Dokumentu krājuma III daļā apkopoti 110 dokumenti par PSRS militāristu ilglaicīgo uzturēšanos un patvaļu Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Publicētie dokumenti sakārtoti 4 nodaļās un aptver laika posmu no 1940. gada jūnija līdz 1989. gada 27. janvārim. 1940. gada 17. jūnijā, iebrūkot Latvijā, PSRS okupācijas armija par savu galveno apmešanās vietu izvēlējās Rīgu. Tā savām vajadzībām piesavinājās dzīvojamās un saimniecības ēkas, Latvijas armijas kazarmas, noliktavas, sporta un kultūras iestādes. PSRS militāristi iekārtojās skolās, bērnu namos un medicīnas iestādēs. Ar katru dienu auga viņu prasības pēc jauniem dzīvokļiem un saimniecības telpām. Vietējās varas iestādes vienmēr apmierināja militāristu prasības. Īpaši postošs bija LPSR Tautas Komisāru Padomes 1941. gada 9. aprīļa lēmums Nr. 8 par ēku nodošanu PSRS Aizsardzības tautas komisariāta bilancē (27. dok.). Pamatojoties uz to, PSRS militāristiem tika nodotas visas ēkas un celtnes, kurās tolaik bija izvietotas Sarkanās armijas Rīgas garnizona karaspēka daļas un kuras agrāk bija piederējušas Latvijas Republikas Kara ministrijai, kā arī tās civilo iestāžu un privātpersonu telpas, kuras bija piesavinājušies PSRS militāristi. Šajā laikā Rīgā vērojama militāristu patvaļa. Dokumenti sniedz ziņas par kareivju un virsnieku izdarītajiem likumpārkāpumiem (14., 24., 25., 26. dok.) un pat kriminālnoziegumiem (103.-110. dok.).

Ļoti smagā situācijā Rīga nokļuva 2. pasaules kara beigās, kad pilsētā atkal saplūda visdažādākās Sarkanās armijas karaspēka daļas, štābi, aizmugures un speciālie dienesti. “Atbrīvotāji” Rīgā centās piesavināties, izlaupīt un izpostīt visu, kas vien bija iespējams. Īpaši cieta Mežaparks, pilsētas centrs, kā arī citi rajoni (101.-104. dok.). Arī pēc 2. pasaules kara beigām Sarkanās armijas pavēlniecība nesteidzās izvākt karaspēku no Rīgas, bet, tieši otrādi, sūtīja uz turieni arvien jaunas karaspēka daļas un militārās mācību iestādes (35., 36., 47., 49. dok.). Postošas sekas radīja 1945. gada vasarā Rīgā izvietotais Baltijas kara apgabala štābs ar neskaitāmām pārvaldēm un organizācijām (39., 40., 42. dok.). Šeit mājvietu rada PSRS Jūras kara flotes, Valsts Drošības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, robežapsardzības un citu ieroču šķiru karaspēka daļas, mācību iestādes un noliktavas. Tās pieprasīja arvien jaunas telpas un dzīvokļus. Daudzkārt PSRS militāristi sev iepatikušās telpas sagrāba patvaļīgi bez jebkādas vietējo varas iestāžu atļaujas (37., 38., 41., 43., 51., 52., 55., 56. dok.).

Pēc 2. pasaules kara, īstenojot Latvijas kolonizācijas un rusifikācijas politiku, PSRS centrālās varas iestādes sekmēja demobilizēto virsnieku plūsmu uz Rīgu (85., 86., 88., 90., 92., 97. dok.). Viņiem tika piešķirti labiekārtoti dzīvokļi un citas sociālās privilēģijas (98., 99., 100. dok.).

Krājumā ietvertie dokumenti galvenokārt ir pirmpublicējumi no LPSR TKP-MP Speciālās daļas materiāliem (270. fonds, 1. slepenais apraksts) un Rīgas pilsētas izpildu komitejas materiāliem (1400. fonds). Publicēšanai izraudzīti dokumenti, kas vispilnīgāk raksturo PSRS militāristu patvaļu Rīgā, viņu impērisko, šovinistisko attieksmi pret pilsētu un tās iedzīvotājiem.

Krājumā publicēto dokumentu arheogrāfiskā apdare veikta saskaņā ar vēstures avotu publicēšanas tradīcijām. Katram dokumentam dots virsraksts, kurā raksturots dokumenta saturs, norādīts dokumenta autors, veids, adresāts un sastādīšanas datums. Pēc dokumenta dota tā leģenda ar norādi par dokumenta autentiskumu un par to, kurā arhīva fondā, aprakstā, lietā dokuments glabājas. Liela daļa dokumentu ir krievu valodā un publicēti tulkojumā latviešu valodā, par to liecina norāde leģendā “tulkojums”. Tiek publicētas tās atzīmes dokumentos, kas dod papildus informāciju par dokumenta tālāko ceļu, iesaistīto personu loku, notikumu attīstību un rezultātiem.

Dokumentu publicējot, saglabātas atzīmes “slepeni”, “pilnīgi slepeni”. Divpunkte tekstā nozīmē, ka izlaista krājuma tematam mazsvarīga vai neatbilstoša daļa. Oriģinālā trūkstošās vārdu daļas tekstā ievietotas kvadrātiekavās. Dokumentu šifros slāvu alfabēta burtu vietā tiek lietoti latīņu alfabēta burti (c-s, cc-ps).Tekstā saglabātas valodas un stila īpatnības, labotas gramatiskās kļūdas, acīmredzama pārrakstīšanās, neprecizitātes ģeogrāfisko nosaukumu rakstībā. Personvārdu rakstībā tiek saglabātas dokumentos lietotās formas (iniciāļi, tēva vārdi, uzvārdu galotnes). Ja dokuments ir parakstīts, tiek norādīts tās personas uzvārds, kas dokumentu parakstījusi. Ja dokuments nav parakstīts, bet norādīta persona, kurai tas jāparaksta, uzvārds minēts iekavās. Ja uzvārds dokumentā minēts netiek un parakstītāju precīzi noteikt nav iespējams, dota norāda iekavās ‑ (paraksts).

Krājumu sagatavojis Latvijas Valsts arhīvs. Dokumentu apzināšanu, atlasi un tulkojumu no krievu valodas veicis LVA Publikāciju daļas Periodisko izdevumu sektora vadītājs Jānis Riekstiņš, arheogrāfisko apstrādi ‑ vecākā referente Līga Vītola, kopsavilkumu un dokumentu nosaukumus angļu valodā tulkojusi vecākā eksperte Anda Buševica.