Augusta puča notikumi

Naktī no 18. uz 19. augustu Maskavā tika atstādināts PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, varu sagrāba sazvērnieki, kuri sevi dēvēja par Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju (VĀSK). VĀSK izsludināja ārkārtējo stāvokli vairākos PSRS reģionos.

Jau 9.00 no rīta Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins aicinājumā Krievijas pilsoņiem šo apvērsumu novērtēja kā reakcionāru un antikonstitucionālu un aicināja uz vispārēju beztermiņa protesta streiku.

19. augustā 10.00 uz kopējo sēdi sanāca Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs un Ministru Padome, kurā pieņemtajā paziņojumā teikts „Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs un Ministru Padome paziņo, ka uzskata Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā.”

Savukārt 19. augustā plkst. 11.00 Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkā sarīkotajā preses konferencē Alfrēds Rubiks ierosināja aizliegt visas tās sabiedriskās organizācijas, kas nerealizēs LKP kursu, slēgt lielu skaitu preses izdevumu, kas uzstājas pret PSRS konstitūciju, noteikt komandanta stundu, saukt pie atbildības Augstākās Padomes deputātus Juri Dobeli, Daini Īvānu. A. Rubiks sludināja, ka jaunās struktūras apspiedīs jebkuru pretošanos, ja vajadzēšot – arī bruņotā ceļā.
Plkst. 12.00 sākās LKP CK un Rīgas pilsētas komitejas kopēja biroja sēde, kurā tika pieņemts kopīgs lēmums un paziņojums par atbalstu VĀSK darbībai.
Baltijas kara apgabala pavēlnieks Fjodors Kuzmins 19. augustā notikušajā telefonsarunā ar Anatoliju Gorbunovu pieprasīja, lai tiktu izpildīta visi viņa – VĀSK pārstāvja Latvijā norādījumi, pretējā gadījumā A. Gorbunovam draudot arests.

Bruņotās akcijas Latvijā sākās tās pašas dienas pievakarē – tajās kopīgi darbojās gan Rīgas OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) vienības, gan Baltijas kara apgabala karaspēka vienības – tika atbruņota televīzijas kompleksa apsardze, tika ieņemtas vai izdemolētas daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas, 20. augustā pēc F. Kuzmina personīgās pavēles OMON un desanta vienība atbruņoja arī LR MP apsardzi.
Bet jau 20. augusta vakarā sāka pienākt ziņas, ka apvērsuma mēģinājums iegājis strupceļā, bet 21. augustā kļuva skaidrs, ka tas izgāzies.
21. augustā LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka pārejas periods valsts varas de facto atjaunošanai ir beidzies un Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

T. Jundzis. Konfrontācija ar Latvijas neatkarības pretiniekiem //Latvijas valsts atjaunošana. 1986. – 1993. Rīga, 1998., 278-294. lpp.

Latvijas Valsts arhīvā Latvijas PSR Augstākās Padomes un Latvijas Republikas Augstākās Padomes fondā (290. fonds) glabājas būtiski dokumenti, kas parāda 1991. gada 21. augusta notikumus un valstiskuma atjaunošanu Latvijā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija un Ministru Padomes kopīgais paziņojums 1991. gada 19. augustā, kurā Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja novērtēta kā nelikumīgs veidojums, kam nav nekādu pilnvaru Latvijā. Pilsoņi tiek aicināti nesadarboties ar to un īstenot nevardarbīgu pretošanos.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Paziņojums 1991. gada 19. augustā Apvienoto Nāciju Organizācijai, pasaules valstu parlamentiem, valdībām un tautām, kurā Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja novērtēta kā nelikumīgs veidojums, un LR AP aicina valstu parlamentus, valdības un starptautiskās organizācijas darīt visu, lai nepieļautu demokrātiski ievēlēto institūtu darbības pārtraukšanu, kā arī vardarbību Latvijā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Aicinājums 1991. gada 19. augustā Latvijas rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldībām, to amatpersonām, vietējo padomju deputātiem nesadarboties ar PSRS militārpersonām, VDK un iekšējā karaspēka, kā arī PSKP un citu veidojumu pārstāvjiem, kuri darbojas tā saucamās PSRS Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas uzdevumā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Lēmums 1991. gada 20. augustā sakarā ar PSRS Bruņoto Spēku darbību Latvijas Republikā, kurā teikts, ka LR AP nolemj pieprasīt, lai Padomju armija atbrīvo ieņemtos objektus, bet prasības neizpildīšanas gadījumā aicināt Latvijas tautu solidarizēties ar Krieviju un uzsākt vispārēju beztermiņa streiku.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Aicinājums PSRS Augstākajai Padomei 1991. gada 20. augustā izbeigt Ārkārtējā stāvokļa valsts komitejas darbību Latvijas Republikas teritorijā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes konstitucionālais likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pasludina Latvijas Republikas pilnīgu neatkarību, izbeidzot 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu.

PSRS Augstākās Padomes 1991. gada 6. septembrī Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājam I. Godmanim nosūtītie PSRS Augstākās Padomes lēmumi par Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas neatkarības atzīšanu.