| Vēsture: | Rakstnieku klubs tika izveidots pēc PSRS Rakstnieku savienības kluba parauga kā ar PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas līdzekļiem uzturēts republikāniskas nozīmes birojs,kas Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes vadībā veic Rakstnieku savienības un tās radošo sekciju pasākumu tehnisko darbu. Rakstnieku klubs darbojās saskaņā ar saviem statūtiem. Rakstnieku savienības biedru un kandidātu sapulcē tika ievēlēta kluba valde un revīzijas komisija, kluba biedri maksāja biedru maksas. 1950.g. tika izskatīts jautājums par jaunu kluba statūtu izstrādāšanu un pieņemšanu, jo iepriekšējie bija ienesuši paralēlismu administratīvajā ziņā. Jaunie statūti paredzēja likvidēt kluba valdi, kas pastāvēja paralēli Rakstnieku savienības valdei, kurai faktiski bija pakļauta visa kluba darbība. Saskaņā ar jaunajiem statūtiem valdes ideoloģiskās funkcijas pildītu kluba padome, administratīvās- kluba direktors. (Rakstnieku savienības valdes sēžu 1950.-1951.g. protokolos atrodamas ziņas par statūtu apstiprināšanu, pašu statūtu nav). Ziņas par Rakstnieku kluba darbību atrodamas jau 1945.g. dokumentos. 1945.-1946.g. Rakstnieku savienībā tika izveidotas sekojošas radošās sekcijas, komisijas, grupas: jauno autoru sekcija, tulkotāju sekcija, dzejas sekcija, prozas sekcija, dramaturģijas sekcija, latviešu literatūras vēstures sekcija, krievu autoru sekcija, informācijas komisija (sekcija), kritikas sekcija, jauno krievu autoru grupa, bērnu un jaunatnes literatūras sekcija, krievu tulkotāju sekcija, kulturālo sakaru sektors ar PSRS republikām. 1945.g. martā Rakstnieku klubā sāka darboties partijas pirmorganizācija. Līdz Literatūras propagandas biroja nodibināšanai(1968.g.) Rakstnieku klubs pārzināja arī literatūras propagandas darbu. Rakstnieku klubs organizēja literatūras dienas, svētkus, vakarus, republikas rakstnieku tikšanās ar lasītājiem, gādāja par sekciju un semināru darba sekmīgu norisi, rīkoja rakstnieku tikšanās ar dažādu valstu literātiem, pārrunas ar ievērojamiem |
