Sociāldemokrātiskā kustība
Latvijā aizsākās līdz ar pirmo marksistisko pulciņu dibināšanu 19. gs.
90. gadu beigās. Sociāldemokrātiskas organizācijas savās mītnes zemēs veidoja
arī uz ārzemēm emigrējušie latvieši, 1899. gadā nodibinot Rietumeiropas
Latviešu sociāldemokrātu savienību, 1902. gadā izveidojot Baltijas latviešu
sociāldemokrātisko strādnieku organizāciju (BLSDSO), bet 1903. gadā,
apvienojoties vairākām sociāldemokrātu grupām, - Latviešu sociāldemokrātu
savienību (LSDS).
Sociāldemokrātiskā kustība savu
vienotību ieguva 1904. gadā, kad atsevišķās organizācijas apvienojās un
izveidoja pirmo latviešu politisko partiju - Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku
partiju (LSDSP). Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) ietekmē
1906. gadā LSDSP iekļāvās KSDSP sastāvā kā Latvijas Sociāldemokrātija (LSD).
No 1909. gada Briselē, bet no
1914. gada Londonā darbojās LSD Ārzemju komiteja. 1912. gada vasarā
nodibinājās LSD Ārzemju grupu birojs. Ārzemēs - Lielbritānijā, Francijā, Vācijā,
Šveicē, Beļģijā, Dānijā u.c. - pastāvēja latviešu marksistu grupas un pulciņi.
ASV darbojās Amerikas Sociālistiskās partijas sastāvā ietilpstošā Latviešu
koporganizācija, bet Rietumeiropā - Vakareiropas Latviešu sociāldemokrātu
koporganizācija, kas ietilpa LSD sastāvā un apvienoja grupas un pulciņus
Rietumeiropā.
Līdz pat 1917. gada Februāra
revolūcijai Krievijā KSDSP un tās sastāvdaļa LSD darbojās nelegāli, pēc
revolūcijas sākās legālā darbība.
Iekšējo nesaskaņu rezultātā
1918. gadā partija sašķēlās, un izveidojās divas partijas - Latvijas
sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kas pārstāvēja sociāldemokrātiskos
biedrus, un Latvijas sociāldemokrātija, kas apvienoja komunistiski noskaņoto biedru
daļu. Tāda pati šķelšanās notika jaunatnes organizāciju vidū.
Pēc Pirmā pasaules kara beigām LSD
vācu karaspēka neokupētajā Latvijas daļā nodibināja padomju varu. Līdz ar to LSD
pilnībā zaudēja savu saikni ar sociāldemokrātiskajām vērtībām. Maskavā tika
sastādīta Latvijas Padomju valdība ar P. Stučku priekšgalā. LSD VI kongresā
pieņēma lēmumu LSD pārdēvēt par Latvijas Komunistisko partiju (LKP). Līdz ar to
mainījās partijas struktūra atbilstoši Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas
administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Vienlaikus 1919. gadā izveidojās
komunistiskā jaunatnes organizācija - LKP Darba jaunatnes savienība, ko tā paša gada
1. martā pārdēvēja par Latvijas Komunistisko Jaunatnes Savienību.
1920. gada sākumā, kad Latvijas
teritorijā likvidēja padomju varu, LKP darbība šeit kļuva nelegāla. Savu legālo
darbību tā turpināja PSRS. Tika nolemts, ka LKP jāizstājas no Krievijas
Komunistiskās (boļševiku) partijas, jākonstituējas kā patstāvīgai partijai
(sekcijai) un tieši jāiestājas Komunistiskajā Internacionālē (Kominternē).
Nelegālās LKP CK sakarus ar Kominternes Izpildu komiteju uzturēja LKP CK Ārzemju
birojs (Komunistiskās Internacionāles Latvijas sekcijas Sekretariāts), kas darbojās
Pleskavā, vēlāk Maskavā.
Arhīvā esošie sociāldemokrātiskās
un komunistiskās kustības dokumenti (1899.-1940. g.) ir veidojušies un glabājušies
gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās. Pēc Otrā pasaules kara daļa dokumentu, kas
bija nokļuvusi vai radīta Krievijā, nonāca Latvijā jaundibinātajā LK(b)P CK
Partijas vēstures institūta Partijas arhīvā, kur glabājās līdz pat LKP
likvidācijai 1991. gadā. Pēc tam tie nonāca Latvijas Valsts arhīvā.
Latvijas sociāldemokrātisko un
komunistisko organizāciju fondus iedala trīs grupās. Pirmajā ietilpst
LSDSP CK un LSD CK, vietējo komiteju, ārzemju biroju, nodaļu, pulciņu, sekciju un
grupu fondi. Otrajā - LKP, LKP Darba jaunatnes savienības un LKJS
fondi, kas lielākoties attiecas uz Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas
pastāvēšanas laiku 1919. gadā, bet trešajā - LKP
(Komunistiskās Internacionāles Latvijas sekcijas) un tās satelītorganizāciju dažādu
institūciju dokumenti, kas attiecas uz Latvijas Republikas pastāvēšanas laiku, sākot
ar 1920. gadu. Šīs kolekcijas dokumenti ir unikāli un daudzveidīgi, kaut arī
fondu pilnīguma pakāpe ir dažāda.
Šo doumentu kopumu papildina bijušā
Partijas arhīva kolekcijas fondi, kas hronoloģiski saistīti ar periodu no
1917. līdz 1919. gadam, taču tematiski ir savrupi, un tie ir: Latvijas
Padomju valdība, Rīgas Strādnieku un zaldātu deputātu padome, Latviešu
strēlnieku vēstures komisija, Bijušo latviešu strēlnieku biedrības Centrālais
birojs, Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes Izpildu komiteja,
dažādu strādnieku klubu u.c. fondi (kopā 19 fondu). Šīs nodaļas beigās iekļauts
fonds Latviešu kultūras izglītības biedrība Prometejs, kas darbojās
Maskavā (1922.-1937. g.).
Dokumenti ir gan latviešu, gan krievu
valodā. |