Pēc Otrā pasaules kara, bēgot no
boļševiku terora un deportācijām, kā arī tuvojoties frontei un karadarbībai
Latvijā, daļa latviešu izceļoja uz rietumiem un apmetās Vācijas bēgļu nometnēs.
Tajās latviešu bēgļu sabiedrisko un kultūras dzīvi organizēja un vadīja dažāda
līmeņa organizācijas un biedrības. Visu darbību koordinēja Latviešu Centrālā
padome un tās izpildorgāns - Latviešu Centrālā komiteja.
1949. gadā gadā sākās izceļošana uz nākamajām
mītnes zemēm. Nedaudz tajās iedzīvojoties, latviešu trimdinieki atkal sāka
pulcēties dažādās biedrībās un organizācijās, kas ,savukārt, apvienojās valsts
vai zemju apvienībās. Tām visām bija viens mērķis - Latvijas brīvības un
neatkarības atjaunošana. Pirmā no tām nodibinājās Kanādā - Latviešu nacionālā
apvienība Kanādā, 1951. gadā Amerikas latviešu apvienība (ALA), Latviešu
atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs (tagad Rietumeiropas latviešu apvienība) un
Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, 1971. gadā - Dienvidamerikas
Latviešu apvienība. 1955. gadā latviešu organizatorisko vadītāju debatēs bija
nobriedusi doma par nepieciešamību izveidot globālu latviešu organizāciju. ALA,
būdama lielākā un organizatoriski spēcīgākā apvienība, uzņēmas tās
dibināšanu. 1956.gada 25.februāra ALAs valdes sēdē tika paziņots par Brīvo pasaules
latviešu apvienības (tā sākotnēji sauca Pasaules brīvo latviešu apvienību,
saīsināti -PBLA) darbības uzsākšanu. 90. gados PBLA pievienojās arī Krievijas
latvieši kongress.
PBLA darbības mērķis bija emigrācijas latviešu
etniskā pašsaglabāšana, latviešu tautas interešu un tiesību aizstāvēšana, kā
arī Latvijas valstiskās neatkarības faktiskā atjaunošana. Kā augstākā trimdas
latviešu pārstāvniecība PBLA aizstāvēja latviešu tautas intereses starptautiskos
forumos - Eiropas drošības un sadarbības konferencēs, Eiropas Parlamentā un citur.
Nenovērtējama ir PBLA darbība pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas,
veicinot tās atzīšanu pasaules valstu vidū, kā arī iekļaušanos NATO un Eiropas
Savienībā.
Izstāde galveno vērību velta PBLA dibināšanas procesam
un politiskajai darbībai - PBLA līdzdalībai un demonstrācijām Eiropas Drošības
konferencēs Helsinkos, Ženēvā, Vīnē, Madridē, Stokholmā, Budapeštā un Bernē,
kā arī Baltijas valstu apvienību sadarbībai, Baltijas tribunālam Kopenhāgenā un
Baltiešu Brīvības un miera kuģa braucienam 1985. gadā. Izstādē dots ieskats arī
PBLA Brīvības fonda, Kultūras fonda, kā arī Izglītības un kultūras padomes
veikumā. Pieminēti arī PBLA Tautas balvas laureāti.
Izstāde sagatavota 2001. gadā, kad PBLA svinēja 45 gadu
pastāvēšanas jubileju, tad tika arī izdots rakstu un arhīva materiālu krājums Pasaules brīvo latviešu apvienībai
45.
Izstādes eksponāti - shēmas, kartes, fotogrāfijas,
zīmējumi un citi materiāli izvietoti 32 planšetēs. |
