Grāmata "Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs"
veidota kā piemiņas grāmata 1941. gada 14. jūnijā arestētajiem un izsūtītajiem
Latvijas iedzīvotājiem. Tā papildina 1996. gadā Latvijas Valsts arhīva izdoto 1941.
gada 14. jūnijā Represēto sarakstu. Darbu ir sagatavojusi Latvijas Valsts
arhīvā izveidotā projekta grupa Vēsturnieku komisijas apakškomisijas Noziegumi
pret cilvēci Latvijas teritorijā 1940. 1941. gadā apstiprināto tēmu ietvaros.
Priekšvārdā Lavijas Valsts arhīva direktore D.Kļaviņa norāda, ka
bija nepieciešams turpināt noskaidrot 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto
cilvēku likteņus, godināt to piemiņu. D.Kļaviņa pateicas arī visai plašajam
konsultantu lokam, kas palīdzēja veidot grāmatu Aizvestie. 1941. gada
14. jūnijs.
Pirmā daļa veltīta 1941. gada 14. jūnija deportācijas
procesa analīzei un Latvijas Valsts arhīvā glabāto dokumentu apskatam.
Tajā publicēts vēsturnieka J.Riekstiņa pētījums par
1941. gada 14. jūnija deportācijas sagatavošanu, norisi, represīvā
mehānisma darbību PSRS okupētajā Latvijā. Rakstā ir rodams ieskats arī citu autoru
pētījumos par deportāciju no Igaunijas, Lietuvas, Rietumukrainas un
Rietumbaltkrievijas. J.Riekstiņš, analizējot Krievijas Federācijas un Latvijas Valsts
arhīvu dokumentus par represīvo iestāžu darbību, parāda, ka vairāk nekā 15
tūkstošu Latvijas iedzīvotāju deportācija 1941. gada 14. jūnijā notika
pēc PSRS valdības, PSRS Valsts drošības tautas komisariāta, PSRS Iekšlietu tautas
komisariāta rīkojumiem un instrukcijām. Deportāciju sagatavoja LPSR Iekšlietu tautas
komisariāts, LPSR Valsts drošības tautas komisariāts, Baltijas Sevišķā kara
apgabala štāba 3. daļa ar LK(b)P un vietējo padomju varas iestāžu atbalstu.
Latvijas iedzīvotāju izsūtīšanā bija iesaistīts PSRS IeTK konvoja karaspēks, LPSR
Iekšlietu tautas komisariāta un milicijas darbinieki un komunistiskās partijas un
padomju aktīvisti. Raksta autors izseko arestēto ģimenes galvu un viņu ģimeņu
likteņiem un secina, ka 1941. gada deportāciju, saskaņā ar 1948. gada
9. decembrī ANO pieņemto Konvenciju par genocīdu un sodu par to, pamatoti
var uzskatīt par genocīdu pret Latvijas tautu. Pirmajā daļā publicēts arī
vēsturnieka A.Bambala raksts, kurā analizēti 1941. gada 14. jūnija
deportēto Latvijas iedzīvotāju arhīvu lietu dokumenti, kas tagad glabājas Latvijas
Valsts arhīvā. Būtībā tie ir LPSR IeTK un VDTK arhīva dokumenti, kas liecina par
padomju okupācijas režīma represijām pret Latvijas iedzīvotājiem 1941. gada
14. jūnijā. Autors detalizēti raksturo represīvo iestāžu lietvedības
procedūru, dokumentu specifiku un minētajos dokumentos ietverto informāciju. Grāmatas
otrajā daļā publicēti 53 Krievijas Federācijas Valsts arhīva un Latvijas Valsts
arhīva dokumenti, kas parāda PSRS un LPSR represīvo iestāžu PSRS Iekšlietu
tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta, LPSR IeTK un VDTK
darbību Latvijas iedzīvotāju masveida izsūtīšanas sagatavošanā un īstenošanā.
Grāmatā publicēti nedaudzi, bet tematiski svarīgi Krievijas Federācijas Valsts
arhīva dokumenti par PSRS IeTK rīcību deportācijas sagatavošanā un norisē,
pārējie ir Latvijas Valsts arhīva 1987. fonda 1941. gada 14. jūnijā
no Latvijas izsūtīto personu lietas un 1986. fonda Latvijas PSR VDK par
sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietas
(19401985) dokumenti.
Publicētie dokumenti grupēti atbilstoši represēšanas un
reabilitācijas procesam:
- 1941. gada 14. jūnija deportācijas sagatavošana;
- arestētie ieslodzījuma vietās;
- izsūtītie nometinājuma vietās;
- nometināto tiesiskais statuss;
- deportēto reabilitācija.
Grāmatas trešajā daļā publicēts 1941. gada 14. jūnijā
deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksts. Ziņas iegūtas no jau minētajiem Latvijas
Valsts arhīva 1986. un 1987. fondā glabāto arhīva lietu dokumentiem. Arestam vai
izsūtīšanai paredzētie, kuri netika deportēti, kā arī pirms vai pēc
14. jūnija deportācijas arestētās personas sarakstā netika ietvertas. Saraksts
sakārtots pa apriņķiem, to ietvaros pa pilsētām un pagastiem alfabēta
kārtībā, savukārt pilsētu un pagastu ietvaros izsūtīto personu saraksts publicēts
pēc lietu numuriem augošā secībā. Lai palīdzētu atrast konkrētu cilvēku,
grāmatas beigās ievietots deportēto personu alfabētiskais rādītājs.
Par arestēto vai izsūtīto personu minētas šādas ziņas: uzvārds,
vārds, tēva vārds, dzimšanas gads, adrese 1941. gada 14. jūnijā, aresta
vai izsūtīšanas datums, sākotnējā ieslodzījuma vai nometinājuma vieta,
atbrīvošanas, miršanas vai nošaušanas datums un lietas numurs. Gadījumos, kad lietu
dokumenti ir nepilnīgi un trūkst ziņu par deportētā cilvēka likteni, sarakstā
sniegtā informācija arī ir nepilnīga. Personvārdu un mājvārdu atveidošana
latviskajā rakstībā radīja grūtības, jo vairākums dokumentu ir krievu valodā,
tāpēc iespējamas neprecizitātes.
1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju
sarakstā ir apkopotas ziņas par 15424 cilvēkiem. Pēc Latvijas Valsts arhīva projekta
grupas precizētajiem datiem 1941. gada 14. jūnijā tika arestēti 5259
cilvēki, nošauti 700, nometnēs un nometinājumā miris 5381 cilvēks. Tie ir tikai
daži skaitļi no izpētē iegūtajiem.
Izmantojot LR Iekšlietu ministrijas Nepamatoti represēto pilsoņu
rebilitācijas nodaļas izveidotās elektroniskās datu bāzes datus, jau minētos un
citus Latvijas Valsts arhīva projekta grupas pētījuma rezultātus, sagatavots SAB
Totalitārisma seku dokumentēšanas centra speciālistu I.Zālītes un S.Eglītes raksts
1941. gada 14. jūnija deportācijas struktūranalīze. Tajā raksturotas
deportēto personu grupas, sadalījums pa apriņķiem, dzimuma un etniskais sastāvs,
vecuma struktūra, apkopotas ziņas par nošautajiem, cietumos, ieslodzījuma un
nometinājuma vietās mirušajiem, kā arī skaitļi par atbrīvotajiem no
specnometinājuma. Autori secina, ka 81,27% no deportētajiem 1941. gada
14. jūnijā pēc etniskā sastāva bija latvieši.
Latvijas Valsts arhīva projekta grupas dati izmantoti, sagatavojot
kartes: 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijas pilsētās un
pagastos un 1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju
sākotnējās ieslodzījuma un nometinājuma vietas.
Pēcvārdā uzsvērtas 1941. gada 14. jūnija deportācijas
sekas Latvijas tautas vēsturiskajā apziņā.
Pirmajā daļā publicētie vēsturnieku J.Riekstiņa un A.Bambala
raksti tulkoti arī krievu un angļu valodās.
Grāmatas Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs
mākslinieks ir I.Blumbergs.
Tā izdošanai sagatavota sadarbībā ar izdevniecību NORDIK.