85. LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieka I. Trinklera 1945. gada 17. novembra ziņojums PSRS TKP lietu pārvaldniekam M. Smirtjukovam sakarā ar darbaspēka ievešanu PSRS Jūras kara flotes celtniecības objektos

 

SLEPENI

Eks. Nr. 2

 

Nr. 946-s                                                     1945. gada 17. novembrī

 

PSRS Tautas Komisāru Padomes Lietu pārvaldē

b.   SMIRTJUKOVAM

 

Atbildot uz Jūsu 1945. gada 20. augusta vēstuli Nr. 10338-s paziņojam, ka PSRS Jūras kara flotes tautas komisariāta 1945. gada 15. augusta nosūtīto pasākumu plānu Nr. 953 LPSR Tautas Komisāru Padome līdz šim nav saņēmusi.

Pret 3000 brīva līguma strādnieku un kalpotāju ievešanu darbam Jūras kara flotes celtniecības vietās (Liepājā ‑ 1500 cilvēki un Rīgā ‑ 1500 cilvēki) LPSR Tautas Komisāru Padome neiebilst, ja viņus ar apdzīvojamo platību, cieto un mīksto inventāru apgādās Jūras kara flotes tautas komisariāts.

 

LPSR Tautas Komisāru Padomes

priekšsēdētāja vietnieks (I. Trinklers)

 

LVA, 270. f., 1.-s. apr., 139. l., 18. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

86. Izvilkums no LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka M. Plūdoņa 1947. gada 17. aprīļa ziņojuma LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam A. Kirhenšteinam par demobilizēto karavīru iekārtošanu darbā un materiālo apgādi

 

SLEPENI

Eks. Nr. 2

 

LATVIJAS PSR MINISTRU PADOME

 

Nr. 416-s                                            Rīgā, 1947. gada 17. aprīlī

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija

priekšsēdētājam

profesoram Dr. A. KIRHENŠTEINAM

 

ZIŅOJUMS

par Padomju armijas demobilizēto karavīru iekārtošanu darbā un materiālo apgādi

 

Gādājot par Padomju armijas demobilizētiem karavīriem Latvijas PS republikā, pilsētu un apriņķu izpildu komitejas, Sociālās nodrošināšanas orgāni un bijušās iestādes karavīru ģimeņu labklājības nodrošināšanai daudz darījušas, lai reģistrētu un iekārtotu darbā demobilizētos, piešķirtu viņiem dzīvokļus un sniegtu materiālo palīdzību. No Latvijas PS republikā iebraukušo demobilizēto kopskaita iekārtoti darbā 98,8 %, apgādāti ar dzīvokli 91,6 % no tiem, kas bija iesnieguši pieprasījumus dēļ apdzīvojamās platības piešķiršanas.

Pēc ziņām uz 1947. gada 1. aprīli reģistrēti, iekārtoti darbā un saņēmuši palīdzību:

 

	Pavisam	No tiem
		virsnieki	kareivji un seržanti
1.   Iebraukuši demobilizētie	58 640	8346	50 294
No tiem: a)    agrāk dzīvoja Latvijas PSR b) nedzīvoja Latvijas PSR	31 016 27 624	919 7424	30 097 20 197
2. Rīgā reģistrēti demobilizētie	24 679	6284	18 395
No tiem: a)    agrāk dzīvoja Rīgā b)   nedzīvoja Rīgā (..)	6885 17 794	598 5686	6287 12 108
4. Piešķirti dzīvokļi, istabas pēc demobilizēto iesniegumiem	13 291	3368	9923
5.   Vēl jāpiešķir apdzīvojamā platība demobilizētiem, kam tā tiešām vajadzīga (..)	1215	249	966

 

Latvijas PSR Ministru Padome atzīst, ka, neraugoties uz grūtībām apdzīvojamās platības piešķiršanā, demobilizētiem Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā, kā arī demobilizēto iekārtošanā darbā, šīs izpildu komitejas nav darījušas visu iespējamo palīdzības sniegšanai demobilizētiem, kam vajadzīga apdzīvojamā platība un darbs. Šīs izpildu komitejas pienācīgi nekontrolē demobilizēto iekārtošanu darbā, bet ieteic viņiem pašiem sameklēt darbu. Šāds stāvoklis ‑ “pašiem sameklēt darbu” novedis pie tā, ka daļa demobilizēto, kas “paši meklē darbu”, negrib strādāt, nodarbojas ar visu ko, tikai ne ar darbu uzņēmumā vai iestādē.

Tā, piemēram, vēl līdz šim Rīgā nestrādā demobilizētie virsnieki:

1.   Rezerves kapteinis J. Uls ‑ demobilizēts 1947. gada janvārī.

2.   Rezerves leitnants K. Santks ‑ demobilizēts 1946. gada decembrī.

3.   Rezerves vecākais leitnants L. Mikuļenko ‑ demobilizēts 1947. gada februārī.

4.   Rezerves justīcijas kapteinis A. Tiduks ‑ demobilizēts 1947. gada janvārī.

5.   Rezerves vecākais leitnants V. Čulkovs ‑ demobilizēts 1947. gada janvārī.

6.   Rezerves vecākais leitnants G. Pivovarovs ‑ demobilizēts 1946. gadā.

7.   Rezerves kapteinis V. Gricenko (zootehniķis) ‑ demobilizēts 1946. gada decembrī, negrib braukt uz apriņķi.

8.   Rezerves medicīniskā dienesta kapteinis P. Rožkovs (ārsts-stomatologs-protēzists) ‑ demobilizēts 1947. gada janvārī, negrib braukt uz apriņķi.

9.   Rezerves jaunākais leitnants S. Macjuta ‑ demobilizēts 1946. gada jūlijā.

10. Leitnants G. Sergejevs (grāmatvedis) ‑ negrib strādāt, dzīvo sievas apgādībā.

Marta mēnesī Rīgā iebraukuši 105 demobilizētie virsnieki.

(..)

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja

vietnieks (M. Plūdonis)

 

LVA, 270. f., 1.-s. apr., 304. l., 1.-5. lp. Oriģināls.

 

 

87. Jūras kara spēku aviācijas augstāko virsnieku kursu priekšnieka aviācijas ģenerālmajora Suvorova 1948. gada 9. februāra lūgums LK(b)P CK sekretāram J. Kalnbērziņam un LPSR MP priekšsēdētājam V. Lācim nodot virsnieku kursiem māju Valdemāra ielā 57/59

 

SLEPENI

Eks. Nr. 2

 

Nr. 0284                                                      1948. gada 9. februārī

 

Latvijas K(b)P CK sekretāram

b.   KALNBĒRZIŅAM

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

b.   LĀCIM

 

Jūras kara spēku aviācijas augstāko virsnieku kursu pavēlniecība griezusies pie Jums ar lūgumu, lai kursu vajadzībām tiktu piešķirtas dzīvojamās un dienesta platības.

Sakarā ar augstāko virsnieku kursos radušos smago stāvokli Komunālās saimniecības ministrija pēc Jūsu norādījuma pārbaudīja un pārliecinājās par mūsu iesnieguma pareizību.

Pārbaudē tika konstatēts, ka liels skaits ģimeņu nav nodrošināts ar apdzīvojamo platību. Tās dzīvo virtuvēs, koridoros un vairākas ģimenes ir sablīvētas vienā dzīvoklī.

Pēc tam augstākajos virsnieku kursos radusies jauna situācija ‑ palielināts apmācāmo kontingents, Bruņoto spēku ministrija izvirzījusi jaunus uzdevumus. Papildus norīkots liels profesoru ‑ pasniedzēju sastāvs un vadošo darbinieku skaits.

Pašreiz stāvoklis kļuvis vēl daudz smagāks. Pilnīgi bez dzīvokļiem atrodas:

1.   Štāba priekšnieks ‑ ģenerālis Ježovs.

2.   Augstāko virsnieku kursu štāba priekšnieka vietnieks pulkvedis Roždestvenskis.

3.   Augstāko virsnieku kursu priekšnieka palīgs pulkvedis Pavlovs.

4.   Pulku komandieru kursu priekšnieks pulkvedis Ovčarovs un vesela rinda katedru priekšnieku un pasniedzēju.

Pavisam pilnīgi neiekārtoti ir:

1.   Virsnieki-pasniedzēji un dienestu un nodaļu priekšnieki:

a)    ģenerālmajori                                           1 cilvēks

b)   pulkveži                                                  9 cilvēki

c)    apakšpulkveži                                          11 cilvēki

d)   majori                                                     7 cilvēki

e)    kapteiņi                                                   8 cilvēki

f)     vecākie leitnanti                              7 cilvēki

                                                Pavisam       43 cilvēki

2.   Virsnieki- klausītāji:

a)    apakšpulkveži                                          12 cilvēki

b)   majori                                                     18 cilvēki

c)    kapteiņi                                                   34 cilvēki

d)   vecākie leitnanti                              7 cilvēki

                                                Pavisam       71 cilvēks

No viņiem trīs cilvēki ir Padomju Savienības varoņi.

Bez tam liels virsnieku skaits sablīvēšanas kārtībā izvietojies agrāk virsnieku apdzīvotajā platībā. Paredzams, ka ieradīsies vēl 40 virsnieku ģimenes.

Tā rezultātā radusies liela pārsablīvēšana un daudz neapmierinātības.

Ņemot vērā tik ārkārtīgi smago stāvokli, lūdzu Jūsu norādījumus pilsētas padomei izvietot pirmām kārtām tos, kuri tagad palikuši bez dzīvokļiem un pieņemt lēmumu par Jūras karas spēku aviācijas augstāko virsnieku kursu turpmāko nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību.

Ņemot vērā, ka augstākie virsnieku kursi tikai par 40 % ir nodrošināti ar dienesta telpām un jūras aviācijas augsti kvalificētu kadru sagatavošanas perspektīvu, lūdzu lēmumu par mājas Valdemāra ielā Nr. 57/59, kura tagad tiek izmantota nepilnīgi, piešķiršanu.

Uz pirmo lūgumu Jūsu lēmumi nesekoja.

 

Jūras kara spēku aviācijas

augstāko virsnieku kursu priekšnieks

aviācijas ģenerālmajors Suvorovs

 

LVA, 270. f., 1.-s. apr., 373. l., 39.-40. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b Plūdonim. Vajag palīdzēt. 18.02.48. V. Lācis.

Jautājums tiks izlemts valdības komisijā. 21.02.48. Paraksts nesalasāms.

 

 

 

88. Baltijas kara apgabala bruņutanku un mehanizētā karaspēka pavēlnieka vietnieka gvardes inženierpulkveža Timčenko 1948. gada 15. septembra lūgums LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V. Lācim atļaut pierakstīt Rīgā brīva līguma strādniekus

 

SLEPENI

Eks. Nr. 1

 

Baltijas kara apgabala Bruņutanku un mehanizētā

karaspēka pārvalde

 

1948. gada 15. septembrī

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

b.   LĀCIM

 

Bruņutanku remontrūpnīca Nr. 49 (karaspēka daļa Nr. 51488), kura dislocējas Rīgā, Starta ielā Nr. 3, kopš 1948. gada 1. augusta pārgājusi uz brīva līguma štatu (t. i. ‑ bez militārpersonām, kareivjiem un seržantiem, kuri agrāk bija rūpnīcas galvenais darbaspēks) un 1948. gada 1. jūlijā no jauna saformētās bruņutanku darbnīcas Nr. 77, kuras dislocējas Rīgā, Krūzes ielā Nr. 2, arī ar brīva līguma sastāva štatu, tāpat kā rūpnīca Nr. 49, izjūt asu darbaspēka trūkumu.

Rūpnīca Nr. 49 un darbnīcas Nr. 77 ietilpst Baltijas kara apgabala sastāvā. Rūpnīcas Nr. 49 nokomplektējums ar darbaspēku sastāda 54 % no štata, bet darbnīcām Nr. 77 ‑ tikai 25-30 %. Sakarā ar to kaujas mašīnu (tanku un bruņumašīnu) remontu programmu rūpnīca neizpilda, bet 77. darbnīcas nevar pabeigt formēšanas stadiju un uzsākt artilērijas pašgājēju remontu.

Veiktie pasākumi darbaspēka saņemšanai no Rīgas pilsētas iedzīvotāju vidus rezultātu nav devuši, jo rūpnīcai un darbnīcām trūkst vajadzīgo speciālistu, kā, piemēram, tanku un pašgājēju iekārtu atslēdznieki - montētāji, tanku, pašgājēju iekārtu un bruņumašīnu elektroiekārtu elektriķi, kontroles un ražošanas meistari, radio meistari un citi tanku speciālisti.

Minēto speciālistu savervēšana Latvijas republikas perifērijā un citos PSRS rajonos nav iespējama, jo to personu atbraukšana uz Rīgu, kuras agrāk tajā nav dzīvojušas, nav atļauta.

Sakarā ar smago stāvokli darbaspēka salīgšanā, kāds izveidojies 49. bruņutanku remontrūpnīcā un 77. bruņutanku remontdarbnīcās, lūdzu Jūsu atļauju pierakstīties Rīgā rūpnīcas un darbnīcu izsauktajiem strādniekiem -speciālistiem pēc klāt pieliktā saraksta.

Bez tam lūdzu dot norādījumu Rīgas pilsētas Milicijas pārvaldes priekšniekam izsniegt pierakstīšanas atļaujas 49. bruņutanku remontrūpnīcas 50 strādniekiem ‑ speciālistiem un 77. bruņutanku remontdarbnīcu 58-60 strādniekiem (galvenokārt no Padomju armijas demobilizētajiem karavīriem -tankistiem) pēc rūpnīcas un darbnīcu izsaukuma uz darbu.

No jauna pieņemtos strādniekus rūpnīca un darbnīcas ar apdzīvojamo platību apgādā uz to rīcībā esošo kopmītņu rēķina.

Par Jūsu lēmumu lūdzu informēt BKA bruņutanku un mehanizētā karaspēka pavēlnieku.

P i e l i k u m ā:      49. Bruņutanku remotrūpnīcas un 77. bruņutanku                                          remontdarbnīcu darbam izsaukto strādnieku

saraksti. Nav slepeni. Uz 2 lapām.*

 

BKA bruņutanku un mehanizētā karaspēka

pavēlnieka vietnieks

gvardes inženierpulkvedis Timčenko

 

LVA, 270. f., 1.-s. apr., 373. l., 259.-260. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b Šarapovam. Pierakstīšanos atļauju ar nosacījumu, ka tiks veikta katras pierakstāmās personas individuāla pārbaude. 18.11.48. V. Lācis.

 

*Netiek publicēti.

 

 

89. PSRS iekšlietu ministra vietnieka ģenerālpulkveža Serova 1948. gada 27. novembra lūgums LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V. Lācim piešķirt 50 istabas PSRS Iekšlietu ministrijas virsnieku kvalifikācijas celšanas skolas virsniekiem

 

SLEPENI

 

Nr. 1/18273                                        1948. gada 27. novembrī

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

b V. LĀCIM Rīgā

 

PSRS Iekšlietu ministrija Rīgas pilsētā organizējusi Iekšlietu ministrijas virsnieku kvalifikācijas celšanas skolu.

Esošās dienesta un mācību telpas skolas vajadzības nodrošina.

Ļoti grūti ir atrisināt jautājumu par virsnieku pastāvīgā sastāva (vadošais sastāvs, pasniedzēji) nodrošināšanu ar dzīvokļiem, jo pilnīgi nav dzīvojamo māju.

To daudzģimeņu virsnieku sastāvu, kurš ir ieradies, šobrīd nav kur izvietot.

Es lūdzu Jūs palīdzēt skolai un dot norādījumu, lai no pilsētas dzīvokļu fonda tiktu piešķirtas 50 istabas.

Par Jūsu lēmumu lūdzu paziņot.

 

PSRS iekšlietu ministra vietnieks

ģenerālpulkvedis Serovs

 

LVA, 270. f., 1.-s. apr., 373. l., 257. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b Plūdonim. Slēdzienam. V. Lācis. 1.12.48.

b. Sarma. Sagatavojiet atbildi, ka pilsētai nav iespējams piešķirt 50 istabas. Vienlaicīgi norādiet, kādas telpas Iekšlietu ministrija izmanto ne pēc to nozīmes. Lūgt uzdot b. Eglītim skolas virsnieku izvietošanu uz šo telpu rēķina. Plūdonis. 2.12.

b. Sarmam. Kontrolei. 7 dienas. I. Bastins. 2.12.48.

 

 

90. LPSR Valsts kontroles ministra A. Ozolinga 1956. gada 12. janvāra ziņojums LKP CK sekretāram J. Kalnbērziņam par demobilizēto virsnieku nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību

 

SLEPENI

Eks. Nr. 2

 

Nr. 02-s                                                       1956. gada 12. janvārī

 

Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāram

biedram J. KALNBĒRZIŅAM

Par kontroles rezultātiem sakarā ar PSKP CK un PSRS Ministru Padomes 1955. gada 1. septembra lēmuma Nr. 1640 “Par rezervē atvaļināto virsnieku iekārtošanu darbā un nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību” izpildi

 

Ziņoju Jums par kontroles rezultātiem sakarā ar PSKP CK un PSRS Ministru Padomes lēmuma par rezervē atvaļināto virsnieku iekārtošanu darbā un nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību izpildi.

Līdz PSKP CK un PSRS Ministru Padomes 1955. gada 1. septembra lēmuma Nr. 1640 pieņemšanai republikas vietējie padomju orgāni ļoti nepietiekami strādāja pie rezervē atvaļināto virsnieku nodrošināšanas ar apdzīvojamo platību.

Daudzas virsnieku apdzīvojamās platības nodrošināšanas un darbā iekārtošanas komisijas, kas jau 1953. gadā tika izveidotas pie pilsētu/rajonu izpildu komitejām, strādāja neapmierinoši, dažas nedarīja neko, ar apdzīvojamās platības rezervju meklēšanu nenodarbojās un pat pieļāva, ka 10 % dzīvojamā fonda tika izmantoti ne tā, kā bija paredzēts.

Tas noveda pie situācijas, ka uz 1955. gada 1. septembri republikā bija 212 ar apdzīvojamo platību nenodrošināti un 724 darbā neiekārtoti virsnieki.

Laikā no 1955. gada 1. septembra līdz 1956. gada 1. janvārim Latvijas PSR uzskaitē stājušies 1067 no Padomju armijas un Jūras kara flotes atvaļinātie virsnieki, no tiem Rīgā ‑ 895 cilvēki vai 83,9 procenti.

Lielais rezervē atvaļināto virsnieku pieplūdums Rīgā spieda mūs kontroles laikā galveno rīcību koncentrēt uz Rīgas pilsētu. Šeit, sakarā ar republikas VKM kontrolieru tiešu operatīvu iejaukšanos, ievērojami aktivizējies pilsētu/rajonu izpildu komiteju komisiju un to deputātu grupu darbs apdzīvojamās platības meklēšanā, sablīvējot un pārvietojot iestādes un labāk izmantojot 10 % dzīvojamā fonda, pirmām kārtām apgādājot rezervē atvaļinātos virsniekus.

Lai labāk organizētu pilsētu/rajonu izpildu komiteju komisiju darbu, Latvijas PSR VKM kontrolieri piedalījās šo komisiju sēdēs, sniedza praktisku palīdzību dzīvojamā fonda rezervju meklēšanā un rezervē atvaļināto virsnieku iekārtošanā darbā. Piemēram, kopā ar Rīgas pils. Staļina rajona izpildu komiteju tika izdarīta pārbaude 30 šī rajona organizācijās, un tās rezultātā atrasta reāla iespēja izbrīvēt apmēram 600 m² apdzīvojamās platības no padomju armijas kadru sastāva rezervē atvaļināto virsnieku izvietošanai.

Pēc mūsu ziņojuma Latvijas PSR Ministru Padome 1955. gada 20. decembrī līdz īpašam rīkojumam pagarināja Rīgas pils. dzīvojamā fonda paplašināšanas un meklēšanas speciālās komisijas darbības laiku, vienlaicīgi uzliekot komisijai un Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai par pienākumu uzlabot apdzīvojamās platības meklēšanas darbu.

Kontroles laikā veikto operatīvo pasākumu rezultātā laikā no 1955. gada 1. septembra līdz 1956. gada 1. janvārim tika iekārtots darbā 631 virsnieks un ar apdzīvojamo platību nodrošināti 112 cilvēki, kas paveikts, neskatoties uz to, ka republikas pilsētās stāvoklis ar dzīvojamo fondu ir ārkārtīgi smags.

Tomēr uz 1956. gada 1. janvāri republikā ar apdzīvojamo platību nenodrošināti paliek 362 rezervē atvaļinātie virsnieki, no tiem Rīgā ‑ 332 cilvēki, lielākā daļa no kuriem iebraukusi pagājušā gada 4. ceturkšņa otrajā pusē.

Šāds stāvoklis daļēji izskaidrojams arī ar to, ka Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja (priekšs. vietn. b. A. Timarevs) vēl arvien neoperatīvi risina jautājumus par platību atbrīvošanu dzīvošanai un šajā lietā izrāda vilcināšanos.

(..)

Kas attiecas uz demobilizēto virsnieku iekārtošanu darbā, tad, lai gan Latvijas PSR uz 1956. gada 1. janvāri darbā neiekārtoti skaitās 1160 virsnieki, 964 no viņiem saņem pensiju un saskaņā ar republikas kara komisariāta datiem viņu iztikas minimums ir pilnīgi nodrošināts. Pārējie 195 virsnieki galvenokārt iebraukuši 1955. gada decembrī un pašlaik izpildu komitejas veic pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk viņus iekārtotu darbā.

Lūdzu Jūs noklausīties Rīgas un Daugavpils pilsētu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komiteju priekšsēdētājus un republikas kara komisāru sakarā ar PSKP CK un PSRS Ministru Padomes 1955. gada 1. septembra lēmuma Nr. 1640 neapmierinošu izpildi tā daļā par rezervē atvaļināto virsnieku nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību.

P i e l i k u m s: izziņa, mūsu M-2, uz vienas lapas.*

 

A.  Ozolings

 

LVA, PA-101. f., 19. apr., 76. l., 11.-13. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

*Netiek publicēts.

 

 

91. Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja V. Leča un LKP Rīgas pilsētas komitejas sekretāra I. Binatjana 1956. gada 3. augusta lūgums LPSR MP priekšsēdētājam V. Lācim un LKP CK sekretāram J. Kalnbērziņam lūgt PSRS valdību un PSKP CK ierobežot demobilizēto virsnieku sūtīšanu uz Rīgu

 

Latvijas Komunistiskās partijas

Rīgas pilsētas komiteja

 

Nr. 588                                                        1956. gada 3. augustā

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

biedram V. LĀCIM        

 

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas

sekretāram biedram J. KALNBĒRZIŅAM

 

Sakarā ar to, ka izveidojies ārkārtīgi smags stāvoklis Rīgas pilsētas pilsoņu nodrošināšanā ar apdzīvojamo platību, Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja un Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas komiteja lūdz Jūs lūgt valdību un PSKP Centrālo komiteju atrisināt jautājumu, lai ierobežotu no Padomju armijas atvaļināto un rezerves virsnieku sūtīšanu uz Rīgu.

P i e l i k u m ā: vēstules projekts.

 

Rīgas pilsētas

darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājs V. Lecis

Latvijas Komunistiskās partijas

Rīgas pilsētas komitejas sekretārs I. Binatjans

 

LVA, PA-101. f., 19. apr., 76. l., 170. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

92. Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja V. Leča un LKP Rīgas pilsētas komitejas sekretāra I. Binatjana sagatavotais ziņojuma projekts PSRS MP priekšsēdētājam N. Bulgaņinam un PSKP CK sekretāram Ņ. Hruščovam ar lūgumu ierobežot demobilizēto virsnieku sūtīšanu uz Rīgu

 

PROJEKTS

 

LATVIJAS PSR MINISTRU PADOME

LATVIJAS KOMUNISTISKĀS PARTIJAS

CENTRĀLĀ KOMITEJA

 

Nr.                                                              1956. gada “ “augustā

 

PSR Savienības Ministru padomes priekšsēdētājam

biedram N. BULGAŅINAM

PSKP Centrālās komitejas sekretāram

biedram Ņ. HRUŠČOVAM

 

Latvijas PSR Ministru Padome un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja uzskata par nepieciešamu darīt zināmu valdībai un PSKP Centrālajai komitejai, ka Rīgas pilsētā izveidojies ārkārtīgi smags stāvoklis pilsoņu nodrošināšanā ar apdzīvojamo platību.

Sakarā ar rūpniecības attīstību Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits pēckara gados palielinājies divas reizes, bet dzīvojamais fonds tajā pat laikā palielinājies tikai par 5 %.

Pašlaik Rīgā daudzi strādnieki un kalpotāji nav nodrošināti ar apdzīvojamo platību. Vairāk nekā 16 tūkstoši ģimeņu daudzus gadus stāv rindā, bet, tā kā nav brīva dzīvojamā fonda, Rīgas pilsētas izpildu komiteja nav spējīga piešķirt tām apdzīvojamo platību. Vienlaicīgi, ņemot vērā pasākumus, lai ieviestu kārtību pierakstīšanās jautājumos, Rīgā vērojams pastāvīgs tādu pilsoņu pieplūdums, kuriem ir ārpuskārtas tiesības uz nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību.

Tā rezultātā nekavējoties jānodrošina ar dzīvokļiem 2000 demobilizēto virsnieku, veco boļševiku, personālo pensionāru, reabilitēto un repatriēto pilsoņu ģimenes.

Lai nodrošinātu tikai šo pilsoņu kategoriju vien, nepieciešami vairāk kā 50 tūkstoši kvadrātmetru apdzīvojamās platības. Bet šajā gadā pilsētas padomes rīcībā pašu veiktās celtniecības un 10% no resoru celtniecības rezultātā būs tikai 5,5 tūkst. kv. metru apdzīvojamās platības.

Pēdējā laikā Rīgā ierodas daudz no padomju armijas demobilizēto virsnieku, kuri agrāk Rīgā nav dzīvojuši. Tikai šā gada pirmajā pusgadā vien uzskaitē stājušās vairāk nekā 380 virsnieku ģimenes, kuras līdz iesaukšanai padomju armijā dzīvojušas KPFSR, Ukrainā, Baltkrievijā un citās republikās. Pie tam daudziem no viņiem jau ir apdzīvojamā platība citās pilsētās un lauku rajonos, bet viņi ierodas Rīgā un prasa piešķirt dzīvokli.

Tā kā brīvas apdzīvojamās platības nav, pilsētas izpildu komiteja nespēj visus virsniekus nodrošināt ar dzīvokļiem. Vairāk nekā 500 demobilizēto virsnieku ģimeņu jau ilgu laiku ir uzskaitē un nevar saņemt apdzīvojamo platību. Tas no viņu puses izsauc neapmierinātību un masveida sūdzības partijas un padomju orgāniem.

Balstoties uz minēto, Latvijas PSR Ministru Padome un Latvijas KP Centrālā komiteja lūdz dot norādījumus PSR Savienības Aizsardzības ministrijai, lai tiktu ierobežota atvaļināto un rezerves virsnieku sūtīšana uz Rīgu, dodot tiesības Rīgu par patstāvīgu dzīvesvietu izvēlēties tikai tiem virsniekiem, kuri šeit dzīvojuši līdz iesaukšanai padomju armijā vai demobilizējas no Rīgas garnizona karaspēka daļām.

 

Latvijas PSR Ministru Padomes

priekšsēdētājs (V. Lācis)

Latvijas  Komunistiskās partijas

Centrālās komitejas sekretārs ( J. Kalnbērziņš)

 

LVA, PA-101. f., 19. apr., 76. l., 108.-109. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

93. Arsenāla Nr. 7 priekšnieka pulkveža Ivanova 1957. gada 18. februāra lūgums LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V. Lācim atļaut arsenāla kopmītnē pierakstīt demobilizētos karavīrus

 

SLEPENI

Eks. Nr. 1

 

Arsenāls Nr. 7

Rīgā, k/d 61808

 

Nr. 0154                                                      1957. gada 18. februārī

 

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

V.  LĀCIM

 

Ziņoju, ka, lai izpildītu 1957. gada paaugstināto ražošanas plānu, arsenālam papildus nepieciešami speciālisti ‑ artilērijas, strēlnieku bruņojuma un speciālo kara optisko ierīču remontatslēdznieki, kurus ir ārkārtīgi grūti nokomplektēt no Rīgas pilsētas pilsoņiem.

Pašlaik arsenālā griežas no Padomju armijas demobilizētie karavīri, kuriem ir mums nepieciešamās specialitātes, taču mums nav iespējams viņus pieņemt darbā, jo viņiem nav Rīgas pieraksta. Pieraksta jautājumā esmu griezies Milicijas pārvaldē, taču pozitīvus rezultātus neesmu panācis.

Ziņodams par augstāk minēto, lūdzu Jūs atļaut pierakstīties arsenāla kopmītnēs 60-80 no Padomju armijas demobilizētajiem karavīriem.

Par Jūsu lēmumu lūdzu paziņot.

 

Arsenāla Nr. 7 priekšnieks

tehniskā dienesta pulkvedis Ivanovs

 

LVA, 270. f., 1.s. apr., 1179. l., 30. lp. Oriģināls. Tulkojums.

A t z ī m e s  d o k u m e n t ā:

b Kacenam. Noskaidrojiet pilsētas izpildu komitejas viedokli. 22.02.57.

V. Lācis.

Izpildīts 27.02., izp. Nr. 314/149-s.

 

 

94. LPSR Ministru Padomes vecākā referenta Šarapova 1957. gada 25. februāra izziņa par brīva līguma strādnieku pierakstīšanu karaspēka daļā

 

1957. gada 25. februārī

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldniekam

biedram J. KACENAM

 

IZZIŅA

sakarā ar karaspēka daļas Nr. 61808 vēstuli par brīva līguma strādnieku pierakstīšanu karaspēka daļā

 

Rīgas pilsētas izpildu komiteja iebilst pret pilsoņu pierakstīšanu, kas Rīgā ieradušies strādāt no lauku rajoniem un citām pilsētām, jo Rīgā nav brīvas apdzīvojamās platības.

Karaspēka daļa vēlas pieņemt darbā padomju armijas rezervē atvaļinātos kareivjus, kuri atvaļināti ar dzīvesvietu lauku rajonos vai citās pilsētās, izņemot Rīgu.

Karaspēka daļai nav aizliegts pieņemt darbā demobilizētos kareivjus, kuri pēc atvaļināšanas par savu dzīvesvietu izvēlējušies Rīgas pilsētu. Šīs personas var tikt pierakstītas karaspēka daļas kopmītnē, ja tām pašreiz nav apdzīvojamās platības. Citus demobilizētos kopmītnē pierakstīt nav ieteicams, jo karaspēka daļā Nr. 61808 ir liela darbaspēka mainība un pēc atbrīvošanas no darba k/daļā šīs personas lūgs piešķirt apdzīvojamo platību.

Uzskatu, ka k/daļai jāpaziņo, ka daļas kopmītnē var pierakstīt tikai tās demobilizētās personas, kas karaklausības uzskaitē stājušās Rīgas pilsētas kara komisariātos, t. i. personas, kuras atvaļinātas no Padomju armijas un par dzīvesvietu izvēlējušās Rīgas pilsētu.

 

Vecākais referents Šarapovs

 

LVA, 270. f., 1.-s. apr., 1179. l., 31. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

95. Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieka V. Kreitusa 1958. gada 5. maija ziņojums LKP CK sekretāram V. Krūmiņam par apdzīvojamās platības piešķiršanu virsniekiem un virsdienesta karavīriem

 

SLEPENI

 

Nr. 98-s                                                       1958. gada 5. maijā

 

Latvijas KP CK sekretāram biedram V. KRŪMIŅAM

 

Rīgas pilsētas izpildu komiteja ir izskatījusi Latvijas KP CK un Latvijas PSR Ministru Padomes kopīgo lēmuma projektu par apdzīvojamās platības piešķiršanas kārtību padomju armijas un Jūras kara flotes virsniekiem un virsdienestā esošajiem karavīriem un tai ir sekojošas piezīmes:

1.   6. punkts būtu izslēdzams kā neatbilstošs PSR Savienības Ministru Padomes un PSKP CK 1958. gada 6. marta lēmumam

Nr. 273-132-s.

Ar šo lēmumu militārajam resoram ir tiesības tikai ar jauniedalāmo apdzīvojamo platību un, pie tam, pat mazāk nekā 10 % apmērā, kādu militārais resors agrāk saņēmis jaunuzceltajās mājās.

Taču Latvijas KP CK un Latvijas PSR Ministru Padomes lēmuma projektā militārajam resoram dotas tiesības ne tikai uz jauniedalāmo, bet uz visu apdzīvojamo platību, kuru pašlaik aizņem militārpersonas. Bet tas nozīmē, ka pilsētas izpildu komitejai jāatdod militārajam resoram arī tā apdzīvojamā platība, kuru militārpersonas aizņēmušas patvaļīgi, telpas, kuras militārās organizācijas bez vietējo padomju izpildu komiteju piekrišanas un atļaujas pārbūvējušas par dzīvojamām telpām, apdzīvojamā platība, kuru izpildu komitejas piešķīrušas karavīru ģimenes locekļiem, istabas, kuras īrnieki sablīvēšanas kārtībā nodevuši virsniekiem, kā arī tā apdzīvojamā platība, kas virsniekiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirta sakarā ar nepieciešamību viņus steidzami izvietot. Kopā tas sastāda vairāk nekā 20 tūkst. m² apdzīvojamās platības.

2.   Lēmuma projektā paredzēts, ka Rīgas pilsētai jāpiešķir militārajam resoram 9600 m² vai 80 % no tās apdzīvojamās platības, kāda lēmuma projektā paredzēta attiecībā uz visu Latvijas PSR.

Pie tam, no lēmuma projekta izriet, ka apdzīvojamā platība militārajam resoram jāiedala neatkarīgi no dzīvokļu celtniecības plāna izpildes.

Ņemot vērā to, ka ļoti daudzas strādnieku un kalpotāju ģimenes (apmēram 16 tūkstoši) jau ilgus gadus stāv rindā uz apdzīvojamo platību, Rīgas pilsētas izpildu komiteja lūdz Latvijas KP Centrālo Komiteju samazināt šo apdzīvojamās platības lielumu atkarībā no īpatsvara, kāds trestam “Rīgasstroj” ir mūsu republikas jaunā dzīvojamā fonda celtniecībā.

 

Rīgas pilsētas

darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas

priekšsēdētāja vietn[ieks] V. Kreituss

 

LVA, 101. f., 21. apr., 82. l., 17.-18. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

96. PSRS aizsardzības ministra R. Maļinovska 1960. gada 30. septembra ziņojums PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam A. Mikojanam par bijušās Rīgas augstākās inženieru aviācijas karaskolas klausītāju nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību

 

SLEPENI

KOPIJA

 

PP-4531-s                                                    1960. gada 30. septembrī

 

Latvijas KP CK (b. GRIBKOVAM) un Latvijas PSR Ministru Padomei (b. PEIVEM)

                                      A. Kosigins

 

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam

biedram A. MIKOJANAM

 

Sakarā ar to, ka Rīgas augstākā inženieru aviācijas karaskola tiek nodota  Civilās aviācijas galvenajai pārvaldei un uz tās bāzes tiek veidots Civilās aviācijas inženieru institūts, 468 bijušie karaskolas klausītāji pēc atvaļināšanas no armijas izteikuši vēlēšanos turpināt mācības Civilās aviācijas institūta vecākajos kursos. No tiem 335 precētie virsnieki lūdz viņiem pie institūta ierādīt apdzīvojamo platību uz mācību laiku, jo viņi nevar apmaksāt dzīvokļus, kurus īrē privātā kārtā, kā viņi to darīja, būdami virsnieki ‑ karaskolas klausītāji.

Saskaņā ar PSKP CK un PSRS Ministru Padomes š. g. 20. janvāra lēmumu Nr. 74 darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām atvaļinātie virsnieki jānodrošina ar apdzīvojamo platību ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad viņi pēc atvaļināšanas ieradušies jaunajā dzīvesvietā.

Latvijas KP CK un Latvijas PSR Ministru Padome lūdz tiem virsniekiem, kas pēc atvaļināšanas palikuši turpināt mācības Civilās aviācijas inženieru institūtā, saglabāt tiesības uz apdzīvojamās platības saņemšanu saskaņā ar PSKP CK un PSRS Ministru Padomes lēmumu Nr. 74 pēc institūta beigšanas viņu darba vietās, t. i., pēc 2-4 gadu ilgām mācībām institūtā.

Aizsardzības ministrija un Civilās aviācijas galvenā pārvalde uzskata, ka nav nepieciešams minētajiem virsniekiem saglabāt atvieglojumus nodrošināšanā ar apdzīvojamo platību pēc institūta beigšanas. Pēc institūta beigšanas viņus, tāpat kā citus jaunos speciālistus, ar apdzīvojamo platību nodrošinās uzņēmumi un organizācijas, kur viņi tiks nosūtīti darbā saskaņā ar Nolikumu par augstskolu un vidējo speciālo mācību iestāžu absolventu personālo sadali.

Saskaņā ar PSKP Centrālās Komitejas un PSRS Ministru Padomes lēmumu Nr. 74 vajadzētu uzdot Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejai sniegt palīdzību Rīgas Civilās aviācijas institūtam, lai institūta studentiem ‑  atvaļinātajiem virsniekiem, galvenokārt ģimenes cilvēkiem, nodrošinātu normālus dzīves apstākļus.

 

R.  Maļinovskis

J. Loginovs

 

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1331. l., 6.-7. lp. Kopija. Tulkojums.

 

 

97. LPSR kara komisāra I. Čašas 1961. gada 31. marta atskaite par demobilizēto karavīru materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanu

 

SLEPENI

Eks. Nr. 1

 

1961. gada 31. martā

 

ATSKAITE

par  saskaņā ar 1960. gada 15. janvāra likumu “Par jaunu, ievērojamu PSRS bruņoto spēku samazināšanu” rezervē atvaļināto karavīru materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanu Latvijas PSR

 

Uz 1961. gada 1. janvāri.

Pēc 1960. gada 15. janvāra atvaļinātie stājušies uzskaitē     2874 cilv.

 

I Iekārtošana darbā

 

a) Jāiekārto darbā                                                            160 cilv.

to skaitā:

‑ nav iekārtoti darbā vairāk nekā

mēnesi kopš stāšanās uzskaitē                                          70 cilv.

‑ nesaņem pensiju                                                            63 cilv.

b)   Atskaites ceturksnī iekārtoti darbā                               447 cilv.

c)    No pēc 1960. gada 16. janvāra atvaļinātajiem

nosūtīti mācīties                                                              716 cilv.

to skaitā:

‑ uz augstākajām un vidējām speciālām mācību

iestādēm, ieskaitot vakara un neklātienes nodaļas               591 cilv.

‑ uz skolām un kursiem profesijas apgūšanai                     125 cilv.

 

II Nodrošināšana ar apdzīvojamo platību

 

a)    Ar apdzīvojamo platību nav nodrošināti no bruņotajiem

spēkiem atvaļinātie virsnieki                                              583 cilv.

to skaitā:

‑ atvaļināti pirms 1960. gada 15. janvāra                            188 cilv.

‑ atvaļināti pēc 1960. gada 15. janvāra                               395 cilv.

No tiem, kas atvaļināti pēc 1960. gada 15. janvāra

vairāk kā 3 mēnešus kopš stāšanās uzskaitē apdzīvojamā

platība nav ierādīta                                                          242 cilv.

b)   Atskaites periodā apdzīvojamā platība nav ierādīta      73 cilv.

to skaitā:

‑ atvaļināti pirms 1960. gada 15. janvāra                       14 cilv.

‑ atvaļināti pēc 1960. gada 15. janvāra                                    59 cilv.

 

III Papildus ziņas

 

1.   No visiem uzskaitē uzņemtajiem no BKA un SBF

ieradušies                                                                        2205 cilv.

tai skaitā no vietējiem garnizoniem                                    1746 cilv.

2.   Ieradušies no citiem kara apgabaliem (flotēm) to skaitā,

kam nav savas apdzīvojamās platības un tuvu radinieku    490 cilv.

3.   No tiem, kas ieradušies, uzskaitē stājušies:

a)    Rīgā                                                                          2367 cilv.

b)   republikas pakļautības pilsētās                                    439 cilv.

c)    lauku rajonos                                                              68 cilv.

4.   Pavisam darbā iekārtoti pēc 1960. gada 15. janvāra

atvaļinātie virsnieki (t. sk. virsnieki ‑ augstāko mācību

iestāžu un tehnikumu dienas nodaļu studenti)                    2038 cilv.

no tiem:

a) Rīgā                                                                           1669 cilv.

b)   republikas pakļautības pilsētās                                    320 cilv.

c)    lauku rajonos                                                              49 cilv.

tai skaitā:

a)    vadošos amatos pilsētās                                             186 cilv.

b)   par strādniekiem un kalpotājiem                                   1446 cilv.

c)    lauksaimniecībā                                                9 cilv.

d)   nosūtīti uz augstskolām un tehnikumiem

(dienas nodaļām)                                                             397 cilv.

5.   Pavisam 1960.-1961. gadā ierādīta apdzīvojamā

platība (14 880 m²)                                                                   579 cilv.

tai skaitā:

a)    atvaļinātiem pirms 1960. gada 15. janvāra           103 cilv. 2605 m²

b)   atvaļinātiem pēc 1960. gada 15. janvāra              476 cilv. 12275 m²

6.   1961. gada 2. ceturksnī plānots saņemt

apmēram 4000 m² (aptuveni 150 dzīvokļus)

apdzīvojamās platības atvaļināto virsnieku nodrošināšanai

 

IV Paskaidrojums

 

a)   Pasākumi, kas veikti atskaites ceturksnī, lai uzlabotu atvaļināto virsnieku materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanas darbu.

1.   1961. gada 7. martā Latvijas KP Centrālās Komitejas un Latvijas PSR MP kopīgā sēdē pieņemts lēmums “Par apdzīvojamās platības izdalīšanu no PSRS bruņotajiem spēkiem atvaļināto karavīru nodrošināšanai 1961. gadā”.

2.   1961. gada 4. februārī Rīgas pilsētas izpildu komitejas komisijas priekšsēdētāja sēdē, piedaloties pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājam un Latvijas KP CK pārstāvim, tika apkopoti atvaļināto karavīru materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanas rezultāti un noteikti 1961. gada uzdevumi.

Šajā sēdē piedalījās Rīgas rajonu kara komisāri, rajonu milicijas daļu priekšnieki un 3. daļu priekšnieki.

3.   Atvaļināto karavīru materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanas darbs apspriests Latvijas KP Rīgas pilsētas rajonu komiteju birojos.

4.   1961. gada martā 3. daļas virsnieki izdarīja pārbaudi, kā notiek atvaļināto virsnieku iekārtošana darbā sekojošās Rīgas rūpnīcās: “Rīgasseļmaš”, Vagonu rūpnīcā, Aparātbūves rūpnīcā un Liepājas jūras kuģniecībā.

b)  Atvaļināto virsnieku ierašanās, uzņemšana uzskaitē un izvietošana republikas teritorijā.

Pēc 1960. gada 15. janvāra uzskaitē stājušies                    2874 cilv.

no tiem:

1960. gada 1. ceturksnī                      113 cilv.

1960. gada 2. ceturksnī                       214 cilv.

1960. gada 3. ceturksnī                       1196 cilv.

1960. gada 4. ceturksnī                       722 cilv.

1961. gada 1. ceturksnī                       629 cilv.

 

 

 

 

 

Dati, kas raksturo atvaļināto karavīru ierašanos republikas pilsētās:

 

Pilsētas un rajona nosaukums	Pavisam ieradušies	No tiem
		No BKA un SBF	Tai skaitā no vietējiem garnizoniem	No citiem kara apgabaliem, flotēm	T. sk. ‑ nav savas apdzīvojamās platības un radinieku
Ventspils	24	20	15	4	‑
Daugavpils	116	89	55	27	21
Jelgava	66	57	14	9	5
Liepāja	170	161	143	9	3
Rēzekne	18	11	1	7	2
Jūrmala	45	36	34	9	6
Kopā republikas pakļautības pilsētas	439	374	262	65	37
Citi republikas rajoni	68	39	14	29	10
Rīga	2367	1792	1470	575	353
Kopā:	2874	2205	1746	669	400

 

Tādējādi, atvaļināto karavīru pamatmasa par savu pastāvīgo dzīvesvietu izvēlējusies Rīgu ‑ 2367 cilv., tas ir apmēram 83 %. Bez tam, no 507 cilvēkiem, kas ieradās citos rajonos, 439 par pastāvīgo dzīvesvietu izvēlējās republikas pakļautības pilsētas un tikai 68 ‑ lauku rajonus, bet parasti viņi dzīvo rajonu centros.

Jāatzīmē, ka Rīgā ieradušies 394 rezerves virsnieki no citām pilsētām, kuriem iepriekšējā dienesta vietā bijusi apdzīvojamā platība ‑ to viņi nodevuši, mainot dzīvesvietu (..).

Rīgā ierodas atvaļinātie virsnieki, kas nodod savu apdzīvojamo platību bijušajā dienesta vietā, ne tikai no nomaļām vietām, bet arī no lielām Padomju Savienības pilsētām, piemēram:

‑ apakšpulkvedis P. Gavrickis ar sievu un diviem bērniem ieradies no Klaipēdas;

‑ apakšpulkvedis S. Prohorovs Rīgā ieradās viens bez ģimenes no Jeiskas Rostovas apgabalā, kur viņam bija labiekārtots trīsistabu dzīvoklis. Pieraksts atteikts, ieteikts izdarīt dzīvokļa maiņu;

‑ vec. leitnants A. Medvedkins ar sievu un diviem bērniem ieradies no Taškentas;

‑ kapteinis V. Belačevs ar sievu un diviem bērniem ieradies no Čerņahovskas Kaļiņingradas apgabalā.

Viņam bija tiesības pierakstīties uz atvieglotiem noteikumiem Tbilisi, kur dzīvo viņa vecāki;

‑ vec. leitnants N. Maļutins ar sievu un diviem bērniem ieradies no Krivojrogas Dņepropetrovskas apgabalā. Sievas radinieki dzīvo Latvijas PSR, Krāslavā;

‑ pulkvedis L. Harčenko ieradies no Taškentas, kur viņam bija labiekārtots dzīvoklis. Ģimene pašlaik dzīvo Čerkasu apgabalā.

Atvaļinātajiem karavīriem, kuri ieradušies Rīgā un kuriem pilsētā nav radinieku vai savas apdzīvojamās platības, ir ļoti grūti atrast apdzīvojamo platību, kas atbilstu pastāvošajām sanitārajām normām. Tomēr viņi atsakās no pilsētas komisijas priekšlikumiem izbraukt uz republikas rajoniem, kur ir dzīvokļi un iespējams iekārtoties darbā, un visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas pierakstīties un saņemt apdzīvojamo platību tikai Rīgā. Gadās, ka notiek arī blēdības, piemēram:

‑ 3. ranga kapteinis G. Hairuļins ieradās no Ventspils un pierakstījās privātā mājā, Alīses ielā 5, dz. 26. Iesniedza karaspēka daļā Nr. 27120 izdotu izziņu par apdzīvojamās platības nodošanu rajona DzED. Pēc tam tika konstatēts, ka Ventspilī viņam pieder personīgā māja, kurā dzīvo viņa 20 gadus vecais dēls. Atteikts nodrošināt ar apdzīvojamo platību;

‑ lietnants L. Želtaks kopā ar sievu ieradās no Šauļiem, ir pierakstīts  un uzņemts rindā uz apdzīvojamo platību. 1961. gada sākumā Maskavas rajona kara komisariāts viņam iedalīja mazgabarīta dzīvokli, no kura leitn. Želtaks atteicās. 1961. gada 22. martā uz pieņemšanu pie pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieka ieradās virsnieka Želtaka māte ar iesniegumu, kurā lūdz iespaidot dēlu, jo dēls no mātes slēpjas. Māte ir II grupas invalīde, viņai ir sava māja Mogiļevā. Dēls mātei materiālajā ziņā nepalīdz un braukt uz mājām nevēlas. Māte lūdz dēlu palīdzēt pabeigt mājas celtniecību.

Lieta vistuvākajā laikā tiks izskatīta pilsētas komisijā;

‑ apakšpulkvedis M. Černovs ieradies no Priekules Latvijas PSR un pierakstījies Rīgā. Rajona izpildu komitejā nodevis izziņu par dzīvokļa nodošanu bijušajā dienesta vietā, bet patiesībā dzīvokli nav nodevis.

Jautājums par b. Černova nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību atrodas pilsētas komisijā izskatīšanai;

‑ majors I. Stavņickis ieradies no Baranovičiem Baltkrievijas PSR. Latvijas PSR KK un pilsētas izpildu komitejā ienākušas dienesta biedru vēstules, ka pilsonim I. Stavņickim Frunzē ir personīgā māja un dzīvoklis Staņislavas pilsētā. Fakti tiek pārbaudīti.

c) Atvaļināto karavīru iekārtošana darbā.

Ar atvaļināto karavīru iekārtošanu darbā nodarbojas rajonu komisijas, rajonu kara komisariāti, bet Rīgā ‑ arī pilsētas komisija. Gan Rīgā, gan republikas rajonos sevišķu grūtību ar iekārtošanu darbā nav.

Rīgā atvaļinātie virsnieki galvenokārt iekārtojas darbā par strādniekiem ražošanā. 3. daļas virsnieku izdarītajā pārbaudē par atvaļināto virsnieku iekārtošanu darbā Rīgas uzņēmumos konstatēts:

Aparātbūves rūpnīcā:

Pavisam darbā iekārtoti                                          118 cilv.

no tiem:

par inženieriem un tehniķiem                                   57 cilv.

par strādniekiem                                                    52 cilv.

par kalpotājiem                                                      9 cilv.

Rezerves virsnieki, kuriem nav specialitātes, to apgūst darba vietās pieredzējušu meistaru vadībā, piemēram:

‑ vec. tehniķis, leitnants V. Vagornijs ieguvis atslēdznieka specialitāti un nopelna 110-120 rubļus mēnesī;

‑ kapteinis S. Kazakovs sāka strādāt kā elektromontētājs, pašlaik strādā par meistaru. Alga 120 rubļi. Aktīvi piedalās sabiedriskajā darbā. Ir rūpnīcas partijas organizācijas biroja loceklis;

‑ pulkvedis I. Čumičevs ieguvis virpotāja specialitāti un nopelna 120 rubļus mēnesī. Ļoti aktīvi piedalās rūpnīcas partijas un politiskajā dzīvē. Ir ceha partijas organizācijas sekretārs.

Rūpnīcā “Rīgasseļmaš”

Pavisam darbā pieņemti                                          20 cilv.

no tiem:

par inženieriem un tehniķiem                                   6 cilv.

par strādniekiem                                                    14 cilv.

Rūpnīcā strādājošo rezerves virsnieku vidējā alga ir 90-110 rubļi mēnesī.

Ražošanas pirmrindnieki ‑ dispečeris, vec. leitnants V. Frolovs; atslēdznieks, Padomju Savienības varonis 1. ranga kapteinis A. Mironovs; elektriķis, leitnants H. Plečkanovs izpilda normu par 110-120 % un aktīvi piedalās visos rūpnīcā rīkotajos sabiedriski politiskajos pasākumos.

Rūpnīcas partijas organizācijas uzskaitē ir 196 rezerves virsnieki, tie veido partijas organizācijas balstu rūpnīcai izvirzīto uzdevumu izpildē.

Uzņēmumu vadītāju, partijas organizāciju sekretāru un arodbiedrības vietējo komiteju priekšsēdētāju atsauksmes par atvaļinātajiem virsniekiem ir tikai labas, tiek atzīmēta viņu augstā disciplīna un organizētība, aktīvā piedalīšanās partijas, politiskajā un sabiedriskajā darbā.

Republikas rajonos atvaļinātie virsnieki parasti iekārtojas darbā vadošos amatos.

Ievērības cienīga ir rezerves majora B. Turkovska patriotiskā ierosme, izsakot vēlēšanos strādāt lauksaimniecībā.

b.   B. Turkovskis pēdējos dienesta gadus pavadīja Krāslavas rajona KK 3. daļas priekšnieka amatā. Viņš izrakstīja literatūru par lauksaimniecību, pamatīgi izstudēja PSKP CK plēnumu materiālus par lauksaimniecību.

Pēc atvaļināšanas 3 mēnešus strādāja Latvijas KP Krāslavas RK par ārštata instruktoru. Pēc tam sakarā ar paša lūgumu tika nosūtīts darbā par atpalikuša Krāslavas rajona kolhoza “Dzimtene” priekšsēdētāju.

Pašlaik b. Turkovskis sekmīgi veic kolhoza priekšsēdētāja pienākumus un gatavojas studijām Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas neklātienes nodaļā.

d)  Atvaļināto virsnieku nodrošināšana ar apdzīvojamo platību.

No armijas atvaļināto virsnieku nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību republikā raksturo sekojoši dati:

 

Pilsētas nosaukums	Pavisam piešķirts apdzīvo- jamās platības	Tai skaitā		Nepiecie-šama apdzī-vojamā platība	Tai skaitā
		atvaļināti līdz 1960. g. 15. janvārim	atvaļināti pēc 1960. g. 15. janvāra		atvaļināti līdz 1960. g. 15. janvārim	atvaļināti pēc 1960. g. 15. janvāra	nav no-dro-šināti vai-rāk kā 3 mēn.
1	2	3	4	5	6	7	8
Ventspils	9	‑	9	‑	‑	‑	‑
Daugavpils	30	10	20	23	1	22	11
Jelgava	10	3	7	19	1	18	11
Liepāja	17	‑	17	10	‑	10	‑
Rēzekne	4	1	3	9	‑	9	8
Jūrmala	13	‑	13	4	‑	4	4
Pilsētas	83	14	69	65	2	63	34
Lauku rajoni	22	‑	22	9	‑	9	4
Rīga	474	89	385	509	186	323	204
Kopā:	579	103	476	583	188	393	242

 

Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un Rēzeknē atvaļināto virsnieku nodrošināšana ar apdzīvojamo platību notiek uz kapitālās celtniecības rezervētās apdzīvojamās platības rēķina jaunajās mājās.

Citos rajonos galvenokārt uz atbrīvotās apdzīvojamās platības rēķina.

Atvaļinātajiem virsniekiem pavisam ierādīti 14 880 m² apdzīvojamās platības, t. sk. Rīgā ‑ 12 080 m².

No rezervētās platības, kas noteikta ar Latvijas KP CK un Latvijas PSR Ministru Padomes 1960. gada 30. maija lēmumu, 1960. gadā nav saņemti 1384 m². To izraisīja fakts, ka apdzīvojamā platība netika savlaicīgi nodota ekspluatācijā. Nesaņemtā apdzīvojamā platība resoriem un ministrijām tiks atsavināta līdz ar jauno māju nodošanu ekspluatācijā 1961. gadā.

Tā kā republikas teritorijā ierodas daudz atvaļināto karavīru, kuriem nepieciešama apdzīvojamā platība, bet dzīvojamās mājas netiek savlaicīgi nodotas ekspluatācijā, tad 242 virsnieki jau ilgāk kā 3 mēnešus no ierašanās brīža nav nodrošināti ar apdzīvojamo platību, Rīgā ‑ 204 cilvēki:

vairāk kā 3 mēnešus ‑ 47 cilv.

vairāk kā 4 mēnešus ‑ 57 cilv.

vairāk kā 5 mēnešus ‑ 52 cilv.

vairāk kā 6 mēnešus ‑ 33 cilv.

vairāk kā 7 mēnešus ‑ 15 cilv.

1960. gadā Rīgā bijuši gadījumi, kad vietējās padomes atsevišķiem atvaļinātajiem virsniekiem piešķīrušas apdzīvojamo platību, vadoties no paaugstinātām normām, piemēram:

Ļeņina rajonā:

‑ majoram A. Lisenko uz četriem cilvēkiem piešķirtas 2 istabas 42 m² platībā;

‑ apakšpulkvedim N. Gončarenko uz četriem cilvēkiem piešķirts 3 istabu dzīvoklis 42 m² platībā.

Proletāriešu rajonā:

‑ leitnantam R. Kļeveram vienam pašam piešķirta istaba 17 m² platībā;

‑ leitnantam S. Margosjanam uz diviem cilvēkiem piešķirta istaba 20 m² platībā.

Maskavas rajonā:

‑ pulkvedim A. Bistrovam uz trīs cilvēkiem piešķirts atsevišķs 2 istabu dzīvoklis ‑ 31,7 m².

‑ vec. inženierleitnantam J. Demenčukam uz diviem cilvēkiem piešķirts atsevišķs divistabu dzīvoklis ‑ 29,9 m².

1961. gada 21. janvārī Rīgas pilsētas komisijā tika apspriests jautājums par to, ka rajonu izpildu komitejas nepareizi sadala apdzīvojamo platību. Komisija šo nevēlamo praksi nosodīja.

Bez tam, Ļeņina rajonā konstatēti gadījumi, kad atsevišķi virsnieki Rīgā saņēmuši apdzīvojamo platību, izmantojot viltu. Piemēram:

‑ rezerves kapteinis G. Mohovs ieradās no Daugavpils, kur viņam bija divistabu dzīvoklis, bet šo faktu viņš noslēpa. Ļeņina rajona izpildu komiteja viņu bez pārbaudes uzņēma apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē un 1961. gada sākumā kapteinim Mohovam Āgenskalna priedēs tika piešķirts 2 istabu dzīvoklis.

Tagad pils. Mohovs dzīvokli Daugavpilī ir nodevis;

‑ kapteinis P. Tkačenko 1960. gada augustā ieradās no Stepankovskas Aizk. KA. 1961. gadā viņam piešķirts atsevišķs divistabu dzīvoklis jaunā mājā. Pēc tam tika konstatēts, ka laikā no 1957. līdz 1960. gadam pils. Tkačenko Krasnodarā uzcēlis personīgo māju un 1960. gadā pusi mājas pārrakstījis uz mātes vārda, kura arī dzīvo šajā mājā.

1961. gada 11. martā šie fakti tika apspriesti pilsētas komisijā. Pilsētas komisija vērsa Ļeņina rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja v. i. Viborniha uzmanību uz to, ka rezervē atvaļināto karavīru materiāli sadzīviskās nodrošināšanas komisija strādā neapmierinoši.

Komisija pieņēma arī lēmumu lūgt Ļeņina rajona izpildu komitejas priekšsēdētāju par pieļauto nolaidību un formālismu darbā sodīt komisijas priekšsēdētāju b. P. Ivuškānu un rajona dzīvokļu daļas priekšnieku b. Grigorjevu.

Reizē ar to karavīru nodrošināšanu un apdzīvojamo platību, kas saskaņā ar likumu “Par jaunu, ievērojamu PSRS bruņoto spēku samazināšanu” atvaļināti pēc 1960. gada 15. janvāra, vietējās padomes turpina nodrošināt ar apdzīvojamo platību virsniekus, kuri no PSRS bruņotajiem spēkiem atvaļināti pirms 1960. gada 15. janvāra.

Piemēram: 1960.-1961. gadā Rīgā ar apdzīvojamo platību nodrošināti 89 pirms 1960. gada 15. janvāra atvaļinātie rezerves virsnieki.

Bez tam, pašlaik Rīgas pilsētas rajonos notiek pirms 1960. gada 15. janvāra atvaļināto virsnieku dzīves apstākļu pārbaude un precizēšana. Šī darba rezultātā no rindas uz apdzīvojamās platības saņemšanu izslēgti 49 rezerves virsnieki, kuri jau saņēmuši dzīvokļus darbavietā vai dzīvo pie vecākiem apmierinošos apstākļos.

Lai saskaņā ar 1960. gada 15. janvāra lēmumu no armijas atvaļinātos karavīrus nodrošinātu ar apdzīvojamo platību, Latvijas KP Centrālā komiteja un Latv. PSR Ministru Padome savā 1961. gada 7. marta lēmumā Nr. 136 uzdevusi izpildu komitejām, Tautas saimniecības padomei, ministrijām un resoriem uz 1961. gadu rezervēt apdzīvojamo platību sekojoša apjomā:

Rīgā                      14600 m²

Daugavpilī             1000 m²

Liepājā                  500 m²

Rēzeknē                500 m²

Jelgavā                  500 m²

Ventspilī               200 m²

Kopā:                   17 400 m²

Tādējādi, saņemot 1960. gadam rezervēto apdzīvojamo platību (1384 m²) un 1961. gadā paredzēto (17 400 m²), 1961. gadā ar apdzīvojamo platību (vidēji 25 m² uz ģimeni ) tiks nodrošinātas apmēram 750 atvaļināto un rezerves virsnieku ģimenes.

e) Pie Rīgas pilsētas izpildu komitejas strādājošās atvaļināto virsnieku materiāli - sadzīviskās nodrošināšanas komisijas darbs.

Pavisam notikušas 39 sēdes, no tām 1961. gadā ‑ 9. Atskaites periodā komisijas sēdēs apspriesti sekojoši jautājumi:

1)   Komisijas darba rezultāti 1960. gadā un 1961. gada uzdevumi;

2)   Par rezervē atvaļināto karavīru pierakstīšanu un dzīvojamās platības sadali Rīgā;

3)   Par nepareizo apdzīvojamās platības sadales praksi Rīgas pils. Ļeņina rajonā;

4)   Par rezervē atvaļināto virsnieku nodrošināšanu ar darbu;

5)   Rezervē atvaļināto karavīru sūdzību un iesniegumu izskatīšana.

Izskatot sūdzības un iesniegumus, jautājums atrisināts pozitīvi: sakarā ar pierakstīšanos ‑ 192 gadījumi; sakarā ar uzņemšanu rindā uz apdzīvojamo platību ‑ 30.

Izskatot sūdzības, pilsētas komisijai attiecībā pret katru atvaļināto virsnieku ir individuāla attieksme, piemēram:

‑ vec. leitnantam G. Jefremovam radinieku nav (tēvs ‑ ģenerālmajors un māte miruši un apglabāti Rīgā).

Dienēja ārzemēs (PTR), pēc tam tika pārcelts uz Rīgu, bet apdzīvojamās platības viņam nebija. Lūdz atļauju pierakstīties, neievērojot sanitāro normu. Pierakstīšanās atļauta. Rajona izpildu komitejai rekomendēts izskatīt jautājumu par b. Jefremova uzņemšanu rindā uz dzīvokli;

‑ apakšpulkvedis I. Čingaļevs kopā ar sievu ieradās no Čitas. Rīgā viņam dzīvo māsa, kurai ir 32,5 m² liela apdzīvojamā platība. Māsa dzīvo viena. Atļauta pierakstīšanās kā ģimenes loceklim;

‑ apakšpulkvedis I. Račinskis kopā ar sievu un dēlu ieradās no Piejūras novada. Agrāk dzīvojis Rīgā. Atļauta pierakstīšanās, neievērojot sanitāro normu;

‑ vec. leitnants N. Maļutins kopā ar sievu un diviem bērniem ieradies no Krivojroga, tur viņam bija dzīvoklis. Sievas vecāki dzīvo Latvijas PSR Krāslavas rajonā.

Lūdz atļauju pierakstīties, neievērojot sanitāro normu. Pierakstīšanās atteikta.

Rekomendēts izbraukt dzīvot uz republikas rajoniem;

‑ jūras medicīniskā dienesta majors N. Sokolovs ieradies no Sāremas salas IPSR. Kopā ar ģimeni nedzīvo. Ģimene (sieva un 3 bērni) dzīvo Vitebskā. Apdzīvojamā platība skaitās uz b. Sokolova vārda. Tiesa atteikusies šķirt b. Sokolova laulību.

Pamatojoties uz to, b. Sokolovam nav dota atļauja pierakstīties un piedāvāts braukt uz Vitebsku pie ģimenes;

‑ kapteinis N. Smirnovs lūdz atļauju pierakstīties Gorkija ielā 27/29 dz. 20. Apdzīvojamā platība 67,9 m² ir uz pils. Markovas vārda, tur dzīvo 3 cilvēki. Agrāk šajā dzīvoklī bijis pierakstīts atvaļinātais virsnieks Djakonovs, kurš saņēmis dzīvokli jaunā mājā Ļeņina ielā 391.

Pils. Markova sistemātiski izīrē apdzīvojamo platību. Pamatojoties uz komisijas lēmumu, pils. N. Smirnovs minētajā dzīvoklī pierakstīts. Proletāriešu rajona izpildu komitejai uzdots atsavināt pils. Makarovai lieko apdzīvojamo platību un nodot to b. Smirnovam;

‑ apakšpulkvedis V. Kuzmenko kopā ar sievu un dēlu ieradies no Baku, kur viņam bija labiekārtots dzīvoklis. Šo dzīvokli viņš ir nodevis. Rīgā atsevišķā 4 istabu dzīvoklī dzīvo b. Kuzmenko vecāki. Nelūdza atļauju pierakstīties pie vecākiem, bet gan pie paziņām.

Pilsētas komisija pieņēma sekojošu lēmumu:

Ņemot vērā to, ka rezerves virsnieks Kuzmenko Baku bija nodrošināts ar apdzīvojamo platību un to atstāja, piedāvāt b. Kuzmenko pierakstīties pie vecākiem kā ģimenes loceklim, neuzņemot rindā uz apdzīvojamās platības piešķiršanu.

1961. gada 30. janvārī notika Rīgas pilsētas komisijas sēde, tajā piedalījās Autotransporta ministrijas, Kultūras ministrijas, Vietējās rūpniecības pārvaldes, Sadzīves pakalpojumu pārvaldes, Rīgas pils. Veselības aizsardzības nodaļas, Zinātņu akadēmijas, Arhitektūras un celtniecības nodaļas kadru daļu priekšnieki.

Šajā sēdē, kurā piedalījās atvaļinātie virsnieki, kurus nepieciešams nodrošināt ar darbu, tika risināts jautājums par nosūtīšanu darbā uz šīm ministrijām un resoriem.

Pamatojoties uz šo lēmumu, darbā iekārtoti 30 cilv.

f) Rezervē atvaļināto virsnieku uzskaite, kara komisariātu darba plānošana, viņu materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšana.

Katrā kara komisariātā iekārtota to atvaļināto karavīru uzskaite, kuriem nepieciešams darbs un apdzīvojamā platība.

Kara komisariātos, kuros rezervē atvaļināto karavīru skaits ir neliels, iekārtoti uzskaites žurnāli.

Lielos kara komisariātos (Maskavas raj., Proletāriešu raj.) iekārtota speciālā uzskaites kartotēka, bet attiecībā uz tiem, kuriem nepieciešama apdzīvojamā platība ‑ personālie saraksti (paralēli rajonu izpildu komiteju sarakstiem), kas sastādīti tādā kārtībā, kādā virsnieki un virsdienesta karavīri uzņemti rindā uz apdzīvojamo platību.

Materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanas darbs tiek plānots pa mēnešiem.

Republikas kara komisariāta darba plānos atspoguļoti sekojoši jautājumi:

1)   Republikas kara komisāra un Republikāniskā kara komisariāta virsnieku piedalīšanās pilsētas komisijas darbā, kas nodarbojas ar to karavīru iekārtošanu darbā un nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību, kuri atvaļināti saskaņā ar 1960. gada 15. janvāra likumu.

2)   3. daļas virsnieku piedalīšanās atvaļināto virsnieku pieņemšanā Rīgas pils. izpildu komitejas komisijā.

3)   Republikas kara komisariāta virsnieku piedalīšanās apdzīvojamās platības sadales komisijas darbā, kas Rīgas rajoniem iedala apdzīvojamo platību atvaļināto karavīru nodrošināšanai.

4)   Atvaļināto virsnieku materiālo un sadzīves apstākļu nodrošināšanas darba pārbaude pilsētas un rajonu kara komisariātos.

5)   Pilsētas komisijas locekļu un Republikāniskā kara komisariāta virsnieku kopīgs darbs rajonu komisiju pārbaudē, kas nodarbojas ar rezervē atvaļināto virsnieku nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību un iekārtošanu darbā.

6)   Atvaļināto virsnieku darbā iekārtošanas kontrole republikas uzņēmumos un iestādēs.

 

Latvijas PSR kara komisārs

gvardes ģenerālmajors Čaša

 

LVA, PA-101. f., 24. apr., 96. l., 53.-66. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

98. Izraksts no PSRS bruņoto spēku atvaļināto militārpersonu darba, dzīvokļu un sadzīves jautājumu risināšanas Rīgas pilsētas komisijas 1984. gada 28. februāra sēdes protokola Nr. 2

 

1984. gada 28. februārī

 

Izraksts no PSRS bruņoto spēku

atvaļināto militārpersonu darba, dzīvokļu un sadzīves jautājumu

risināšanas Rīgas pilsētas komisijas sēdes protokola Nr. 2

 

K o m i s i j a s  p r i e k š s ē d ē t ā j s: J. K. Jaško

S e k r e t ā r s: V. A. Merekina

K o m i s i j a s  l o c e k ļ i:       b. V. V. Agejevs, b. V. A. Petkēvičs,

b. V. K. Krinbergs, b. A. F. Bergs

 

1. Majora inženiera Genādija Matveja d. Rečkina (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, dēls ‑ dz. 1966. g., karaskolas kursants, meita ‑ dz. 1973. g.) iesniegums ar lūgumu pierakstīt pie sievasmāsas Pavlova ielā 17, dz. 8, kur divistabu dzīvoklī (dzīvojamā platība 23,85 m²) pierakstīti 3 cilvēki, un uzņemt dzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē.

N o l ē m a: pierakstīt un uzņemt uzskaitē 3 cilvēkus (viņu, sievu, meitu).

Par dzīvojamās platības nodrošināšanas termiņiem Rīgā (4-5 gadi) brīdināts. Piekrita gaidīt. No komunālā dzīvokļa atteicās.

2.   Medicīniskā dienesta atvaļinātā apakšpulkveža Jāzepa Staņislava d. Lielbārža (ģimenes sastāvs ‑ 2 cilvēki: viņš un sieva) iesniegums par atļauju pierakstīties pie paziņas J. Kupalas ielā 16, dz. 32, kur divistabu dzīvoklī (dzīvojamā platība 39,6 m²) pierakstīti un dzīvo 2 cilvēki, un stāties uzskaitē sakarā ar 2 cilvēku nodrošināšanu ar dzīvokli.

Atvaļinātais medicīniskā dienesta apakšpulkvedis J. S. Lielbārdis iesaukts 1961. gadā no Rīgas pils. Ļeņina RKK.

N o l ē m a: pierakstīt un uzņemt uzskaitē 2 cilvēkus. Par dzīvojamās platības nodrošināšanas termiņiem Rīgā (4-5 gadi) brīdināts. Piekrita gaidīt. No komunālā dzīvokļa atteicās.

(..)

7. Rezerves majora Visariona Vasilija d. Tokareva iesniegums par dzīvojamās platības piešķiršanas paātrināšanu sakarā ar smagiem dzīves apstākļiem. No 26.09.80 dzīvokļu nodrošināšanas uzskaitē ir 4 cilvēki ‑ viņš, sieva, dēls, meita. Pierakstīts vienistabas dzīvoklī Miera ielā 65, dz. 1, kura dzīvojamā platība ir 15,73 m² un kurā dzīvo 5 cilvēki.

N o l ē m a: nodrošināt ar dzīvokli saskaņā ar 1984. gada pirmā pusgada plānu.

8. Rezerves majora Artura Georgija d. Dudņeva (3 cilvēki ‑ viņš, sieva, meita, sastāv dzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 28.09.79) ar lūgumu iekļaut ģimenes sastāvā 1982. gadā dzimušo mazdēlu Denisu.

N o l ē m a: piešķirt trīsistabu dzīvokli, dzīvojamā platība 37 m². Lūgumu par mazdēla iekļaušanu ģimenes sastāvā atteikt.

9. Proletāriešu rajona izpildu komitejas lūgums par dzīvojamās platības piešķiršanu 1984. gada otrajā pusgadā rezerves majoram Viktoram Ivana d. Putivcevam (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, dēls), kurš sastāv dzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 24.09.82. un no 15.01.83 strādā rajona izpildu komitejā par sabiedrisko inspektoru.

N o l ē m a: atļaut nodrošināt 1984. gada otrajā pusgadā.

 

Komisijas sekretāre V. A. Merekina

 

Rīgas pilsētas izpildu komitejas arhīvs (turpmāk ‑ Rīgas IKA), 1400. f., 13. apr., 223. l., 57.-58. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

99. PSRS bruņoto spēku atvaļināto militārpersonu darba, dzīvokļu un sadzīves jautājumu risināšanas Rīgas pilsētas komisijas 1985. gada 26. aprīļa sēdes protokols Nr. 4 par dzīvokļu piešķiršanu

 

1985. gada 26. aprīlī

 

PSRS bruņoto spēku atvaļināto militārpersonu darba, dzīvokļu un sadzīves jautājumu risināšanas Rīgas pilsētas komisijas sēdes protokols Nr. 4

 

K o m i s i j a s  p r i e k š s ē d ē t ā j s: J. K. Jaško

S e k r e t ā r s: V. A. Merekina

K o m i s i j a s  l o c e k ļ i:       b. V. A. Petkēvičs, N. S. Karņejevs,

b. V. K. Krinbergs

 

1. Kirova rajona izpildu komitejas lūgums par apdzīvojamās platības piešķiršanu 1985. gada II ceturksnī rezerves apakšpulkvedim Aleksejam Alekseja d. Jegorovam (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, meita ‑ dz. 1963. g.), kurš no 26.10.83. sastāv apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē un no 1983. gada 1. decembra ir Kirova rajona izpildu komitejas dzīvokļu daļas sabiedriskais inspektors.

N o l ē m a: atļaut nodrošināt 1985. gada II ceturksnī.

2. 3. ranga rezerves kapteiņa Mihaila Josifa d. Turoveca (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, māte, meita ‑ dz. 1972. g.) iesniegums par pierakstīšanos pie sievasmātes Zentenes ielā 27, dz. 3, trīsistabu dzīvoklī (apdzīvojamā platība 37,07 m²) pierakstīti 2 cilvēki, un 4 cilvēku uzņemšanu apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē.

N o l ē m a: pierakstīt un uzņemt uzskaitē 4 cilvēkus.

Par atsevišķa labiekārtota dzīvokļa nodrošināšanas termiņiem (6-7 gadi) brīdināts. Piekrita gaidīt. No apdzīvojamās platības komunālā dzīvoklī un stāšanās dzīvokļu kooperatīvā atteicās.

3. Ļeņingradas rajona izpildu komitejas lūgums par rezerves apakšpulkveža Leonīda Stepana d. Hohļuka (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, dēls ‑ dz. 1969. g., meita ‑ dz. 1971. g.) nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību. No  25.11.83. sastāv apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē, no 24.12.83 ir Ļeņingradas RIK dzīvokļu daļas sabiedriskais inspektors.

I e r o s i n ā j u m s: nodrošināt ar apdzīvojamo platību 1985. gada III ceturksnī.

N o l ē m a: atļaut nodrošināt 1985. gada trešajā ceturksnī.

4.   Ļeņingradas rajona izpildu komitejas lūgums par rezerves majora Leona Ernesta d. Jēkabsona (ģimenes sastāvs ‑ 5 cilvēki: viņš, sieva, meita ‑ dz. 1963. g., māte, mazmeita ‑ dz. 1983. g.) nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību. Apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 23.04.82. No 15.01.85. ir Ļeņingradas RIK dzīvokļu daļas sabiedriskais inspektors.

I e r o s i n ā j u m s: nodrošināt ar apdzīvojamo platību 1985. gada III ceturksnī.

N o l ē m a: atļaut nodrošināt 1985. gada III ceturksnī.

5. Maskavas rajona izpildu komitejas lūgums par rezerves majora Aleksandra Ivana d. Kukarceva (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, meita) nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību. Uzskaitē no 25.11.83. No 1983. gada decembra ir Maskavas RIK dzīvokļu daļas sabiedriskais inspektors.

N o l ē m a: atļaut nodrošināt 1985. gada III ceturksnī.

6. Rīgas pilsētas izpildu komitejas dzīvokļu pārvaldes lēmums par rezerves apakšpulkveža Borisa Ivana d. Isajeva (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, meita) nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību. Apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 28.01.83. Maskavas rajona izpildu komitejā. No 1983. gada janvāra strādā Rīgas pilsētas izpildu komitejas dzīvokļu pārvaldē. Sieva ‑ 2. grupas invalīde.

N o l ē m a: izņēmuma kārtā, ņemot vērā sievas invaliditāti, atļaut nodrošināt 1985. gadā.

7.   Rezerves apakšpulkveža Jurija Borisa d. Kozlova (ģimenes sastāvs ‑ 2 cilvēki: viņš, sieva) iesniegums ar lūgumu pierakstīt pie māsas Pavlova ielā 9, dz. 88, kur divistabu dzīvoklī (dzīvojamā platība ‑ 30,90 m²) pierakstīti un dzīvo 3 cilvēki, un par 2 cilvēku uzņemšanu apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzkaitē. 1968. gadā rezerves apakšpulkvedis kopā ar sievas vecākiem bijušajā dienesta vietā Ļeņingradā no Ļeņingradas pilsētas Vasilija salas rajona padomes saņēmis apdzīvojamo platību visai ģimenei, kur palikusi dzīvot sieva, dēls, sievas māte.

N o l ē m a: pierakstu un uzņemšanu uzskaitē atteikt, jo Ļeņingradā ir apdzīvojamā platība.

8.   Rīgas pilsētas izpildu komitejas dzīvojamās uzskaites un sadales pārvaldes lūgums par rezerves majora Nikolaja Pētera d. Golubeva (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, dēls, meita) nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību. No 28.02.84. uzskaitē Oktobra rajona izpildu komitejā. No 14.02.84 uz sabiedriskiem pamatiem strādā par sabiedrisko inspektoru pārvaldes apdzīvojamās platības maiņas, īres un apakšīres daļā.

Piekrīt saņemt apdzīvojamo platību jaunceļamajā mājā, kur nākamajiem īrniekiem būs jāizdara piemaksa.

N o l ē m a: apmierināt apdzīvojamās platības uzskaites un sadales pārvaldes lūgumu.

9. Proletāriešu RIK lūgums par rezerves majora Valērija Kazimira d. Bicāna (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, meita) nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību. No 27.05.83. ir uzskaitē Kirova rajona izpildu komitejā, no 01.11.83. strādā Proletāriešu rajona izpildu komitejas dzīvokļu daļā par sabiedrisko inspektoru.

N o l ē m a: atļaut nodrošināt 1985. gada otrajā ceturksnī.

10. Rīgas pilsētas izpildu komitejas dzīvojamās platības uzskaites un sadales pārvaldes lūgums par rezerves apakšpulkveža Nikolaja Ivana d. Proņina (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, dēls) nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību. Uzskaitē no 25.02.83. No 01.03.84. uz sabiedriskiem pamatiem strādā pārvaldes apdzīvojamās platības plānošanas un sadales daļā.

Piekrīt viņa ģimenes iekļaušanai sarakstā uz jaunceļamo apdzīvojamo platību, par kuru nākamajiem īrniekiem būs jāizdara piemaksa.

N o l ē m a: piekrist.

11. Vecākā praporščika Jura Mārtiņa d. Tontegoda (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, meita ‑ dz. 1962. g., meita ‑ dz. 1968. g.) iesniegums ar lūgumu pierakstīt pie brāļa Lielvārdes ielā 121, dz. 37, kur vienistabas dzīvoklī (apdzīvojamā platība 14 m²) dzīvo viens cilvēks un 4 cilvēkus uzņemt apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzkaitē.

N o l ē m a: pierakstīt un uzņemt uzskaitē 4 cilvēkus.

Par atsevišķa labiekārtota dzīvokļa nodrošināšanas termiņiem (6-7 gadi) brīdināts. Piekrita gaidīt. No apdzīvojamās platības komunālā dzīvoklī un stāšanās dzīvokļa kooperatīvā atteicās.

12. Rezerves majora Valentīna Jevstafija d. Rešetilova (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, dēls, meita) iesniegums. Apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 27.05.85. Par apdzīvojamās platības nodrošināšanas paātrināšanu sakarā ar ģimenes apstākļiem.

N o l ē m a: ierosināt apdzīvojamās platības uzskaites un sadales pārvaldei piešķirt dzīvojamo platību ārpus rindas.

13. Rīgas pilsētas Ļeņina rajona izpildu komitejas lūgums par rezerves kapteiņa Jāņa Ivana d. Feruļeva nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību jaunceļamajā mājā, kur nākamajiem īrniekiem būs jāizrada piemaksa. Uzskaitē no 1983. gada 27. maija. No 27.02.84. b. Jānis Ivana d. Feruļevs uz sabiedriskiem pamatiem strādā Rīgas pilsētas izpildu komitejas apdzīvojamās platības uzskaites un sadales pārvaldē.

N o l ē m a: atļaut nodrošināt 1985. gada III ceturksnī.

 

Komisijas sekretāre V. A. Merekina

 

Rīgas IKA, 1400. f., 13. apr., 224. l., 13.-16. lp. Oriģināls. Tulkojums.

 

 

100. PSRS bruņoto spēku atvaļināto militārpersonu darba, dzīvokļu un sadzīves jautājumu risināšanas Rīgas pilsētas komisijas 1989. gada 27. janvāra sēdes protokols Nr. 1 par dzīvokļu piešķiršanu

 

1989. gada 27. janvārī

 

PSRS bruņoto spēku atvaļināto militārpersonu darba, dzīvokļu un sadzīves jautājumu risināšanas Rīgas pilsētas komisijas sēdes protokols Nr. 1

 

1.   Rīgas pilsētas izpildu komitejas kooperatīvās Celtniecības daļas lūgums 1989. gada I ceturksnī nodrošināt ar apdzīvojamo platību atvaļināto I ranga kapteini Oļegu Mihaila d. Ivanovu (ģimenes sastāvs ‑ 2 cilvēki: viņš, sieva). Dzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 1986. gada 28. novembra. Strādā Rīgas pilsētas izpildu komitejas kooperatīvās celtniecības daļā par vecāko inženieri.

N o l ē m a: atļaut nodrošināt 1989. gadā.

2.   Rezerves majora Igora Pētera d. Šišova (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, meita ‑ dz. 1987. g.) iesniegums. Apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 1988. gada 23. jūnija. Lūdz iekļaut ģimenes sastāvā meitu Marinu ‑ dz. 1988. g. ‑ un papildus uzņemt apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē 1 cilvēku.

N o l ē m a: iekļaut ģimenes sastāvā 1988. gadā dzimušo meitu Marinu.

3.   Rezerves majora Mihaila Vladimira d. Makejeva (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, dēls ‑ dz. 1978. g., meita ‑ dz. 1976. g.) iesniegums ar lūgumu uz laiku līdz dzīvokļa saņemšanai pierakstīt kā apakšīrnieku pie privātpersonas Reinberga bulv. 7, dz. 5, kur divistabu dzīvoklī (platība 32,46 m²) pierakstīti un dzīvo 3 cilvēki, un uzņemt apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē 4 cilvēkus. Piekrita stāties dzīvokļu celtniecības kooperatīvā.

N o l ē m a: Pierakstīt un uzņemt uzskaitē 4 cilvēkus. Iekļaut dzīvokļu celtniecības kooperatīvu 1989. gada plānā.

4.   Rīgas pilsētas Ļeņina RIK lūgums par rezerves apakšpulkveža Vladimira Fjodora d. Sidorenko (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, meita ‑ dz. 1964. g., dēls ‑ dz. 1970. g.) nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību 1989. gadā. Apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 26.06.87. No 01.06.87. uz sabiedriskiem pamatiem strādā Ļeņina RIK.

N o l ē m a: nodrošināt ar apdzīvojamo platību 1989. gadā.

5.   Rīgas pilsētas Ļeņina RIK lūgums par rezerves kapteiņa Vladimira Jakova d. Grigorenko (ģimenes sastāvs ‑ 1 cilvēks) nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību 1989. gadā. Apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 26.06.87. Pašlaik pēc pārciesta infarkta atrodas smagā stāvoklī.

N o l ē m a: ņemot vērā veselības stāvokli, atļaut nodrošināt ar apdzīvojamo platību 1989. gadā.

6.   Rezerves kapteiņa Andreja Vjačeslava d. Afanasjeva (ģimenes sastāvs ‑ 1 cilvēks) iesniegums ar lūgumu uz laiku līdz dzīvokļa saņemšanai pierakstīt kā apakšīrnieku pie privātpersonas Maskavas ielā 291/5, dz. 59, kur divistabu dzīvoklī (platība 29.08 m²) pierakstīts un dzīvo 1 cilvēks, un uzņemt apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē.

N o l ē m a: pierakstīt un uzņemt uzskaitē 1 cilvēku. Iekļaut kooperatīvo dzīvokļu saņemšanas 1989. gada plānā.

7.   2. ranga rezerves kapteiņa Aleksandra Pāvela d. Zinovjeva (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, meita ‑ dz. 1973. g.) iesniegums ar lūgumu uz laiku līdz dzīvokļa saņemšanai pierakstīt kā apakšīrnieku pie privātpersonas Sarkanarmijas ielā 71, dz. 16, kur vienistabas dzīvoklī (platība 20 m²) pierakstīts un dzīvo viens cilvēks, un uzņemt apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē 3 cilvēkus.

N o l ē m a: pierakstīt un uzņemt uzskaitē 3 cilvēkus. Par atsevišķa labiekārtota dzīvokļa nodrošināšanas termiņiem jaunā mājā (5-7 gadi) brīdināts. Piekrita gaidīt. No stāšanās dzīvokļu celtniecības kooperatīvā atteicās.

8.   Rezerves majora Vladimira Rūdolfa d. Reļpa (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, meita ‑ dz. 1973. g., dēls ‑ dz. 1971. g. ‑ atrodas bruņotajos spēkos aktīvajā karadienestā) iesniegums ar lūgumu uz laiku līdz dzīvokļa saņemšanai pierakstīt kā apakšīrnieku pie radiniekiem Tauvas ielā 3/5, dz. 1, kur trīsistabu dzīvoklī (platība 41,35 m²) pierakstīti un dzīvo 4 cilvēki, un uzņemt apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē.

N o l ē m a: pierakstīt 3 cilvēkus, uzņemt uzskaitē 4 cilvēkus. Par atsevišķa labiekārtota dzīvokļa nodrošināšanas termiņiem jaunā mājā (5-7 gadi) brīdināts. Piekrita gaidīt. No stāšanās dzīvokļu celtniecības kooperatīvā atteicās.

9. Rezerves majora Vladimira Vasilija d. Pekina (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, dēls ‑ dz. 1974. g., meita ‑ dz. 1970. g. ‑ Ļeņingradas precīzās mehānikas un optikas institūta I kursa studente) iesniegums ar lūgumu uz laiku līdz dzīvokļa saņemšanai pierakstīt kā apakšīrnieku pie sievas radiniekiem Gaujienas ielā 1, dz. 19, kur divistabu dzīvoklī (platība 31,8 m²) pierakstīti un dzīvo 4 cilvēki, un 4 cilvēkus uzņemt apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē.

N o l ē m a: pierakstīt 3 cilvēkus, uzņemt uzskaitē 4 cilvēkus. Par atsevišķa labiekārtota dzīvokļa nodrošināšanas termiņiem jaunā mājā (5-7 gadi) brīdināts. Piekrita gaidīt. No stāšanās dzīvokļu celtniecības kooperatīvā atteicās.

10. Rezerves vecākā leitnanta Jevgēņija Vladimira d. Dargeļa (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, dēls ‑ dz. 1982. g., meita ‑ dz. 1988. g.) iesniegums ar lūgumu uz laiku līdz dzīvokļa saņemšanai pierakstīt kā apakšīrnieku pie sievasmāsas Mežciema ielā 26, dz. 42, kur trīsistabu dzīvoklī (platība 46 m²) pierakstīti un dzīvo 2 cilvēki, un 4 cilvēkus uzņemt apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē.

N o l ē m a: pierakstīt un uzņemt uzskaitē 4 cilvēkus. Par atsevišķa labiekārtota dzīvokļa nodrošināšanas termiņiem jaunā mājā (5-7 gadi) brīdināts. Piekrita gaidīt. No stāšanās dzīvokļu celtniecības kooperatīvā atteicās.

11. Rezerves majora Jurija Ivana d. Dmitrijeva (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, dēls ‑ dz. 1975. g.) iesniegums ar lūgumu uz laiku līdz dzīvokļa saņemšanai pierakstīt kā apakšīrnieku pie sievastēva Gagarina ielā 78, dz. 9, kur divistabu dzīvoklī (platība 31 m²) pierakstīti un dzīvo 3 cilvēki, un 3 cilvēkus uzņemt apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē.

N o l ē m a: pierakstīt un uzņemt uzskaitē 3 cilvēkus. Par atsevišķa labiekārtota dzīvokļa nodrošināšanas termiņiem jaunā mājā (5-7 gadi) brīdināts. Piekrita gaidīt. No stāšanās dzīvokļu celtniecības kooperatīvā atteicās.

12. Rezerves leitnanta Andreja Viktora d. Strogonova (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, dēls ‑ dz. 1986. g.) iesniegums ar lūgumu uz laiku līdz dzīvokļa saņemšanai pierakstīt kā ģimenes locekli Gorkija ielā 106/108, dz. 127, kur divistabu dzīvoklī (platība 30, 53 m²) pierakstīti un dzīvo 2 cilvēki, un uzņemt kooperatīvās apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē.

N o l ē m a: pierakstīt un uzņemt kooperatīvā dzīvokļa saņemšanas uzskaitē 3 cilvēkus.

13. Rezerves vecākā leitnanta Igora Alekseja d. Starikova (apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 1981. gada, 1981. gada 24. aprīļa protokols Nr. 4), iesniegums ar lūgumu iekļaut ģimenes sastāvā, lai nodrošinātu ar apdzīvojamo platību, sievu ‑ Ramonu Jāzepa m. Starikovu, dēlu ‑ dz. 1988. g. un meitu ‑ dz. 1988. g., pavisam 3 cilvēkus.

N o l ē m a: iekļaut ģimenes sastāvā sievu un divus 1988. g. dzimušos bērnus.

14. Apdzīvojamās platības uzskaites un sadales pārvaldes priekšnieka lūgums 1989. gada pirmajā ceturksnī nodrošināt ar apdzīvojamo platību rezerves apakšpulkvedi Vitāliju Kārļa d. Liepiņu (ģimenes sastāvs ‑ 4 cilvēki: viņš, sieva, dēls ‑ dz. 1978. g., sievasmāte). Apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 1987. gada 23. janvāra. Uz sabiedriskiem pamatiem strādā apdzīvojamās platības uzskaites un sadales pārvaldē.

N o l ē m a: piekrist nodrošināšanai 1989. gadā.

15. Rezerves kapteiņa Vadima Nikolaja d. Portmana (ģimenes sastāvs ‑ 6 cilvēki: viņš, sieva, dēls ‑ dz. 1969. g., meita ‑ dz. 1974. g., dēls ‑ dz. 1982. g., meita ‑ dz. 1985. g.) iesniegumu par viņa daudzbērnu ģimenes nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību 1989. gadā. Apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 1986. gada 24. janvāra. Rezerves kapteiņa V. N. Portmana lūgumu atbalsta pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs.

N o l ē m a: nodrošināt ar apdzīvojamo platību 1989. gadā.

16. Rezerves apakšpulkveža Jevgēņija Nikolaja d. Plugina (ģimenes sastāvs ‑ 3 cilvēki: viņš, sieva, dēls ‑ dz. 1964. g.) iesniegums.

Apdzīvojamās platības nodrošināšanas uzskaitē no 198.. gada 24. jūlija. Sakarā ar slimību lūdz nodrošināt ar apdzīvojamo platību ārpus kārtas 1989. gadā.

289. apgabala kara hospitāļa izziņa bez numura, izdota 18.01.89. Tomēr dzīvokļu jautājuma risināšanā nav atvieglojumu veselības stāvokļa dēļ.

N o l ē m a: atteikt.

 

Komisijas sekretārs V. A. Merekina

 

Rīgas IKA, 1400. f., 13. apr., 308. l., 1.-5. lp. Oriģināls. Tulkojums.