55. LPSR TKP priekšsēdētāja V. Lāča telegramma Ilūkstes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam M.Mežaraupam par iedzīvotāju mobilizāciju kokmateriālu sagādei

 

Valdības telegramma

 

Nr. 635                                     Daugavpils 1944. gada 18. oktobrī

 

Ilūkstes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam. Grīvā

 

Saskaņā ar Valsts aizsardzības komitejas 10. oktobra lēmumu Nr. 6675, bez jau LK(b)P CK un LPSR TKP 1944. gada 9. oktobra lēmumā paredzētā daudzuma, nekavējoties mobilizējiet Daugavpils mežsaimniecībai kokmateriālu sagatavošanai un izvešanai no 1944. gada 1. oktobra līdz 1945. gada 1. aprīlim 76 strādniekus – kājiniekus un 60 vedējus ar zirgiem, Slates mežsaimniecībai – 21 strādnieku – kājinieku un 16 vedējus ar zirgiem. Mobilizācijas uzdevumu nekavējoties paziņojiet pagastu izpildu komitejām. Nodrošiniet noteiktā plāna izpildes kontroli ik dienas. Pēc katrām piecām dienām telegrafējiet par mobilizācijas gaitu.

 

LPSR TKP priekšsēdētājs V. Lācis

 

LVA, 270. f., 1. apr., 322. l., 14. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

56.  No LPSR TKP Darbaspēka uzskaites un sadales biroja inspektora L. Martinova ziņojuma biroja vadītājam I. Trinkleram par  darbaspēka mobilizācijas gaitu kokmateriālu sagatavošanā

 

[ne vēlāk par 1944. gada 25. novembri]*

 

 

LPSR Darbaspēka uzskaites un sadales biroja vadītājam

 I. TRINKLERAM

inspektora L.MARTINOVA

 

DIENESTA ZIŅOJUMS

Par valdības lēmuma par darbaspēka mobilizāciju kokmateriālu sagatavošanai izpildes pārbaudi

 

[..]

Saskaņā ar LPSR TKP plānu Valkas apriņķa izpildu komitejai kokmateriālu sagādei vajadzēja mobilizēt 1126 strādniekus – kājiniekus un 601 vedējus ar zirgiem, bet apriņķa izpildu komiteja ar savu lēmumu 28 pagastu izpildu komitejām uzdeva mobilizēt 788 strādniekus – kājiniekus un 417 vedējus ar zirgiem. Šis nepareizais norādījums ir izskaidrojams ar to, ka Valkas apriņķa izpildu komiteja nesaņēma telegrammu ar papilduzdevumu par strādnieku un vedēju mobilizāciju kokmateriālu sagādei.[..]

Vairākos apriņķa pagastos, kā, piemēram, Pededzes un Valkas pagastā, izpildu komitejas ir izsūtījušas mobilizācijas paketes kokmateriālu sagatavošanai, taču darbā neviens nav ieradies un nekādi pasākumi par to netiek veikti. Prokuratūrai ir nosūtīti tikai saraksti par tiem, kuri neieradās darbā, bez jebkādiem citiem apstiprinošiem dokumentiem, bet bez tiem prokurors lietu tiesai nodot nevar.[..]

Ar silto ēdienu un speciālo apģērbu mobilizētie netiek nodrošināti.

[..]

 

Inspektors Martinovs

 

 

LVA, 270. f., 2. apr., 4049. l., 11. - 11. a. lp. Oriģināls. Rokraksts. Tulkojums no krievu val.

*datēts pēc dokumenta satura

 

57. LPSR TKP priekšsēdētāja V. Lāča telegramma PSRS Valsts aizsardzības komitejai par meža darbiem mobilizēto iedzīvotāju paveiktā darba rezultātiem

 

Valdības telegramma

 

 

                                                                                     

Nr.782                                                         1944.gada 27. novembrī

 

Maskava. Valsts aizsardzības komitejai. Atskaite par Valsts aizsardzības komitejas 1944. gada 10. oktobra lēmuma Nr. 6675 izpildi.

Līdz 1944. gada 15. novembrim Mežrūpniecības tautas komisariāts ir sagatavojis 122000 m³ malkas, izvedis 7600 m³, nodevis ceļam 54900 m³, sagatavojis 5900 m³ stutmalkas, izvedis 5600 m³, nodevis 5600 m³, sagatavojis 3300 m³ gulšņu, izvedis 6000 m³, nodevis 5000 m³. Transporta un mežu saimniecība tikko uzsākusi malkas sagatavošanu. Ir mobilizēti 2600 strādnieki – kājinieki un 1038 vedēji ar zirgiem.

 

LPSR TKP priekšsēdētājs V. Lācis

 

LVA, 270. f., 1. apr., 320. l., 12. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

58. Cēsu apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja R. Lapiņa ziņojums LPSR TKP priekšsēdētājam V. Lācim, LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR TKP priekšsēdētāja vietniekam I.Trinkleram par mobilizācijas meža darbiem gaitu

 

 

 

Nr. 144                                                        1944. gada 1. decembrī

 

 

LPSR TKP priekšsēdētājam b. LĀCIM

LK(b)P CK sekretāram b. KALNBĒRZIŅAM

LPSR TKP priekšsēdētāja vietniekam b. TRINKLERAM

 

Saskaņā ar LK(b)P CK un LPSR TKP lēmuma Nr. 81§ 4 no 9. oktobra 1944. g. un telegrammām no 1944. gada 18. oktobra un 19. novembra meža sagatavošanas darbos no mobilizētiem 585 kājiniekiem un 245 vedējiem uz š. g. 30. novembri no pagastu izpildu komitejām mobilizēti un nosūtīti darbā 462 kājinieki un 209 vedēji ar zirgiem, no kuru skaita mežā faktiski strādā 226 kājinieki un 116 vedēji.

Nav ziņu no Gulbenes mežsaimniecības, kura līdz šim laikam nedod atskaites.

No pagastu izpildu komitejām mobilizācija tiek izvesta ne visai apmierinoša un esmu nodevis apriņķa prokuroram izmeklēt 9 pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāju darbību mobilizācijas lietas vilcināšanā un 7 pagastu izpildu komitejas priekšsēdētājus saukt pie atbildības. Tāpat prokuroram nodotas 38 personas, kas atsakās no mobilizācijas un meža darbu pildīšanas.

 

Apriņķa izpildu komitejas

priekšsēdētājs (R. Lapiņš)

Darbaspēka uzskaites un sadales biroja

vadītājs (J. Bīskaps)

 

LVA, 270. f., 1. apr., 322. l., 222. lp. Apstiprināts  noraksts.

 

 

 

 

59.  No delegātu runām LPSR TKP Darbaspēka uzskaites un sadales biroju vadītāju apspriedē par mežstrādnieku darba un sadzīves apstākļiem

 

1945. gada 15. janvārī

 

[..]

Biedrs Urbāns (Daugavpils apriņķis):

[..] Zirgi nav apkalti. Orderis pakavu saņemšanai ir, taču līdz pat šodienai preces par to saņemt nevar. Stāvoklis ir ļoti smags. Nav nekādu materiālu ratu remontam. Sadzīves apstākļi ir ļoti slikti. Nav ne apģērba, ne apavu. Karšinas mežsaimniecībai piešķīra vienu ārstu slimo apkalpošanai, bet mežsaimniecības direktors neuzskata par vajadzīgu, norādīt, kur šis ārsts strādā. Tāds stāvoklis nav ciešams. [..]

Biedrs Jansons (Rīgas apriņķis):

[..] Mežsaimniecības tos strādniekus, kuri ir mobilizēti kokmateriālu sagādei, ar to, kas viņiem pienākas, neapgādā. Piemēram, Inčukalna mežniecībā. Zirgiem auzu nav, barības nav. Radies tāds stāvoklis – cilvēks ir mobilizēts darbam, bet strādāt viņš nevar tamdēļ, ka viņam nav ar ko pabarot zirgu. Bet mežsaimniecības direktors paziņo, ka barības neesot un strādniekiem neko nedošot. Viņi apgādājot tikai tos, kuri strādājot pastāvīgi. [..]

Biedrs Poluektovs (Jēkabpils apriņķis):

[..] Mēs pārbaudījām dažas mežsaimniecības, kā tur strādnieki ir iekārtoti. Piemēram, Daudzes mežsaimniecība – kopmītņu nav un strādniekiem uz darbu ir jāiet 20 kilometri (..). Slates mežsaimniecībā ir 3 kopmītnes, taču tās vairāk līdzinās šķūnim vai kūtij. Cilvēki tur guļ uz salmiem. [..]

Biedrs Burbo (Ludzas apriņķis):

Kārsavas mežsaimniecībā kopmītnes nav. Visi tie, kuri strādā kokmateriālu sagatavošanā, dzīvo kur katram pagadās. Strādniekus neapgādā pat ar vārītu ūdeni. [..]

 

LVA, 270. f., 2. apr., 6047. l., 1.-4., 8.-9., 11. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

 

 

 

 

60. Madonas apriņķa izpildu komitejas lēmums Nr.73 par  Sarkaņu pagasta iedzīvotāju iesaistīšanu apmaksāto darba klaušu kārtībā meža materiālu sagatavošanā

 

 

Madonā                                                       1947. gada 23. janvārī

 

Madonas apriņķa izpildu komitejas

LĒMUMS Nr. 73

Par apriņķa prokurora protesta Nr. 1297 caurskatīšanu par pilsoņu iesaistīšanu apmaksātās darbu klaušu kārtībā mežmateriālu sagatavošanā 1946./47. gada ziemā Sarkaņu pagastā

 

 

Caurskatot iesniegto protestu un iepazīstoties ar Sarkaņu pagasta izpildu komitejas izziņām, atrod, ka Sarkaņu pagastā ir pārkāpts lēmums par iesaistīšanu darba klaušu kārtībā pilsoņus un viņiem piederošos zirgus.

Tā pils. Priedītis Emilija, dzim. 1880. g., un pils. Gaiguls Jēkabs, dzim. 1869. gadā iesaistīti nelikumīgi izvešanā ar grūsnām ķēvēm.

Pils. Prūsis Marijai pēc saistību izsniegšanas piedzimusi meita Ilga, kādēļ viņa kā māte barotāja ir atbrīvojama.

Pils. Karmanis Jānis, dzim. 1873. g., saimniecība ir pilnīgi darba nespējīga saimniecība un nav aplikta ar obligātām nodevām par 1948. g. Pils. Piņķis Pēteris, dzim. 1868. g., saimniecībā tāpat nav neviena darba spējīga.

Caurskatot pils. Veļiks Zelmas, dzim. 1916. g., iesaistīšanu mežmateriālu izstrādāšanā 35 kub. m, atrod, ka ģimenē ir bērni, dzimuši 1943. g., 1945. g., 1938. g. un 1935. gadā, un viņas vīrs Donats, dzim. 1907. gadā.

Pils. Sproģis Zelma, dzimusi 1915. g., iesaistīta mežmateriālu izstrādāšanā 36 kub. m, ir bērns dzimis 1942. g., un vīrs Pēteris dzimis 1915. g., dzīvo ģimenē, strādājošs par ratnieku Madonā.

Pils. Vīksne M., dzimusi 1910. g., iesaistīta mežmateriālu izstrādāšanas uzdevumā 36 kub. m, ir 2 bērni, dzimuši 1940. g. un 1937. g., un vīrs Jūlijs, dzimis 1905. g., kopā ar ģimeni strādā dzirnavās.

Pils. Grāps Jānis, dzimis 1871. g., ir 2 darba zirgi, ģimenē vēl meita Ozoliņš Alīne, dzimusi 1925. g., strādā ugunsdzēsēju komandā. Grāps iesaistīts izvešanas darbos ar 22 kub. m.

Pils. Ūdris Andrejs, dzimis 1863. g., ir 2 zirgi, aplikti ar izvešanas uzdevumu 24 kub. m., saimniecībā ir meita, dzim. 1893. g., ir bijis aplikts ar obligāto graudu nodevu.

Madonas apriņķa izpildu komiteja nolemj:

1)atzīt, ka Sarkaņu pagasta izpildu komiteja ir nepareizi iesaistījusi apmaksāto darba klaušu kārtībā pils. Priedīti E. un Gaiguli J. ar grūsnām ķēvēm vešanas uzdevumā,

2) atzīt, ka, sakarā ar dzemdībām 1946. g. decembrī, pils. Prūsis M. ir atbrīvojama no darba klaušām,

3) atzīt, ka pils. Ramans un Piņķis P. saimniecības uzskatāmas par nespējīgo saimniecībām un atbrīvojamas no apmaksātām darba klaušām,

4) uzdot Sarkaņu pagasta izpildu komitejai grozīt savu lēmumu un atbrīvot no apmaksātām darba klaušām p. 1., 2. un 3. uzrādītos pilsoņus,

5) atzīt, ka pils. Veļiks Zelma, Vīksne Marija, Sproģis Zelma iesaistītas darba apmaksāto klaušu kārtībā, jo ģimenē ir, kas uzrauga bērnus un atteikt apriņķa prokurora protestam prasību dēļ atbrīvošanas.

           6) atzīt, ka pils. Grāps J., dzim. 1871. g., un pils. Ūdris, dzim. 1863. g., saimniecībā katrā ir pa darba zirgam un saimniecības ir tikušas apliktas ar valsts obligāto uzdevumu 1946. g., jo ģimenēs ir darba spējīgi locekļi, kamdēļ likt priekšā Sarkaņu pagasta izpildu komitejai atcelt aplikumu no darba nespējīgiem, uzliekot to darba spējīgiem pilsoņiem un viņu darba spējīgiem zirgiem saimniecībās.

 

Madonas apriņķa izpildu komitejas

priekšsēdētājs (Livdans P.)

Madonas apriņķa izpildu komitejas

sekretārs (Kalniņš A.)

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 295. l., 42.-43. lp. Apstiprināts noraksts.

 

 

61. No LPSR TKP priekšsēdētāja V. Lāča runas LPSR zemnieku sanāksmē par meža izstrādāšanas darbiem

 

1945. gada 7. februārī

 

[..]

Īpaši es gribu apstāties pie jautājuma par mežu izstrādāšanas darbiem, kas, manuprāt, patlaban ir viens no vissvarīgākajiem un atbildīgākajiem uzdevumiem nevien mūsu apriņķiem un pagastiem, bet visas republikas nozīmē. Sakarā ar Valsts aizsardzības komitejas lēmumu mūsu republikai jāsagatavo noteikts daudzums malkas un gulšņu dzelzceļu vajadzībām un Ļeņingradas pilsētai un stutmalkas Doņecas un Maskavas ogļraktuvju vajadzībām. Tāpat noteikts daudzums malkas un būvmateriālu jāgatavo Rīgas pilsētai, mūsu republikas rūpniecības vajadzībām un atjaunošanas darbiem. Visas šīs vajadzības ir ārkārtīgi svarīgas. Uzdevuma neizpildīšana draudētu ar smagām sekām. Ja dzelzceļam trūks kurināmā, nebūs iespējams piegādāt frontei nepieciešamo apbruņojumu, munīciju, pārtiku un papildinājumus, radīsies sarežģījumi ogļraktuvju darbā un samazināsies ražoto ogļu daudzums, bet mēs zinām, ka katra tonna ogļu ārkārtīgi svarīga un nepieciešama mūsu rūpniecībai, elektrostacijām, transportam un pilsētu komunālai saimniecībai. Tāpat mēs nevaram pieļaut, ka mūsu skolas, slimnīcas, galvaspilsētas saimniecība paliek bez malkas. Mežu izstrādāšanas darbu plāns katrā ziņā un par katru cenu jāveic simtprocentīgi, bet kalendārs ir nepielūdzams, laiks ir ierobežots un katra nokavēta diena var maksāt ļoti dārgi. Viens nesagatavots kubikmetrs malkas nozīmē, ka tai pašā laikā kāda rūpnīca izlaidīs mazāk savas produkcijas, ka kādam vilcienam būs dīkā jānostāv zināms laiks un vajadzīgā krava netiks laikā nogādāta tur, kur tā nepieciešama. Viena kļūda, viens trūkums velk sev līdzi veselu neveiksmju rindu. Lūk, kāpēc katra padomju un partijas darbinieka, katra strādnieka un zemnieka pienākums darīt visu, lai kādam apriņķim vai pagastam dotais uzdevums par darbaspēka mobilizāciju, par meža materiālu sagatavošanu un izvešanu tiktu laikā pilnīgi izpildīts.

Mums jāsaprot, ka tas ir tiešais darbs uzvarai, ka katra nolaidība vai paviršība nāk par labu ienaidniekam. Tāpēc ikviens uzdevums par meža materiālu sagādi un izvešanu jāuzskata kā negrozāms lēmums, un jādara viss iespējamais un dažreiz pat tas, kas liekas neiespējams, lai šo uzdevumu veiktu. Pagastu izpildu komitejām jānodrošina darba spēka pareiza un savlaicīga mobilizācija, jāgādā par to, lai meža darbos nodarbinātie strādnieki būtu apgādāti ar mājokļiem, lai piederīgās iestādes tos apgādātu ar pārtiku. Šur un tur mēs varam sadurties ar sabotāžu, ar ienaidniekam pārdevušos ļaužu negodīgu, kaitniecisku rīcību. Tādā gadījuma nedrīkst noskatīties, bet tūliņ jāiejaucas, traucētāji jānovāc no ceļa, vai jāziņo par tiem attiecīgām iestādēm. [..]

 

Latvijas PSR Augstākā Padomes Prezidija Ziņotājs, 1945. gada

 7. februāris.

 

 

 

 

 

62.  No LPSR prokurora A.Mišutina ziņojuma LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim par nelikumīgu Rēzeknes apriņķa zemnieku iesaistīšanu meža darbos

 

 

 

PSRS Prokuratūra                                                           Slepeni

Latvijas PS republikas prokurors                                               Eks.Nr.1

 

 

 

Nr.6- 1061-s                                                1947. gada 15. jūnijā

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram V.LĀCIM

ZIŅOJUMS

Par sociālistiskās likumības stāvokli Rēzeknes, Daugavpils, Ludzas apriņķos un Daugavpilī

 

[..]

Rēzeknes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Panasenkovs apriņķa izpildu komitejas sēdēs, apspriedēs un izbraukumos uz vietām mežmateriālu sagādes laikā deva norādījumus par to, lai darba klausībā iesaistītu visus tos zemniekus, kuriem ir zirgi un ieteica noformēt materiālus un nodot tos tiesu ‑ izmeklēšanas orgāniem par visiem tiem, kuri neizpildīs mežmateriālu sagādes uzdevumus.

Saņēmušas tādu norādījumu, pagastu izpildu komitejas un ciemu padomes sāka vispārēju visu zemnieku iesaistīšanu meža materiālu sagatavošanā un izvešanā, neatkarīgi no viņu darba spējām, zirgu daudzuma saimniecībās utt.

Tikai 2 mēnešu (februāra un marta) laikā apriņķa prokuratūrai tika nosūtīti 62 materiāli, lai vainīgos sauktu pie kriminālatbildības.

Gandrīz pa visiem šiem materiāliem prokuratūra atteica kriminālās vajāšanas uzsākšanu pret vainīgajiem šādu apstākļu dēļ:

1. Meža materiālu izvešanā bija iesaistītas saimniecības, kurās bija   grūsnas ķēves, kas atbrīvotas no darbiem           78 materiāli;

2.Meža materiālu izvešanā bija iesaistītas saimniecības, kurām ir tikai sugas kumeļi                                                              3 materiāli;

3. Meža materiālu sagatavošanā iesaistītas darba nespējīgo saimniecības                                                                  6 materiāli;

4. Meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plāna izpildes motīvu dēļ                                                                                       4  materiāli.

[..]

 

 

Latvijas PSR prokurors

justīcijas 2. klases valsts padomnieks A.Mišutins

 

 

LVA, 270. f., 1. s.  apr., 295. l., 208., 210. - 211. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

63.  No Dobeles ciema padomes priekšsēdētāja A. Vēja runas LPSR zemnieku – pirmrindnieku  sanāksmē par kokmateriālu sagādes valsts plāna izpildi

 

 

1947. gada 25. jūlijā

 

 [..] mums ir meža plāns uzlikts. Meža plānu mēs izpildījām par 100 % un pārpildījām. 5000 m³ mums bija uzlikts uz nepilniem 500 zirgiem. Manā ciemā uz 150 darba zirgiem 2000 m³ meža plānu uzlika malkas izvešanai Izvedām pirms vēlēšanām. Devām solījumu un izvedām. Tad virs plāna 185 ciešmetrus mēs izvedām. Tas ir diezgan liels skaitlis uz 150 zirgiem. To visu mēs izvedām. Bet tas vēl nebūtu nekas. Mums ir sāpīgs tas apstāklis, ka mums ir tāds centrs Dobelē, kur ir daudz skolu, vidusskola, tad vēl slimnīca, tad sanatorija un tml. iestādes. Otrs tāds meža plāns iznāk, kas jāizpilda. Mēs esam izpildījuši valsts plānu un arī šo otru, bet tas viss gulstas uz zemnieku pleciem. Tas ir smagi. [..]

 

LVA, 611. f., 3. apr., 729. l., 73. lp. Oriģināls.

 

 

 

64. LK(b)P CK sekretāra J. Kalnbērziņa telegramma LK(b)P Ogres apriņķa komitejai par transporta mobilizēšanu meža materiālu izvešanai

 

Valdības telegramma

 

1947. gada 9. decembrī. 21.38

 

LK(b)P Ogres apriņķa komitejai

b. KUKAINIM

 

PSRS Ministru Padomes lēmumā, kuru parakstījis biedrs Staļins, ir atzīmēts Latvijas PSR pilnīgi neapmierinošais darbs stutmalkas sagatavošanā, izvešanā un iekraušanā. Ar to pašu lēmumu atbildība par stutmalkas piegādi uzdota Latvijas K(b)P Centrālajai Komitejai un personīgi man. Pēdējo divu gadu laikā Latvijā nav bijis tik saspringts stāvoklis. Šis jautājums ir izskaidrojams ar to, ka partijas apriņķu komitejas un to pirmie sekretāri ir pavājinājuši savu uzmanību. Latvijas K(b)P Centrālā Komiteja iesaka mobilizēt visu meža materiālu izvešanas transportu no mašīnu un zirgu iznomāšanas punktiem, mašīnu un traktoru stacijām un saimnieciskajām organizācijām stutmalkas izvešanai. Jūsu apriņķim ir noteikts katras dienas iekraušanas plāns stacijās – 4 vagoni. Uzdodam jums par pienākumu veikt visus pasākumus iekraušanas organizēšanai, pārbaudīt plāna izpildi un par rezultātiem katru dienu ziņot Latvijas K(b)P Centrālajai Komitejai.

 

Latvijas K(b)P CK sekretārs Kalnbērziņš

 

LVA, PA-138. f., 1. apr., 7. l., 6. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

 

65. LPSR ārlietu ministra P. Valeskalna ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR MP priekšsēdētājam V.Lācim, LK(b)P CK sekretāram I.Ļebedevam par meža materiālu sagatavošanas gaitu Krāslavas un Daugavpils apriņķos

 

 

Nr. 113                                              1947. gada 21. decembrī

 

Latvijas K(b)P CK sekretāram

b. J. KALNBĒRZIŅAM

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

b. V. LĀCIM

Latvijas K(b)P CK sekretāram

b. I. ĻEBEDEVAM

 

Latvijas K(b)P CK uzdevumā es izbraucu uz Krāslavas apriņķi, lai sniegtu palīdzību apriņķa darbiniekiem meža materiālu sagatavošanas organizācijā. Tur es atrados 1 nedēļu: no š. g. 14. līdz 21. decembrim.

Pa to laiku tika sasaukta partijas apriņķa komitejas sēde, kura speciāli bija veltīta meža materiālu sagatavošanas jautājumiem. Uz to bija izsaukti partijas pagastu organizāciju sekretāri un pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāji. Uz pagastiem tika nosūtīti partijas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas pilnvarotie. Es pats personīgi pabiju Indras un Skaistas pagastos, kur noturēju pārrunas ar zemniekiem, kopā ar ciema padomju priekšsēdētājiem un desmitsētu pilnvarotajiem piedalījos pagasta izpildu komitejas sēdēs.

Veikto pasākumu rezultātā strauji palielinājās cirtēju un, jo sevišķi, vedēju izbraukšana. Tikai 17. un 18. decembrī uz meža materiālu izvešanu izbrauca 180 pajūgi. Ir pamats cerēt, ka Krāslavas apriņķis savu uzdevumu meža materiālu sagatavošanā pabeigs janvāra pirmajā dekādē.

No sarunām ar tiem zemniekiem, kuri atgriežas no meža materiālu sagatavošanas, kā arī ar apriņķa darbiniekiem noskaidrojās, ka Jēkabpils mežniecībā, kurai meža materiālu sagādē ir piesaistīts Krāslavas apriņķis, ir pieļauta vesela rinda nelikumību un noziedzīgi pavirša attieksme no mežrūpniecības saimniecības puses pret cirtēju un vedēju sadzīves apstākļu organizāciju. Zemnieki sūdzas par to, ka šajā mežniecībā trūkstot pašu elementārāko dzīves apstākļu: vairākās vietās zemniekiem nav kur naktīs izžāvēt slapjo apģērbu un apavus, nākas vārtīties uz slapjas grīdas, nav kur sagatavot siltu ēdienu utt. No mežniecības puses nav rūpju arī par cirtēju nogādāšanu no dzelzceļa stacijām līdz ciršanas vietām. Ir arī gadījumi, kad cirtējus piespiež sagatavot meža materiālus virs normas, piemēram, 20 m³ vietā 25 m³, bet izziņu izdod tikai par paredzētajiem 20 m³. Izveidojušos pārpalikumu mežrūpniecības saimniecības darbinieki ieskaita citiem, daudz turīgākiem zemniekiem par naudu 700-800 rubļus par normu. Par tādiem gadījumiem zemnieki runā visos pagastos. Kā konkrētu piemēru man norādīja uz to,  ka tādā veidā par naudu savu sagatavošanas “normu” izpildījis Daugavpils apriņķa Aglonas pagasta Leitānu sādžas zemnieks I. Tulišs. Par naudu daži zemnieki noformē arī savus dokumentus par meža materiālu izvešanu. Daudzi zemnieki sūdzas arī par to, ka no viņiem ņem naudu arī par sagatavotās koksnes izmērīšanu. [..]

Iepriekšminētajos  apstākļos es uzskatīju par vislietderīgāko sūtīt kā cirtējus, tā arī vedējus pa grupām ar speciālu pagasta izpildu komitejas pilnvaroto. Pēc mana priekšlikuma uz Jēkabpils mežniecību tika nosūtīts arī partijas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas pilnvarotais. Uzskatu, ka uz Jēkabpils mežniecību ir jānosūta speciāls LK(b)P CK un LPSR Ministru Padomes pilnvarotais kopā ar prokuratūras darbiniekiem, lai atklātu noziedzīgos faktus un vainīgos sauktu pie stingras atbildības.[..]

Nobeigumā [..] es izvirzu jautājumu par to,  vai būtu lietderīgi nākamajos gados sūtīt zemnieku pajūgus meža materiālu izvešanai 200 un vairāk kilometru tālu. Tas rada lielas grūtības. Pie tam, pagājušajā gadā vairāki tagadējā Krāslavas apriņķa zemnieki izbrauca ar ragavām un, iestājoties atkusnim, bija spiesti atgriezties bez ragavām. Šajā gadā, tieši otrādi, vairāki zemnieki, kuri izbrauca ar ratiem, bija spiesti savus ratus atstāt mežniecībā. Uzskatu, ka šis jautājums pelna uzmanību.

 

Latvijas PSR ārlietu ministrs P. Valeskalns

 

LVA, 270. f., 2. apr., 4390. l., 9. - 11. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

66. LPSR Zvejnieku savienības Pāvilostas zvejnieku arteļa valdes priekšsēdētāja A. Makrušina lūgums LPSR MP priekšsēdētāja vietniekam M.Plūdonim par zvejnieku atbrīvošanu no meža darbiem

 

 

Latvijas PSR Zvejnieku savienība

Pāvilostas zvejnieku artelis

1947. gada 31. decembrī                                                

 

   

 

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja

vietniekam

 

 

Ziņoju, ka mūsu arteļa Jūrkalnes nodaļas zvejnieku zirgiem uzlikta pilna norma malkas izvešanā, kamēr blakus esošo Sārnates zvejnieku zirgi (Ventspils apr.) nav aplikti nemaz ar meža izvešanas normām.

Piezīmēju, ka Jūrkalnes zvejniekiem zirgi nepieciešami ūdu un zivju nogādāšanai uz punktiem, kamēr Sārnates zvejniekiem zivju pieņemšanas punkts ir klāt pie pričalas*.

Lūdzu Jūs paskaidrot rīkojumus attiecībā uz zvejnieku zirgu aplikšanu ar normām un spert soļus, lai Jūrkalnes zvejniekiem izvešanas tiktu noņemtas.

Lūdzu Jūsu attiecīgu rīkojumu Aizputes apriņķa priekšsēdētājam

b. Dunduram.

 

Valdes priekšsēdētājs A. Makrušins

 

LVA, 270. f., 2. apr., 4393. l., 11. lp. Oriģināls.

*piestātnes- krievu val.

 

 

67. LPSR Zivju rūpniecības ministrijas republikāniskās Zvejnieku savienības priekšsēdētāja F. Berga ziņojums LPSR MP priekšsēdētāja vietniekam M.Plūdonim par zvejnieku dzīšanu meža darbos

 

 

Nr. 63                                                          1948.gada 8. janvārī

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja

vietniekam biedram M. PLŪDONIM

 

Neraugoties uz Latvijas PSR Ministru Padomes 1947. gada 19. novembra lēmumu Nr. 1037, kurš aizliedz obligātajā meža materiālu sagatavošanā un citos darbos iesaistīt zvejniekus, visas partijas apriņķu komitejas un apriņķu izpildu komitejas, bet, it īpaši, Ventspils, Rīgas un Limbažu partijas apriņķu komitejas un apriņķu izpildu komitejas arestē un piespiedu kārtā aizdzen zvejniekus obligātajos meža materiālu sagatavošanas darbos.

Ventspils apriņķa izpildu komiteja arestēja Mazirbes zvejnieku arteļa zvejniekus, kuri, izpildot Ministru Padomes lēmumus, visu laiku zvejoja.

Tāpat piespiedu kārtā aizdzen uz mežu Doles krāču zvejnieku arteļa zvejniekus [..].

 

Republikāniskās Zvejnieku savienības

priekšsēdētājs F. Bergs

 

LVA, 270. f., 2. apr., 4393. l., 29. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

68. LPSR MP Lietu pārvaldes meža, kurināmā un enerģētikas rūpniecības grupas priekšnieka F. Petuškova rīkojums sodīt iedzīvotājus, kuri neizpilda meža darbus

 

1948. gada 16. janvārī

 

Jelgavas apriņķa izpildu komitejas

priekšsēdētāja vietniekam b. J. ĀBOLIŅAM

 

Lūdzu paziņot, kādi pasākumi veikti pret tiem palīgsaimniecību vadītājiem, kuras nav uzsākušas meža materiālu izvešanu.

Tās personas, kuras ignorē Latvijas PSR Ministru Padomes un LK(b)P Centrālās Komitejas lēmumu, apspriediet apriņķa izpildu komitejas sēdē un par svarīgākās saimnieciski politiskās kampaņas izjaukšanu un uzlieciet sodu. [..]

 

Latvijas PSR Ministru Padomes

Lietu pārvaldes meža, kurināmā un

enerģētikas rūpniecības grupas

priekšnieks

F. Petuškovs

 

LVA, 270. f., 2. apr., 4393. l., 12. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

69. No LK(b)P Limbažu apriņķa komitejas biroja lēmuma par meža materiālu sagatavošanas un izvešanas paātrināšanu

 

 

1948. gada 21. janvārī

 

 

[..]

 

 

LPSR Ministru Padome un LK(b)P Centrālā Komiteja savā š. g. 13. janvāra lēmumā uzskata, ka meža materiālu sagādes gaita Limbažu apriņķī notiek neapmierinoši un meža materiālu sagatavošana un izvešana nenodrošina mūsu apriņķa saistību izpildi, kuras dotas vēstulē biedram Satļinam.

Lai noteikti izpildītu meža materiālu sagatavošanas plānu un tās saistības, kuras dotas vēstulē biedram Staļinam, Latvijas PSR Ministru Padome un LK(b)P Centrālā Komiteja ir pagarinājusi meža materiālu sagatavošanas mēnesi līdz 1948. gada 15. februārim.

Saskaņā ar LPSR Ministru Padomes un LK(b)P CK lēmumu

nolēma:

1.                                Visiem partijas apriņķa komitejas pilnvarotajiem pagarināt komandējuma termiņu pagastos līdz 1948. gada 15. februārim.

2.                                Uzdot pagastu partorgiem, partijas apriņķa komitejas pilnvarotajiem izvērst masu politisko darbu to zemnieku vidū, kuri ir atbrīvoti no darba klausības un to, kuri jau ir izpildījuši savas saistības meža materiālu sagatavošanā, lai iesaistītu viņus meža materiālu virsplāna izpildē.

3.                                Piesaistīt meža materiālu sagatavošanas darbos visu pagastu partijas, komjaunatnes un padomju aktīvu, desmitsētu pilnvarotos, iznīcinātāju vadu komandierus un kaujiniekus, transporta, palīgsaimniecību, zirgu iznomāšanas punktu, MTS, sovhozu un citu uzņēmumu strādniekus.

4.                                Triju dienu laikā pa desmitsētām organizēt cirtēju un vedēju brigādes un šo brigāžu priekšgalā ielikt komunistus, komjauniešus, pagastu un ciemu aktīvu.

5.                                Nodrošināt to zemnieku, kuriem ir izsniegtas saistības darba klausībā, iziešanu darbā, lai noteikti izpildītu laikā vēstulē biedram Staļinam dotās saistības.

6.                                Pastiprināt cīņu ar kulaku un turīgo zemnieku elementiem, kuri sabotē meža materiālu sagatavošanu.

 

 

[..]

 

 

LVA, PA-137. f., 2. apr., 3. l., 13. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

 

 

 

70. Alūksnes apriņķa izpildu komitejas lēmums Nr. 133 par meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plānu Zeltiņu pagastā

 

1948. gada 1. aprīlī

 

Alūksnes apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas

LĒMUMS Nr. 133

Par meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plānu 1947/ 1948. g. sezonā Zeltiņu pagastā

 

Uzklausot Zeltiņu pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja b. Skrodeļa ziņojumu par meža materiālu sagatavošanas un izvešanas gaitu, apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja atzīmē, ka Zeltiņu pagastā no plānā paredzētajiem 208 cirtējiem saistības izsniegtas 132 cirtējiem no kuriem saistījušies darbā 104 cirtēji. Uzliktais ciršanas plāns 6650 m³, no kuriem uz 31. martu sagatavots 3010 m³ jeb 64 % un no plānā paredzētiem 134 vedējiem saistības izsniegtas 75 vedējiem, no kuriem saistījušies darbā 52 vedēji. Uzliktais izvešanas plāns 7975 m³, no kuriem uz 31. martu izvests 3904 m³ jeb 49,8 %. Biedrs Skrodelis nav kontrolējis meža materiālu sagatavošanas un izvešanas darba gaitu. Tā, piemēram, pa visu 1947./48. g. sezonas laiku ir bijis cirsmā tikai divas reizes. Nav sperti soļi likumīgi arī pret meža materiālu sagatavošanas un izvešanas darbu sabotētājiem, kā rezultātā daudzas saimniecības, tai skaitā arī kulaku saimniecības, nav izpildījušas uzlikto plānu. Pagastā pie meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plāna sadales, plāns nav uzlikts daudziem cirtējiem, kuru pēc b. Skrodeļa paskaidrojumiem pagastā ir 69 cilvēki. Biedrs Skrodelis nav organizējis pagasta aktīvu uz šī svarīgā valsts uzdevuma sekmīgu veikšanu, nav organizējis starp ciemiem, desmitiem un atsevišķiem darba zemniekiem sociālistisko sacensību. Meža materiālu sagatavošanas un izvešanas darbs pagastā ir bijis palaists pilnīgai pašplūsmai. Biedrs Skrodelis 1946./47. g. sagatavošanas un izvešanas darba plānu arī nebija pienācīgi organizējis, par ko jau saņēmis apriņķa izpildu komitejas brīdinājumu.

Sakarā ar teikto apriņķa darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja nolemj:

1)Atzīt par neiespējamu atstāt b. Skrodeli turpmāk Zeltiņu pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja amatā. Jautājumu apspriest Zeltiņu pagasta darbaļaužu deputātu padomes kārtējā sesijā.

2) Noskaidrot b. Skrodeļa noziedzības pakāpi valsts meža materiālu sagatavošanas un izvešanas plāna noraušanā un, ja tam ir ļaunprātīgs raksturs, saukt pie likumīgas atbildības.

 

Alūksnes apriņķa darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs (Mihailovs)

Sekretārs (Tučs)

 

LVA, 270. f., 2. apr., 4393. l., 143.-144. lp. Apstiprināts noraksts.

 

 

71. LPSR prokurora A. Mišutina ziņojums LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam, LPSR MP priekšsēdētājam V. Lācim par likumu pārkāpumiem meža materiālu sagādes kampaņās

 

 

PSRS Prokuratūra                                                 Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR prokurors                                         

 

 

Nr. 5-1126-ps                                              1948.gada 2.jūlijā

 

 

Latvijas K(b)P CK sekretāram biedram KALNBĒRZIŅAM

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam biedram V. LĀCIM

 

 

PSRS Prokuratūras brigādes kopā ar Latvijas PSR Prokuratūru veiktā pārbaude ir konstatējusi, ka, veicot 1947.-1948. gada meža materiālu sagādi, vietējās organizācijas ir pieļāvušas PSRS Ministru Padomes 1947. gada 29. septembra lēmuma “Par rudens – ziemas meža materiālu sagādi” un Latvijas PSR 1947. gada 7. oktobra lēmuma par šo jautājumu rupjus masveida pārkāpumus.

Pretēji valdības norādījumiem par zemnieku sētu personālu iesaistīšanu darba šķūtīs, dažos apriņķos tika doti bezpersoniski uzdevumi zemnieku sētām par meža materiālu sagatavošanu un izvešanu neatkarīgi no saimniecības jaudas un ģimenes sastāva.

Vairākās vietās daži partijas apriņķa komiteju, apriņķu izpildu komiteju, pagastu izpildu komiteju un ciema padomju darbinieki meža materiālu sagādes laikā pieļāva administrēšanas faktus.

Plaši tika praktizēta nelikumīga gados vecu vīriešu un sieviešu, kuri vecuma dēļ nav pakļauti darba klausībai, iesaistīšana meža materiālu sagatavošanā un izvešanā.

Meža materiālu sagatavošanā tika iesaistītas invaliditātes un slimību dēļ darba nespējīgas personas. Bija gadījumi, kad meža materiālu izciršanas un izvešanas uzdevumi tika izsniegti mātēm, kurām ir mazgadīgi bērni, kā arī uzņēmumu un iestāžu strādniekiem un kalpotājiem, kuri ir sarāvuši tiešus sakarus ar lauksaimniecību.

Bauskas apriņķī darba klausībā meža materiālu sagatavošanā bija iesaistīts A. Smoļkis - 60 gadi, Minna Vilciņa - 72 gadi, Jānis Strušis - 72 gadi, Kārlis Aveiks - 75 gadi un viņa sieva-62 gadi, Kārlis Ronis - 75 gadi un viņa sieva - 67 gadi, Ella Steņģe -70 gadi, Juris Pierka - 80 gadi un viņa sieva - 65 gadi un citi.

Darba klausībā un šķūtīs tika iesaistīti vecie cilvēki arī daudzos citos apriņķos (Kuldīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Aizputes, Alūksnes, Cēsu, Jēkabpils, Valkas u. c.). Viņu vidū bija ne tikai kulaki, bet arī vidējie darba zemnieki un trūcīgie.

Tā, piemēram, Alūksnes apriņķī darba klausībā un šķūtīs bija iesaistīts vidējais zemnieks R. Zupa - 68 gadi; Cēsu apriņķī – vidējais zemnieks Kārlis Sutelis - 62 gadi; Rēzeknes apriņķī – vidējais zemnieks D. Svikšs - 70 gadi; Jēkabpils apriņķī – vidējais zemnieks J. Pašuns - 64 gadi; Jelgavas apriņķa Kalnciema pagasta izpildu komiteja 85 gadus vecajai D. Putriņai (ģimenes viņai nav, zirga nav, ir 5 ha zemes, kuru apstrādā pie viņas dzīvojošie īrnieki) uzdeva izcirst 17 m³ kokmateriālu.

Ludzas apriņķī meža materiālu sagatavošanā bija iesaistīta A. Laganovska, kurai ir 2 mazgadīgi bērni, kurus nav ar ko atstāt mājās; Bauskas apriņķa Cēraukstes ciema padomē meža materiālu sagādē bija iesaistīta R. Sīle, kurai ir 4 mazgadīgi bērni vecumā no 1 līdz 6 gadiem. Cēsu apriņķī – Anna Puķīte, kurai ir 4 mazgadīgi bērni un 66 gadus veca slima māte.

Tādi pat fakti bija Kuldīgas apriņķī (Turlavas pagastā) utt.

Meža materiālu sagatavošanas un izvešanas uzdevums pagastu izpildu komiteju un ciemu padomju darbinieki noteica patvaļīgi. Pie tam vairākās vietās tika pieļauti šķiriskās, politiskās līnijas izkropļojumi.

Ir gadījumi, kad trūcīgiem un vidējiem zemniekiem meža materiālu sagatavošanā un izvešanā tika doti neizpildāmi uzdevumi, bet kulakiem un turīgajiem zemniekiem šādas saistības netika uzliktas.

Tā, piemēram, Ludzas apriņķa Ciblas pagasta izpildu komiteja kulakam A. Katkovičam, dz. 1901. gadā (skaitās kulaku sarakstos), tika dots uzdevums izvest tikai 5 m³ kokmateriālu, Rēzeknes apriņķī darba spējīgam kulakam L. Platočam (sastāv kulaku sarakstā) dots uzdevums izvest tikai 10 m³ kokmateriālu, bet Viļakas apriņķī vidējam zemniekam J. Gorozam (viņam ir tikai viens 20 gadus vecs zirgs, kulaku sarakstos nesastāv) ir dots uzdevums izvest 610 m³ kokmateriālu utt.

Sakarā ar to, ka LK(b)P CK un Latvijas PSR Ministru Padomes 1947. gada 7. oktobra lēmumā par meža materiālu sagatavošanu nav tiešu norādījumu par kārtību kādā darba klausībā un šķūtīs ir jāiesaista tās kulaku saimniecības, kurās nav darba spējīgu ģimenes locekļu, vietējie varas orgāni daudzos gadījumos, izsniedzot uzdevumus gados vecākiem kulakiem, nelikumīgi uzlika viņiem pienākumu nodot savus zirgus un pajūgus ciema padomes rīcībā, lai tos izmantotu meža materiālu izvešanai. Bet, ja viņi atteicās, tad prasīja prokuroram viņus saukt pie kriminālatbildības (Kuldīgas, Tukuma, Valkas, Cēsu un citi apriņķi).

Vairākos apriņķos darbs, lai zemniekus iesaistītu meža materiālu sagatavošanas darba klausībā un šķūtīs, notika neorganizēti, pārkāpjot to kārtību, kāda ir noteikta ar LK(b)P CK un valdības lēmumu.

Daudzos gadījumos meža materiālu izciršanas un izvešanas uzdevumi zemniekiem tika doti ar lielu nokavēšanos (1947. gada novembrī un decembrī). Paziņojumos ceturkšņa uzdevumi un to izpildes termiņi, bieži vien, netika uzrādīti, trūka pagastu izpildu komiteju un ciemu padomju kontroles par to, lai zemnieki savlaicīgi dotos uz mežu un par meža materiālu izciršanas un izvešanas uzdevumu izpildi.

Vairākās vietās pagastu izpildu komitejas patvaļīgi samazināja valdības noteiktos meža materiālu sagatavošanas uzdevumu izpildes termiņus.

Tā, piemēram, Tukuma apriņķa Praviņu pagasta izpildu komiteja 1947. gada 18. novembrī pieņēma lēmumu, ar kuru noteica materiālu sagatavošanas un izvešanas plāna izpildi pabeigt līdz 1947. gada 1. decembrim, bet, neizpildot uzdevumu līdz šim termiņam, “vainīgie tikšot nodoti tiesai un viņu īpašums aprakstīts”.

Līdzīgu lēmumu pieņēma arī Engures pagasta izpildu komiteja, kura norādīja, ka tie zemnieki, kuri uzdevumu neizpildīs līdz 1947. gada 1. decembrim “tiks iekļauti vainīgo sarakstos un viņu manta tiks aprakstīta”.

Vairākās vietās apriņķu izpildu komitejas plaši praktizēja soda uzlikšanu tiem zemniekiem, kuri nebija izpildījuši uzdevumus darba klausībā un šķūtīs, pēc Kriminālkodeksa 61. panta 1. daļas (nepamatoti uzlika sodus veciem cilvēkiem un personām, kuras nebija pakļautas darba klausībai un šķūtīm, nepietiekamā mērā noskaidroja uzdevumu neizpildīšanas iemeslus, noteica pārlieku lielus sodu apmērus, kurus zemnieki nevarēja nomaksāt utt.).

Bija arī daudz gadījumu, kad nepamatoti tiesai tika nodoti materiāli par zemniekiem, lai sauktu viņus pie kriminālatbildības.

1947. gadā un 1948. gada 1. ceturksnī tautas tiesas pārtrauca lietas un pieņēma attaisnojušus spriedumus attiecībā uz 178 zemniekiem.

Lietas pārtrauca un attaisnojošus spriedumus pieņēma galvenokārt sakarā ar to, ka zemnieki darba klausībā un šķūtīs bija iesaistīti nelikumīgi (sakarā ar vecumu, slimībām, darba nespēju vai sakarā ar uzdevumu izpildi), kā arī citu iemeslu dēļ (paziņojumos nebija norādīti uzdevumu izpildes termiņi utt.).

Reizē ar to, tautas tiesas daudzos gadījumos, tādas lietas izskatīja bez materiālu pienācīgas pārbaudes un nereti pieņēma nepamatotus apsūdzības spriedumus.

Tā, piemēram, no 116 šīs kategorijas lietām, kuras kasācijas kārtībā izskatīja Latvijas PSR Augstākā tiesa 1948. gada 1. ceturksnī, spēkā tika atstāti tikai 40 spriedumi jeb 35 %, bet 76 spriedumi jeb 65 % tika atcelti, no tiem 30 spriedumi atcelti ar lietu pārtraukšanu (t. i. 25 % no kopējā kasācijas lietu skaita jeb 40 % no kopējā atcelto spriedumu skaita). [..]

Lūk, daži fakti:

1.    Jēkabpils apriņķa 1. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnesis Voins) 1947. gada 26. decembrī vidējam zemniekam J. Pašunam - 64 gadi, par meža materiālu sagatavošanas uzdevumu neizpildīšanu pēc Kriminālkodeksa 61. panta. 2. daļas piesprieda 6 mēnešus labošanas darbus; “taču, ņemot vērā, ka notiesātais vecuma dēļ ir darba nespējīgs, nomainīja viņam piespiedu darbus ar brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem”.

Augstākā tiesa spriedumu šajā lietā atcēla un lietas ražošanu pārtrauca.

2.      Ludzas apriņķa tautas tiesa (tautas tiesnesis Belozerovs) 1947. gada 16. decembrī A. Laganovskai, kurai ir 2 mazgadīgi bērni, pēc Kriminālkodeksa 61. panta 3. daļas piesprieda brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un mantas konfiskāciju par to, ka viņa neizpildīja uzdevumu par darba klausību un šķūtīm, kas bija uzrakstītas uz viņas vīra vārda, kurš atradās Rīgas slimnīcā.

Augstākā tiesa spriedumu atcēla.

3. Alūksnes apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnese Drozdova) pēc Kriminālkodeksa 61. panta 2. daļas par meža materiālu izvešanas plāna neizpildīšanu vidējam zemniekam R. Zupam, 68 gadi, piesprieda brīvības atņemšanu uz 1 gadu. Spriedumā norādīts: “ja pats nevarēja izvest, vajadzēja zirgu atdot kaimiņam”.

Augstākā tiesa lietu ir pārtraukusi.

4.   Cēsu apriņķa 3. iecirkņa tautas tiesa pēc Kriminālkodeksa 61. panta 3. daļas par meža materiālu sagādes uzdevumu neizpildīšanu 70 gadus vecajam D. Linteram piesprieda 6 mēnešus piespiedu darbus.

Lietu Augstākā tiesa ir pārtraukusi.

5.    Kuldīgas apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnesis Māliņš) pēc Kriminālkodeksa 61. panta 3. daļas par meža materiālu izvešanas plāna neizpildīšanu notiesāja 67 gadus veco Annu Treiguti ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu.

Augstākā tiesa lietu pārtrauca.

6.     Cēsu apriņķa 2. iecirkņa tautas tiesa (tautas tiesnesis Ūdris) pēc Kriminālkodeksa 61. panta 2. daļas par 20 m³ meža materiālu izvešanas uzdevuma neizpildīšanu notiesāja ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu Annu Puķīti, kurai ir 4 mazgadīgi bērni un 66 gadus veca slima māte.

Spriedums atcelts. [..]

Vairākos gadījumos tautas tiesas pieļāva zemnieku nepamatotu notiesāšanu par lietām, kuras saistītas ar meža materiālu sagatavošanu, pakļaujoties vietējo organizāciju darbinieku un dažādu meža materiālu sagatavošanas pilnvaroto spiedienam. [..]

 

Latvijas PSR prokurors A. Mišutins

 

LVA, PA-101. f., 11. apr., 70. l., 39.-47. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu val.

 

 

72.  No LK(b)P CK sekretāra J. Kalnbērziņa runas LPSR kolhozu priekšsēdētāju sanāksmē par meža darbiem

 

1948.gada 30. decembrī

 

[..]

 

1949. gada18. janvārī notiks Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas X kongress.* Visas Latvijas darbaļaudis gatavojas ar lieliem darba sasniegumiem sagaidīt šo kongresu. Darbs spraigs notiek fabrikās, MTS, kolhozos, sovhozos, uz celtnēm, un visur norit spraigs darbs. Bet tanī pašā laikā mums ir zināma atpalicība ar meža darbiem. Mēs esam solījuši biedram Staļinam, un līdz šim vēl nav bijis neviena gadījuma, kad solījumu neesam izpildījuši. Bet šoreiz ir zināmi draudi, ka solījums, izpildīt meža darbus termiņā, paliks uz papīra. Meža darbus izpildīt solīja lielākā daļa apriņķu uz X partijas kongresu, un tas ir ierakstīts vēstulē biedram Staļinam – izpildīt līdz šim termiņam izciršanu un izvešanu. Mums šogad gadījās slikta ziema. Daži domā, ļoti daudzi domā tā – ja kārtīgas ziemas nav un arī ceļa nav, varbūt ka mūs varēs žēlot. Nekādas žēlošanas nebūs. Mēs dzīvojam Padomju Savienībā pēc plāna, plānsaimniecība netiek celta, izejot no tā, vai būs slikta vai laba ziema. Biedram Staļinam dotais solījums jāizpilda neatkarīgi no tā, kāda būs ziema un tas arī jāizpilda neatkarīgi no tā, vai būs labs, vai slikts ziemas ceļš.

Tāpēc gribu teikt [..], lai jūs ņemtu uz kolhoznieku pleciem vienu daļu no šī grūtā uzdevuma. Pieliksim vislielāko spēku valsts darbā un lai vai plīst, vai lūzt, šis lielais meža plāns jāizpilda! Meža materiāli mums tagad valsts saimniecības atjaunošanai vajadzīgi tik pat kā maize un pārējie pārtikas produkti. Bez meža materiāliem nevar dabūt no zemes ārā ogles, nevar bez meža materiāliem mājas celt, fabrikas celt, elektriskās stacijas celt utt. Tāpēc mans lūgums būtu un priekšlikums – aizbraucot mājās, ar visu kolhoznieku degsmi ķerties šim darbam klāt. Nekāds ļaunums nebūs, ja lieku reizi mežā aizbrauks un lieku kubikmetru malkas izcirtīs un izvedīs. [..]

 

LVA, 116. f., 3. apr., 95. l., 194., 195. lp. Oriģināls.

* LK(b)P X kongress notika no 1949. gada 24.-27.janvārim