Nacionālās mutvārdu vēstures (NMV) krājumā ir divarpus tūkstoši cilvēku stāsti par dzīvi – katrs otrais no tiem vēstī par represijām, kas ielauzās un pārtrauca stāstītāja paša vai tuvāko ģimenes locekļu ikdienu. Mazas valsts iedzīvotājiem tā ir nesamērīgi liela proporcija.

Audio ieraksti krāti no 80. gadu beigām, kad par patiesību vairs nedraudēja sods un cilvēki uzdrošinājās stāstīt, ko īsti piedzīvojuši. Patiesības nasta bija smaga un stāstīt nenācās viegli – nereti šausmas, nežēlība un kauns jaucās kopā un nosprostoja ceļu atmiņām. Lai izstāstītu nepasakāmo, reizēm aizgūti vārdi un tēlojumi no folkloras, literatūras. Ne vienmēr valoda plūst gludi – runā ir aprauti vārdi, teikumi, pauzes, klusuma brīži. Tomēr grambas izteiksmē nemazina, bet drīzāk otrādi – izceļ mutvārdu vēstures avota īstumu. Intervijas ierakstītas visos Latvijas novados – Sēlijā, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē: laukos un pilsētās.

Nacionālās mutvārdu vēstures avoti kalpo pētījumiem Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Tāpat kā nav divu vienādu cilvēku, nav vienādu stāstu. Trīs avoti no NMV krājumā ierakstītajām audio intervijām katrs savā veidā raksturo aizvešanas atbalsojumu cilvēka uztverē, pārdzīvojumā un to cilvēku piemiņu, kuri vairs neatgriezās. Katrs stāsts atspoguļo personību: Alma Dreimane un Hilda Zemzare ir lauku cilvēki, kuru dzīves uztverē liela loma ir taupīgajiem gadiem pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas. Alma Dreimane no Tukuma apkārtnes, Hilda Zemzare no Sēlpils – viņas būtu kopušas un veidojušas kārtīgas lauku sētas, liekot lietā no vecākiem mantotās prasmes un skolās gūtās zināšanas, ja nebijis izvešanas.

Valērija Sieceniece ir viena no pirmajām Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības ( LAISA) loceklēm un aktīvi piedalījās tās atjaunošanā 90. gadu sākumā. Smagā pieredze nebija salauzusi viņas atjautīgo, artistisko dabu, – līdz mūža beigām vienistabas dzīvoklīša rocībā viņa dzīvoja intensīvu garīgi piepildītu dzīvi.

Skaitļi raksturo masveidību, kurai nav sejas. Atmiņas uzrunā individuālās balsīs un atdod cilvēkiem personīgos vaibstus, bez kā nevar izprast un novērtēt postījumu sekas un visu traģisko notikumu jēgu kopumā.

Māra Zirnīte
LU Filozofijas un socioloģijas institūta
Nacionālās mutvārdu vēstures projekta
koordinatore