas dokumentālā filma par Latvijas nacionālajiem partizāniem „Nesalauztie”. Pirms filmas noskatīšanās tās scenārija autors - Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas darbinieks Ritvars Jansons - skolēnus iepazīstināja kā ar filmas tapšanu, tā arī ar arhīvā glabātajām krimināllietām, kuru izpēte palīdzēja filmas veidošanā.

Pēc filmas noskatīšanās un iepazīšanās ar lietām skolēni uzdeva jautājumus. Tā nebūt nav viegla tēma, tāpēc arhīva darbinieki cer, ka skolēniem filma un sarunas palīdzēs saprast pēckara Latvijas sarežģīto un pretrunīgo vēsturi.

 06.11.2008.  

5. novembrī Latvijas Kara muzejā notika Latvijas Valsts arhīva organizētais pasākums par godu Latvijas Republikas 90. gadadienas atcerei.

 21.09.2008. LVA izstāde Aizkrauklē

Kopš 20.septembra izstāde „Represētie kultūras darbinieki” skatāma Aizkraukles pilsētas bibliotēkā, Lāčplēša ielā 3, Aizkrauklē, kas notiek pasākumu cikla ietvaros „Latvijai 90”.

 17.09.2008. Veronikas Janelsiņas (1910 – 2001, ASV) gleznu izstāde

No 2008. gada 27.augusta LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāmas gleznotājas Veronikas Janelsiņas gleznas.
Dzimtenē Veronika Janelsiņa galvenokārt pazīstama kā rakstniece, tikai retu reizi atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā bijusi redzama pa gleznai. Latvijas Valsts arhīvs ar Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas testamenta izpildītāja mākslinieka Gvido Augusta gādību saņēmis gleznas, zīmējumus, ilustrācijas, vēstules, fotogrāfijas un citus materiālus.

Veronikas Janelsiņas gleznu izstāde ar nosaukumu “Pirmā …” šovasar bija skatāma galerijā Mūrnieks, Rīgā.

 10.07.2008. Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā
10. jūlijā Čehijā - Homutovas apgabala muzejā Latvijas Republikas vēstniece Čehijā Argita Daudze, Homutovas apgabala muzeja direktors Stanislavs Djeds un Čehijas Zinātņu akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūta zinātniskā līdzstrādniece Dr.Helena Noskova atklāja Latvijas Valsts arhīva veidoto izstādi "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā".

Latvijas Republikas vēstniecība Čehijā un Čehijas Zinātņu akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts ir izstādes sadarbības partneri.
Latvijas vēstniece savā uzrunā uzsvēra to, ka šī izstāde ir pierādījums tam, ka informācijas cenzūras laikā, informācija par notikumiem Čehijā tomēr spēja sasniegt Latviju un iedvesmoja daļu tās iedzīvotāju. Prāgas pavasaris bija stimuls baltiešiem turpināt pretošanos padomju okupācijas režīmam.

Izstāde, kura līdz šim bija skatāma Čehijas Zinātņu Akadēmijas Prezidija aulā, ir uzsākusi ceļojumu pa Čehijas reģioniem, un Homutovā tā būs apskatāma līdz šī gada 6. septembrim. Izstādei Homutovā ir izveidots arī katalogs čehu valodā, kurā ir iekļauta informācija par izstādi, kā arī par Latvijas valsti. Kopā ar latviešu veidoto izstādi apmeklētāji varēs iepazīties arī ar čehu veidoto izstādi "1968. gada augusts Homutovā", kuru izveidojuši pilsētas iedzīvotāji daloties savās atmiņās par piedzīvoto.

Šī gada laikā izstāde Čehijā būs redzama arī Česke Budejovices un Ostravas universitātēs. Novembra sākumā izstādi varēs skatīt Rīgā, Kara muzejā.
Izmantojot LR vēstniecības Čehijā informāciju, ziņu sagatavoja R.Jansons
 
 03.07.2008. LVA sagatavotie kursi vēstures skolotājiem skolotāju tālākizglītības programmas ietvaros

Skolotāju tālākizglītības programmā „Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana vēsturē pamatizglītībā un vidējā izglītībā” iesaistījās arī Latvijas Valsts arhīva darbinieki.

Programmas ietvaros 1. un 3. jūlijā Latvijas Valsts arhīva ēkā Kurzemes prospektā 5 notika vienas dienas kursi vēstures skolotājiem „Latvijas iedzīvotāju deportācijas. Pētījumu un arhīvu dokumentu izmantošana vēstures stundās”.

Priekšlasījumu „Pirmā masveida deportācija 1941. gada 14. jūnijā un lielākā masveida deportācija 1949. gada 25. martā” skolotājiem sniedza Jānis Riekstiņš. Ritvars Jansons runāja par 1949. gada 25. martā izsūtīto nacionālo partizāņu atbalstītājiem. Aināra Bambala vadībā skolotāji iepazinās ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu glabātuvi – ar izsūtīšanas lietām un kartotēkām. Lai kursu dalībniekus sagatavotu praktiskam darbam ar ģimenes izsūtīšanas lietām, Aija Kalnciema bija sagatavojusi prezentāciju par lietu dokumentiem un šo dokumentu specifiku. Skolotāji arhīva darbinieku vadībā ar lielu ieinteresētību iepazinās ar izsūtīšanas lietām, izvēlējās optimālos dokumentus, kuri būtu izmantojami deportāciju tēmas apguvei skolās, kā arī prezentēja grupu darba rezultātus.

Kursu noslēgumam Iveta Šķiņķe skolotājus iepazīstināja ar statistiku un kartēm par 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijām, kā arī arhīva sagatavotajām virtuālajām izstādēm un to izmantošanas iespējām skolās”.

Arhīva darbinieki cer, ka tiem gandrīz 100 skolotājiem no visdažādākajām Latvijas skolām, kursi deva padziļinātu ieskatu Latvijas iedzīvotāju deportāciju vēsturē.

 17.06.2008. LVA sagatavotās izstādes atklāšana Prāgā
Latvijas Republikas Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai vadītājs Edmunds Stankevičs (pirmais no kreisās) saka apsveikuma vārdus izstādes ”Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā” atklāšanā š.g. 17. jūnijā Čehijas Zinātņu Akadēmijā. No kreisās - Čehijas Zinātņu Akadēmijas viceprezidents Jaroslavs Paneks, Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa, Latvijas Republikas vēstniece Čehijā Argita Daudze, Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūta direktors Oldržihs Tuma.

17. jūnijā Čehijas Zinātņu Akadēmijā tika atklāta Latvijas Valsts arhīva veidotā izstāde ”Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā”. Sadarbojoties Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Republikas vēstniecībai Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūtam, izstāde bija iekļauta starptautiskās konferences „1968. gada Prāgas pavasaris. Sabiedrība. Mēdiji. Politisko un kultūras procesu pārveide” programmā (www.konference.usd.cas.cz). Izstādes atklāšanā piedalījās konferences dalībnieki, Čehijas zinātnieku aprindu pārstāvji, Baltijas valstu, Somijas, Vācijas un Horvātijas vēstnieki.

Atklāšanā Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa uzsvēra: par Prāgas pavasara atbalsīm Latvijā sākotnēji bija maz ziņu. Tomēr, izpētot dokumentus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvos, arhīvisti atrada faktus, kas liecina, cik būtiski Prāgas notikumi bijuši baltiešiem.

Latvijas vēstniece Čehijā Argita Daudze svinīgajā uzrunā apsveica abu valstu vēsturniekus ar veiksmīgo zinātnisko sadarbību. Izstādi atklāja 17.jūnijā, un vēstniece atgādināja, ka „šī diena Latvijai bija ļoti drūma diena – staļinistiskā Padomju Savienība okupēja Latviju, un ar okupācijas sekām mūsu sabiedrība saskaras vēl šodien”. Tomēr neatkarību zaudējušajām valstīm dzelzs priekškara austrumu pusē Prāgas pavasara demonstrācijas viesa arī zināmas cerības, kuras sākt piepildīt varēja tikai no 1989. gada. Izstādes autori – Ritvars Jansons, Iveta Šķiņķe un Guntis Švītiņš uzsver: Čehoslovākijas reformas Baltijai deva cerību un stimulu drosmīgiem cīnītājiem, kuri nostājās pret režīmu Baltijā.

Izstāde vēsta kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Parādīti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem sakarā ar PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā.

Izstādē nozīmīga vieta atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju „Hartas-77” ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu. Izstādē redzamie dokumenti un bagātīgais foto klāsts informē, ka cīņa par cilvēktiesībām Baltijas valstīs noveda pie prasības par neatkarīgu valstu atjaunošanu. Skatītājs var iepazīties ar to, kā Latvija, Lietuva un Igaunija atguva neatkarību. Izstādē izmantoti Baltijas valstu un Krievijas arhīvu, muzeju, kā arī personīgo kolekciju dokumenti. Latvijas Valsts arhīvs sagatavojis arī bagātīgi ilustrētu izstādes bukletu. Bukleta sastādītāja – Aija Kalnciema. Savukārt izstādes projekta sadarbības partneris - Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts izstādes pamattekstu čehu valodā izdevis brošūrā „Ohlas Pražsského jara a Charty 77 v Lotyšsku a Pobalti”.

Izstāde ”Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā” Čehijas Zinātņu akadēmijā Prāgā, Narodni ielā 3 būs apskatāma līdz 4.jūlijam. Šī gada laikā Čehijā būs redzama arī Česke Budejovices, Ostravas Universitātēs un Homutovas apgabala muzejā. Novembrī izstāde būs aplūkojama arī Latvijā.

Ritvars Jansons

 18.06.2008. LVA ceļojošā izstāde Liepājas muzejā

No 2. jūnija Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupācijas režīmos” līdz 30. jūnijam skatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde „Represētie kultūras darbinieki”.

5.jūnijā notika tematisks pasākums „Represētie kultūras darbinieki – intelektuāls parāds Latvijai”. Piedalījās izstādes autore Anda Mjurka, Liepājas literātu un radošo mūziķu kluba „Helikons” literāte Irma Markopa, kas lasīja represētā rakstnieka Aleksandra Pelēča (1920 – 1995) izsūtījumā rakstīto dzeju un vēstules. Pasākumu papildināja mūziķu Andra Kristsona, Andas Lindes un Eduarda Talalass muzikāls priekšnesums.

 14.06.2008. LVA sagatavotā izstāde Prāgā

2008. gada 17. jūnijā plkst.18.00 Čehijas Zinātņu Akadēmijas Prezidija aulā Prāgā, Narodni ielā 3 tiks atklāta Latvijas Valsts arhīva veidotā izstāde ”Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā”. Izstāde, sadarbojoties Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Republikas vēstniecībai Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūtam, iekļauta 16.-17.jūnijā Prāgā notiekošās starptautiskās konferences „1968. gada Prāgas pavasaris. Sabiedrība. Mēdiji. Politisko un kultūras procesu pārveide” programmā. Šī gada laikā Čehijā izstāde būs aplūkojam arī Česke Budejovices, Ostravas Universitātēs un Homutovas apgabala muzejā.

Izstāde vēstīs kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Tajā atklāti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem pret PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā.

Izstādē nozīmīga vieta tiks atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju „Hartas-77” ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu. Izstādē redzamie dokumenti un bagātīgais foto klāsts informēs, kā no cīņas par cilvēktiesībām Baltijas valstīs izauga prasības par neatkarīgu valstu atjaunošanu. Izstādē izmantoti Baltijas valstu un Krievijas arhīvu, muzeju, kā arī personīgo kolekciju dokumenti. Izstāde Prāgā būs atvērta līdz šī gada 4.jūlijam. Novembrī izstāde būs aplūkojama arī Latvijā.

 18.04.2008. BAAC seminārs Rīgā

2008.gada 18. aprīlī Rīgā tika organizēts BAAC (Baltijas audiovizuālo arhīvu padome) seminārs “Attēlu kolekcijas institūciju arhīvos. Saglabāšana un pieejamība.”. Seminārā piedalījās speciālisti no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas, un Somijas. No LVA seminārā piedalījās Informātikas un uzskaites daļas vecākais eksperts Guntis Švītiņš. Foto: Aldis Pūtelis

 18.03.2008. Izstādes “Represētie kultūras darbinieki” atklāšana

Izstāde bija apskatāma Rīgas latviešu biedrības namā no 2008.gada 18. marta līdz 30.martam. Izstādes atklāšana fotogalerijā.

 21.02.2008. Jauna virtuālā izstāde “Represētie kultūras darbinieki”

Izstāde iepazīstina interesentus ar divpadsmit personībām – komunistiskā totalitārisma režīma represētiem Latvijas kultūras darbiniekiem.
Izstādes autori apzinās, ka neuzgleznoto gleznu, uz pusgadsimtu no aprites izņemto grāmatu un talantīgo cilvēku genofonda iznīcināšanu nevar uzrādīt skaidri saprotamās, konkrētās zaudējumu vienībās. Tomēr izstādē apskatāmie materiāli par radošās inteliģences paveikto, skatot tos salīdzinājumā ar ekspozīcijā iekļauto represīvo institūciju sastādīto dokumentu saturu, rosinās psiholoģiski emocionālas atziņas par totalitārās valsts un kādas atsevišķas partijas visaptverošās kontroles bīstamību pār ļaužu prātiem.

  Gleznotājas Sofijas Samsones gleznas un dokumenti

LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) pirmā stāva vestibilā apskatāmas gleznotājas Sofijas Samsones (1913.13.X - 2005. 5.IX) (Zviedrija) gleznas un dokumenti.

 18.02.2008. Skolu projektu nedēļa

13. februārī arhīvā skolu projektu nedēļas ietvaros notika nodarbība Āgenskalna ģimnāzijas skolēniem. Skolotājas Līgas Strazdiņas vadītās projekta grupas izstrādātā darba tēma bija „Latvijas kino”. Arhīva darbinieki jau iepriekš bija sagatavojuši dokumentus, kas raksturotu gan kinostudijas darbu, gan dokumentālo un mākslas filmu uzņemšanu.
Nodarbība sākās ar īsu ieskatu arhīva darbā un funkcijās, kā arī ar iepazīšanos ar dokumentu glabātavu, kurā atrodas lietas par Latvijas kino. Tālāk skolēni strādāja ar oriģinālajiem arhīva dokumentiem – iepazinās ar lietu, izvēlējās dokumentu, kuru raksturoja, kā arī iemācījās pareizi noformēt atsauces. Gan skolēnu izstrādātā projekta tēma, gan oriģinālais un ieinteresētais skatījums uz dokumentiem iepriecināja mūs, arhīva darbiniekus, un ļoti gribas cerēt, ka radīja arī skolēniem pozitīvu priekšstatu par arhīvu.
Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītājas vietniece Iveta Šķiņķe

 15.01.2008. Starptautiskais seminārs „BaltHerNet Seminar”

10.-11.janvārī Tartu, Igaunija, Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs Māris Brancis piedalījās Baltijas valstu starptautiskajā seminārā „BaltHerNet Seminar”, kurā tika prezentēta Baltijas valstu kultūras mantojuma kopīgā mājas lapa. http://www.balther.net/ Tajā tiks koncentrēta informācija par šo trīs Baltijas tautu diasporu arhīviem ASV, Austrālijā, Kanādā un Eiropā un nodibināja Baltijas valstu kultūras mantojuma asociāciju.

 26.11.2007. Tikšanās ar gleznotāju Ivaru Klaperi

23.novembrī LVA darbinieki tikās ar gleznotāju Ivaru Klaperi. Sarunu vadīja mākslas zinātnieks Māris Brancis un interesenti tika iepazīstināti gan ar I. Klapera radošo biogrāfiju, gan glezniecības tehniskajiem paņēmieniem. Klātesošie arī rada priekšstatu par gleznotāja sajūtām, skatījumu uz lietām un apkārtējo pasauli.

 28.10.2007. Gleznotāja Ivara Klapera darbu izstāde

No 2007.gada 25.oktobra LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāma gleznotāja Ivara Klapera darbu izstāde .

 20.11.2007.

15. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā tika atvērta Latvijas Valsts arhīvā sagatavotā grāmata „Aizvestie. 1949. gada 25. marts”, kā arī prezentēts grāmatas „Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs” atkārtotais izdevums.

 14.06.2007.   Virtuālā izstāde “Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs” arī angļu valodā

2006.gadā Latvijas Valsts arhīvs sagatavoja un 14.jūnijā atvēra virtuālo izstādi “Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs”, lai iepazīstinātu visplašāko sabiedrību ar arhīvā esošajiem dokumentiem un datu bāzi par 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
2007.gada 14.jūnijā pateicoties Eiropas Komisijas finansiālajam atbalstam, virtuālā izstāde ir sagatavota arī angļu valodā, jo represiju tēma ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vēstures sastāvdaļa. Ir svarīgi, lai arī interesenti citās valstīs iepazītu un izprastu šo vēsturi un represiju radītās sekas, kuras ir jūtamas arī šodienas Latvijā.

Ar virtuālo izstādi “Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs” var iepazīties
http://www.lvarhivs.gov.lv/dep1941/

  • 27.04.2007.
  • Latvijas Valsts arhīvu apmeklēja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Profesionālo studiju programmas studentes pasniedzējas Līgas Zelčas vadībā.
    Ekskursiju arhīvā vadīja Dokumentu saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne.
    Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas darbinieki Jānis Riekstiņš un Iveta Šķiņķe studentes iepazīstināja ar dokumentiem par ģeogrāfus interesējošajām tēmām, tajā skaitā, par dabas aizsardzību, par migrāciju, kā arī ar informācijas meklēšanas iespējām Latvijas Valsts arhīva datu bāzē.
    Šis jau ir trešais gads, kad programmas studenti iepazīstas ar arhīvu un dokumentiem, kas noderīgi gan studiju darbu izstrādē, gan novadpētniecībā.
  • 20.04.2007.   Gleznotāja Jūlija Viļumaiņa gleznu izstāde
  • No 2007. gada 20.aprīļa LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāma gleznotāja Jūlija Viļumaiņa (1909 – 1981) darbu izstāde
  • 18.04.2007.
  • 17.aprīlī Pāvilostas novadpētniecības muzejā Pāvilostas vidusskolas vecāko klašu audzēkņi skolotāja Andra Paipas vadībā kultūras vēstures stundā tikās ar Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītāju Māri Branci un vecāko eksperti Silvu Norenbergu. Māris Brancis iepazīstināja audzēkņus ar Latvijas Valsts arhīva darbu trimdas latviešu dokumentu apzināšanā, saglabāšanā un uzkrāšanā, kā arī pastāstīja par kultūras nozīmi nacionālās identitātes saglabāšanā trimdas latviešos. Savukārt Silva Norenberga stāstīja par gleznotāju Sofiju Samsoni, viņas dzīvi un daiļradi Zviedrijā.
  • 14.04.2007.
  • 14.aprīlī pie mums viesojās Rēzeknes augstskolas arhīvniecības maģistrantūras studenti, lai iepazītos ar arhīva darba organizāciju.
    Iestāžu arhīvu un lietvedības daļas vadītāja vietniece Ilga Robežniece iepazīstināja studentus ar Latvijas Valsts arhīva darbību un nozīmīgākajiem darba virzieniem.
    Iestāžu arhīvu un lietvedības daļas vadītāja Skaidrīte Gudakovska raksturoja uzraudzības darbu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās. Studentiem bija iespēja iepazīties ar dokumentu uzskaites, saglabāšanas un izmantošanas nozīmīgākajiem jautājumiem. Ieskicētas tika arī uzraudzības darba un normatīvās vides galvenās problēmas. Informātikas un uzskaites daļas vadītāja Andra Āboliņa demonstrēja arhīva veidotās datu bāzes (Avoti, Lietas, Fondi). Dokumentu saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne studentus iepazīstināja ar arhīva glabātavām Bezdelīgu ielā1.
  • 23.03.2007.
  • Pie mums viesojās Norvēģijas Arhīvistu biedrības 20 speciālistu delegācija Torill Tørlen vadībā, lai iepazītos ar jautājumiem, kas saistīti ar padomju okupācijas perioda dokumentu aprakstīšanu un izmantošanu. Direktora vietniece Vera Guzanova kolēģus iepazīstināja ar Latvijas Valsts arhīva struktūru, raksturoja glabājamo dokumentu kopumu un svarīgākos darbības virzienus.
    Informātikas un uzziņu daļas vadītāja Andra Āboliņa demonstrēja arhīva veidotās datu bāzes, bet tās pašas daļas vecākais eksperts Guntis Švītiņš viesus iepazīstināja ar virtuālajām izstādēm un digitālajām publikācijām.
    Tikšanās noslēgumā viesi izrādīja patiesu interesi gan par arhīva datu bāžu veidošanos, gan Latvijas iedzīvotāju deportācijām 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā
  • 22.02.2007
    21. februārī Latvijas Valsts arhīvu projektu nedēļas ietvaros apmeklēja Rīgas Franču liceja 10. klases skolēni.
    Pasākuma mērķis bija iepazīties ar arhīvu, kā arī nedaudz pašiem pastrādāt ar arhīva dokumentiem.
    Saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne skolēnus iepazīstināja ar arhīvu un dokumentu glabāšanu arhīvā. Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vecākā eksperte Laima Kļaviņa jau iepriekš bija sameklējusi skolēniem saistošākas lietas no arhīva fondiem, arī franču valodā, un darba gaitā skolēni
  • raksturoja izvēlētos dokumentus, kā arī apguva iemaņas atsauču noformēšanā.
    Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītājas vietniece Iveta Šķiņķe raksturoja arhīvus, kā arī pastāstīja skolēniem par dokumentu atlasi Omskas un Tomskas apgabalu arhīvos.
  • 22.02.2007
  • No 14.februāra līdz 11.martam Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos”, K. Ukstiņa ielā 7/9, apskatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā Sofijas Samsones gleznu izstāde. Māksliniece pēc 2. pasaules kara dzīvoja Zviedrijā un visu savu radošo un dokumentāro mantojumu ar testamentu bija novēlējusi Latvijas Valsts arhīvam.
    Deviņpadsmit gleznas dod ieskatu Sofijas Samsones daiļradē un atklāj viņas maigo attieksmi pret dabu, izsmalcināto krāsu izjūtu un ziemeļniecisko atturību kā ainavās, tā kluso dabu gleznojumos. Izstādi papildina kuratores Silvas Norenbergas atlasītie dokumenti un fotogrāfijas par mākslinieces dzīvi un radošo darbību, kā arī par bēgļu laivām uz Gotlandi 1945.gada pavasarī.

  • 31.01.2007
    Pie mums viesojās Tartu Universitātes studenti profesora Aadu Must vadībā.
    Personāla un darba organizācijas daļas vadītāja Māra Brence studentiem pastāstīja par Latvijas Valsts arhīvu, raksturoja arhīva dokumentu kopumu un svarīgākos darba virzienus. Virtuālo izstāžu autors un veidotājs Guntis Švītiņš studentus iepazīstināja ar arhīvā tapušajām virtuālajām izstādēm.
    Nobeigumā studenti iepazinās ar arhīva glabātavām, bet students Oliver Pagel ar Latvijas Komunistiskās partijas dokumentiem, kas noderēs maģistra darba izstrādei.

  • 26.01.2007.


  • Mājas lapas sadaļā "Digitālās publikācijas" interesentiem ir iespēja iepazīties ar uzziņu krājuma “Trimdas arhīvi atgriežas” 2.daļu.
  • 19.01.2007.


  • Mājas lapas sadaļā "Digitālās publikācijas" interesentiem ir iespēja iepazīties ar uzziņu krājuma “Trimdas arhīvi atgriežas” 3.daļu. Uzziņu krājums sniedz informāciju par trimdas arhīviem, muzeju vērtībām un mākslas darbiem, kuri atgriezušies Latvijā. Krājums domāts arhivāriem, bibliotekāriem, muzeju darbiniekiem, pētniekiem, studentiem un visiem, kurus interesē latviešu kultūra, vēsture.
    Sagatavoja: LVA Informātikas un uzskaites daļa
  • 11.12.2006
    Latvijas Valsts arhīvā notika apaļā galda diskusija Padomju režīma represiju datu izpēte, apstrāde un izvērtēšana. Avotu, terminoloģijas problēmas.
    Diskusijas mērķis bija dalīties pieredzē par padomju režīma represiju izpētes projektiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

  • 20.10.2006
    No 29. septembra līdz 20. oktobrim Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa un Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītājas vietniece Iveta Šķiņķe strādāja Omskas apgabala Valsts arhīvā un Jaunākās vēstures dokumentācijas centrā, kā arī Tomskas apgabala Valsts arhīvā un Jaunākās vēstures dokumentācijas centrā.

  • 06.10.2006
    No 2006. gada 6. oktobra LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāma mākslinieka Jāņa Anmaņa darbu izstāde.

    Izstādes atklāšana 6.oktobrī

  • 13.06.2006
    Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnija deportācijas 65. gadskārtas atcerei Latvijas Valsts arhīvs sagatavojis virtuālu izstādi
    “Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs”
    ,
    lai iepazīstinātu visplašāko sabiedrību ar arhīvā esošajiem dokumentiem un datu bāzi par 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
    Izstādes ietvaros piedāvājam deportēto personu meklēšanu LVA datu bāzē

    • 07.02.2006
      Latvijas Valsts arhīva mājas lapas sadaļa "Krājumu iegādes iespējas" papildināta ar informāciju par šobrīd pārdošanā esošajām grāmatām un to cenām

    • 06.02.2006
      Latvijas Valsts arhīva mājas lapā izveidota jauna sadaļa "Digitālās publikācijas"

    • 02.02.2006
      2006. gada 1. februārī Latvijas Valsts arhīvā viesojas Tartu Universitātes studenti profesora Aadu Must vadībā

    • 04.01.2006
      Dokumentu publikācija presē
      Jānis Riekstiņš: "Latviešu "medības" Lielā terora laikā" -
      "Latvijas Vēstnesis", 2005. gada 12. decembris

    • 02.12.2005
      Izstāde "Ludolfa Liberta (1895 - 1959) dzīve un daiļrade trimdas laikā. 1944 - 1959" apskatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 25.11.2005 - 15.01.2006

    • 21.11.2005
      Izdota uzziņu krājuma "Latvijas Valsts arhīva fondu rādītājs" II daļa

    • 08.11.2005
      Dokumentu publikācija presē
      Jānis Riekstiņš: "Kā lielkrievu šovinisti "latviešu nacionālistus" apkaroja" - "Latvijas Vēstnesis", 2005.gada 2.,3.,4.,8.novembris

    • 06.11.2005
      Dokumentu kopa
      Iveta Šķiņķe: "Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana 1949.gada 25.martā no Viļakas apriņķa"

    • 04.10.2005
      Atvērta virtuālā izstāde "Ojāram Vācietim - 70"

    • 27.09.2005
      Dokumentu publikācija presē
      Jānis Riekstiņš: "Par kādu svarīgu amnestiju" - "Latvijas Avīze", 2005.gada 26.septembris

    • 12.09.2005
      Dokumentu publikācija presē
      Jānis Riekstiņš: "Latvijas nacionālkomunistu pretstrāve impēriskajiem funkcionāriem" - "Latvijas Vēstnesis", 2005.gada 11.,16.,31.augusts, 8.septembris

    • 08.07.2005
      Amerikas un Kanādas latviešu kopdarba dziesmu spēles "Eslingena" izrāžu laikā no 7. līdz 16.jūnijam Nacionālajā teatrī skatāma LVA izstāde "Latviešu bēgļu gaitas Vācijā. 1944.-1949."

    • 05.07.2005
      No 4.jūlija LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāmas Ulda Zemzara gleznas

    • 15.06.2005
      Dokumentu publikācija presē
      Iveta Šķiņķe: "Vagoni, ešeloni - ceļš nezināmajā" - "Latvijas Avīze", 2005.gada 13.jūnijs

    • 10.06.2005
      Dokumentu publikācijas presē:
      Jānis Riekstiņš: "Noziedzīgie militāristi iekarotajā zemē" - "Latvijas Vēstnesis", 2005.gada 27.maijs, 3.,10.jūnijs
      Jānis Riekstiņš: "Latvijas pagasti - karalauks" - "Latvijas Vēstnesis", 2005.gada "10.jūnijs
      Jānis Riekstiņš: ""Tīrumu karaliene" Latvijas laukos" - "Latvijas Vēstnesis", 2005.gada 6.jūnijs
      Jānis Riekstiņš: "Ķuzes ģimenes traģēdija" - "Mājas Viesis", 2005.gada 10.jūnijs


    Aktualitāšu arhīvs:

    2012    2011    2010    2009    2008    2007    2006    2005



    Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
    Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
    Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv


      
    IelƄĀ†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€ĀdƄĀ†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā“jas...