4.jūnijā Latvijas Valsts arhīvā viesojās kolēģi no Polijas arhīvistu biedrības. Direktora vietniece Vera Guzanova iepazīstināja ar arhīva vēsturi, struktūru, un glabājamo dokumentu krājumu. Par dokumentu popularizāciju, publikācijām, sadarbību ar izglītības iestādēm pastāstīja arhīva eksperts Guntis Švītiņš. Patiesu interesi viesos izraisīja trīs sējumu izdevums par 1941. un 1949. gada iedzīvotāju deportācijām Latvijā, kā arī virtuālā izstāde “Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs”.

Atceroties Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienu, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika izveidota izstāde „4.maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi”, kurā izmantoti Latvijas Valsts arhīva dokumenti, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva fotogrāfijas, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja materiāli un fotogrāfijas no P. Korsaka personīgā arhīva.
Hronoloģiski dokumenti atspoguļo laika posmu no 1987. gada līdz 1991. gada 21. augustam un konceptuāli sadalīta 5 daļās – Soli pa solim pretim neatkarībai (1987. gads – līdz 1990. g. 4. maijam), 4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi (1990. gada 4. maijs), Mērķis sasniegts (notikumi pēc 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam), Notikumi Jelgavā atmodas laikā (1987 – 1990) un Novadnieki, kuri balsoja PAR (Latvijas PSR AP deputāti, Jelgavas novadnieki, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju).
Foto: Mārcis Stumbris

Ēnu diena ir visā pasaulē atsaucību ieguvusi izglītojoša programma un praktiska mācību metode. Tās laikā skolēni dodas iepazīt dažādu nozaru speciālistu darba pienākumus, lai paplašinātu savu redzesloku un saprastu, kādu profesiju un darba jomu viņi gribētu izvēlēties beidzot skolu.

Arī Latvijas Valsts arhīvā 17. februārī Dokumentu izmantošanas sektora vecākajai referentei Ivetai Šķiņķei bija sava ēna – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11. vispārējās klases skolniece Līva Klismeta.

Līva iepazinās ar arhīvu, tā funkcijām un darba veidiem, vairāk uzmanības veltot arhīva popularizācijas darbam, kāpēc un kā dokumenti tiek izmantoti un padarīti pieejami sabiedrībai.

Skolniece kopā ar arhīva darbinieci praktiski strādāja ar arhīva lietām, pētot un atlasot lietu dokumentus, kā arī meklēja dokumentus sava zinātniski pētnieciskā darba izstrādei.

Latvijā zinātnes dzīvē notiek daudzi pasākumi, kur arī arhīva darbiniekiem ir iespēja piedalīties, popularizējot arhīva dokumentus.

28. un 29. janvārī Daugavpilī notika jau divdesmitie Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes organizētie zinātniskie lasījumi – starptautiskā konference.

Lasījumos piedalījās 247 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Lielbritānijas, Vācijas, Kazahstānas, un Slovākijas.

Konferences darba grupā „Vēsture: avoti un cilvēki” piedalījās arī Latvijas Valsts arhīva pārstāvji - Ainārs Bambals ar referātu „Latvijas PSR VDK krimināllietas autentiskums, ticamība, falsifikācijas” un Iveta Šķiņķe „ Izsūtīto Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāsti un notikumu atspoguļojums Latvijas Valsts arhīva personu lietu dokumentos. Krāslavas apriņķa piemērs”.

10. februārī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē LU 68. konferences ietvaros notika konference „Valoda, literatūra un izglītība”, kurā tika uzaicināta arī Latvijas Valsts arhīva Dokumentu izmantošana sektora pārstāve Iveta Šķiņķe ar priekšlasījumu un prezentāciju „ Arhīva dokumenti kā laikmeta liecība un to izmantošana mācību procesā”.

Deportācijām - un jo īpaši 1941. gada 14. jūnija deportācijai kā pirmajai - ir svarīga vieta sabiedriskajā apziņā un daudzu sociālvēsturisko pārmaiņu skaidrojumā.

Pieminot 1941. gada 14. jūnija deportācijas 60. gadskārtu, 2001. gadā klajā nāca Latvijas Valsts arhīva sagatavotā grāmata “Aizvestie.1941. gada 14. jūnijs”, kurā minēti 15 424 izsūtīto vārdi.

2007. gadā izdevām grāmatu „Aizvestie. 1949. gada 25. marts”, kurā minēts 44 271 cilvēks.

Izmantojot arhīva dokumentus, ir sagatavotas virtuālās izstādes, kā arī ceļojošā izstāde „ Represētie kultūras darbinieki ” , ar kuru jau ir iepazinušies Rīgas 84., Rīgas 3. vidusskolas un Āgenskalna ģimnāzijas skolēni, Aizkraukles pilsētas un Jelgavas zinātniskās bibliotēkas, Liepājas muzeja nodaļas „Liepāja okupācijas režīmos” un Olaines Vēstures un mākslas muzeja apmeklētāji.

Šobrīd daļa no izstādes ir apskatāma Latvijas Valsts arhīva vestibilā.

No 2009. gada 18. marta LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāmas Ērikas Gulbes un Sofijas Samsones gleznas no LVA fondu krājuma.

No 4. līdz 27.februārim Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā, Jelgavā, Filozofu ielā 3, skatāma LVA sagatavotā Veronikas Janelsiņas gleznu izstāde.

No 2009. gada 3. februāra līdz 13.martam LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāmas gleznotājas Ludmilas Grīnbergas ainavas un ziedi.

Māksliniece strādā galvenokārt eļļas tehnikā un raksturīgi, ka pievērsusies plenēra glezniecībai. Ainavas un romantiski jūras motīvi, bet citkārt ar ekspresīviem otas vēzieniem veidotas un vēju pluinītas koku lapotnes dominē mākslinieces gleznās. Pasteļkrītu zīmējumos (portretos) valda grafiska skaidrība un modeļa rakstura atklāsme.

2009. gada 20. janvārī Latvijas Valsts arhīva lasītavā Kurzemes prospektā 5 notika Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas darbinieku vadītais seminārs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas vēstures skolotājiem „Latvijas iedzīvotāju deportācija 1949. gada 25. martā. Pētījumu un arhīva dokumentu izmantošana vēstures stundās”.
Vēstures skolotāji tika iepazīstināti ar Latvijas iedzīvotāju 1949. gada 25. marta deportācijas norisi, akcentējot deportācijas sagatavošanas sākumu jau 1949. gada janvārī. Kopā ar arhīva darbiniekiem skolotāji apskatīja bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu glabātavu. Tālākā semināra gaitā skolotāji tika iepazīstināti ar būtiskiem 1949. gada 25. marta deportāciju raksturojošiem dokumentiem un šo dokumentu specifiku. Pēc tam skolotāji paši skatīja izsūtīšanas lietu un analizēja dokumentus.
Semināra noslēgumā skolotājiem tika dāvināta arhīva sagatavotā brošūra „Latvijas iedzīvotāju lielākā masveida deportācija. 1949. gada 25. marts”.

Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde „Prāgas pavasara un Hartas – 77 atbalsis Latvijā/Baltijā” no 30. marta līdz 15. maijam būs apskatāma Latvijas Universitātes Vēstures muzeja telpās Raiņa bulvārī 19.

Izstādes sadarbības partneri ir Latvijas Republikas vēstniecība Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts.

Izstāde vēsta kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Parādīti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem sakarā ar PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā. Izstādē nozīmīga vieta atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju „Hartas-77” ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu.

Atvērto durvju dienas laikā 11. novembrī arhīvā viesojās Rīgas N. Draudziņas ģimnāzijas 10. humanitārās klases skolēni un vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa.

Skolēniem tika demonstrēta Jura Podnieka studijas dokumentālā filma par Latvijas nacionālajiem partizāniem „Nesalauztie”. Pirms filmas noskatīšanās tās scenārija autors - Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas darbinieks Ritvars Jansons - skolēnus iepazīstināja kā ar filmas tapšanu, tā arī ar arhīvā glabātajām krimināllietām, kuru izpēte palīdzēja filmas veidošanā.

Pēc filmas noskatīšanās un iepazīšanās ar lietām skolēni uzdeva jautājumus. Tā nebūt nav viegla tēma, tāpēc arhīva darbinieki cer, ka skolēniem filma un sarunas palīdzēs saprast pēckara Latvijas sarežģīto un pretrunīgo vēsturi.

Kopš 20.septembra izstāde „Represētie kultūras darbinieki” skatāma Aizkraukles pilsētas bibliotēkā, Lāčplēša ielā 3, Aizkrauklē, kas notiek pasākumu cikla ietvaros „Latvijai 90”.

Skolotāju tālākizglītības programmā „Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana vēsturē pamatizglītībā un vidējā izglītībā” iesaistījās arī Latvijas Valsts arhīva darbinieki.

Programmas ietvaros 1. un 3. jūlijā Latvijas Valsts arhīva ēkā Kurzemes prospektā 5 notika vienas dienas kursi vēstures skolotājiem „Latvijas iedzīvotāju deportācijas. Pētījumu un arhīvu dokumentu izmantošana vēstures stundās”.

Priekšlasījumu „Pirmā masveida deportācija 1941. gada 14. jūnijā un lielākā masveida deportācija 1949. gada 25. martā” skolotājiem sniedza Jānis Riekstiņš. Ritvars Jansons runāja par 1949. gada 25. martā izsūtīto nacionālo partizāņu atbalstītājiem. Aināra Bambala vadībā skolotāji iepazinās ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu glabātuvi – ar izsūtīšanas lietām un kartotēkām. Lai kursu dalībniekus sagatavotu praktiskam darbam ar ģimenes izsūtīšanas lietām, Aija Kalnciema bija sagatavojusi prezentāciju par lietu dokumentiem un šo dokumentu specifiku. Skolotāji arhīva darbinieku vadībā ar lielu ieinteresētību iepazinās ar izsūtīšanas lietām, izvēlējās optimālos dokumentus, kuri būtu izmantojami deportāciju tēmas apguvei skolās, kā arī prezentēja grupu darba rezultātus.

Kursu noslēgumam Iveta Šķiņķe skolotājus iepazīstināja ar statistiku un kartēm par 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijām, kā arī arhīva sagatavotajām virtuālajām izstādēm un to izmantošanas iespējām skolās”.

Arhīva darbinieki cer, ka tiem gandrīz 100 skolotājiem no visdažādākajām Latvijas skolām, kursi deva padziļinātu ieskatu Latvijas iedzīvotāju deportāciju vēsturē.

17. jūnijā Čehijas Zinātņu Akadēmijā tika atklāta Latvijas Valsts arhīva veidotā izstāde ”Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā”. Sadarbojoties Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Republikas vēstniecībai Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūtam, izstāde bija iekļauta starptautiskās konferences „1968. gada Prāgas pavasaris. Sabiedrība. Mēdiji. Politisko un kultūras procesu pārveide” programmā (www.konference.usd.cas.cz). Izstādes atklāšanā piedalījās konferences dalībnieki, Čehijas zinātnieku aprindu pārstāvji, Baltijas valstu, Somijas, Vācijas un Horvātijas vēstnieki.

Atklāšanā Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa uzsvēra: par Prāgas pavasara atbalsīm Latvijā sākotnēji bija maz ziņu. Tomēr, izpētot dokumentus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvos, arhīvisti atrada faktus, kas liecina, cik būtiski Prāgas notikumi bijuši baltiešiem.

Latvijas vēstniece Čehijā Argita Daudze svinīgajā uzrunā apsveica abu valstu vēsturniekus ar veiksmīgo zinātnisko sadarbību. Izstādi atklāja 17.jūnijā, un vēstniece atgādināja, ka „šī diena Latvijai bija ļoti drūma diena – staļinistiskā Padomju Savienība okupēja Latviju, un ar okupācijas sekām mūsu sabiedrība saskaras vēl šodien”. Tomēr neatkarību zaudējušajām valstīm dzelzs priekškara austrumu pusē Prāgas pavasara demonstrācijas viesa arī zināmas cerības, kuras sākt piepildīt varēja tikai no 1989. gada. Izstādes autori – Ritvars Jansons, Iveta Šķiņķe un Guntis Švītiņš uzsver: Čehoslovākijas reformas Baltijai deva cerību un stimulu drosmīgiem cīnītājiem, kuri nostājās pret režīmu Baltijā.

Izstāde vēsta kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Parādīti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem sakarā ar PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā.

Izstādē nozīmīga vieta atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju „Hartas-77” ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu. Izstādē redzamie dokumenti un bagātīgais foto klāsts informē, ka cīņa par cilvēktiesībām Baltijas valstīs noveda pie prasības par neatkarīgu valstu atjaunošanu. Skatītājs var iepazīties ar to, kā Latvija, Lietuva un Igaunija atguva neatkarību. Izstādē izmantoti Baltijas valstu un Krievijas arhīvu, muzeju, kā arī personīgo kolekciju dokumenti. Latvijas Valsts arhīvs sagatavojis arī bagātīgi ilustrētu izstādes bukletu. Bukleta sastādītāja – Aija Kalnciema. Savukārt izstādes projekta sadarbības partneris - Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts izstādes pamattekstu čehu valodā izdevis brošūrā „Ohlas Pražsského jara a Charty 77 v Lotyšsku a Pobalti”.

Izstāde ”Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā” Čehijas Zinātņu akadēmijā Prāgā, Narodni ielā 3 būs apskatāma līdz 4.jūlijam. Šī gada laikā Čehijā būs redzama arī Česke Budejovices, Ostravas Universitātēs un Homutovas apgabala muzejā. Novembrī izstāde būs aplūkojama arī Latvijā.

Ritvars Jansons

No 2. jūnija Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupācijas režīmos” līdz 30. jūnijam skatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde „Represētie kultūras darbinieki”.

5.jūnijā notika tematisks pasākums „Represētie kultūras darbinieki – intelektuāls parāds Latvijai”. Piedalījās izstādes autore Anda Mjurka, Liepājas literātu un radošo mūziķu kluba „Helikons” literāte Irma Markopa, kas lasīja represētā rakstnieka Aleksandra Pelēča (1920 – 1995) izsūtījumā rakstīto dzeju un vēstules. Pasākumu papildināja mūziķu Andra Kristsona, Andas Lindes un Eduarda Talalass muzikāls priekšnesums.

2008. gada 17. jūnijā plkst.18.00 Čehijas Zinātņu Akadēmijas Prezidija aulā Prāgā, Narodni ielā 3 tiks atklāta Latvijas Valsts arhīva veidotā izstāde ”Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā”. Izstāde, sadarbojoties Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Republikas vēstniecībai Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūtam, iekļauta 16.-17.jūnijā Prāgā notiekošās starptautiskās konferences „1968. gada Prāgas pavasaris. Sabiedrība. Mēdiji. Politisko un kultūras procesu pārveide” programmā. Šī gada laikā Čehijā izstāde būs aplūkojam arī Česke Budejovices, Ostravas Universitātēs un Homutovas apgabala muzejā.

Izstāde vēstīs kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Tajā atklāti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem pret PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā.

Izstādē nozīmīga vieta tiks atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju „Hartas-77” ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu. Izstādē redzamie dokumenti un bagātīgais foto klāsts informēs, kā no cīņas par cilvēktiesībām Baltijas valstīs izauga prasības par neatkarīgu valstu atjaunošanu. Izstādē izmantoti Baltijas valstu un Krievijas arhīvu, muzeju, kā arī personīgo kolekciju dokumenti. Izstāde Prāgā būs atvērta līdz šī gada 4.jūlijam. Novembrī izstāde būs aplūkojama arī Latvijā.

2008.gada 18. aprīlī Rīgā tika organizēts BAAC (Baltijas audiovizuālo arhīvu padome) seminārs “Attēlu kolekcijas institūciju arhīvos. Saglabāšana un pieejamība.”. Seminārā piedalījās speciālisti no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas, un Somijas. No LVA seminārā piedalījās Informātikas un uzskaites daļas vecākais eksperts Guntis Švītiņš. Foto: Aldis Pūtelis

13. februārī arhīvā skolu projektu nedēļas ietvaros notika nodarbība Āgenskalna ģimnāzijas skolēniem. Skolotājas Līgas Strazdiņas vadītās projekta grupas izstrādātā darba tēma bija „Latvijas kino”. Arhīva darbinieki jau iepriekš bija sagatavojuši dokumentus, kas raksturotu gan kinostudijas darbu, gan dokumentālo un mākslas filmu uzņemšanu.
Nodarbība sākās ar īsu ieskatu arhīva darbā un funkcijās, kā arī ar iepazīšanos ar dokumentu glabātavu, kurā atrodas lietas par Latvijas kino. Tālāk skolēni strādāja ar oriģinālajiem arhīva dokumentiem – iepazinās ar lietu, izvēlējās dokumentu, kuru raksturoja, kā arī iemācījās pareizi noformēt atsauces. Gan skolēnu izstrādātā projekta tēma, gan oriģinālais un ieinteresētais skatījums uz dokumentiem iepriecināja mūs, arhīva darbiniekus, un ļoti gribas cerēt, ka radīja arī skolēniem pozitīvu priekšstatu par arhīvu.
Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītājas vietniece Iveta Šķiņķe

10.-11.janvārī Tartu, Igaunija, Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs Māris Brancis piedalījās Baltijas valstu starptautiskajā seminārā „BaltHerNet Seminar”, kurā tika prezentēta Baltijas valstu kultūras mantojuma kopīgā mājas lapa. http://www.balther.net/ Tajā tiks koncentrēta informācija par šo trīs Baltijas tautu diasporu arhīviem ASV, Austrālijā, Kanādā un Eiropā un nodibināja Baltijas valstu kultūras mantojuma asociāciju.

2006.gadā Latvijas Valsts arhīvs sagatavoja un 14.jūnijā atvēra virtuālo izstādi “Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs”, lai iepazīstinātu visplašāko sabiedrību ar arhīvā esošajiem dokumentiem un datu bāzi par 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
2007.gada 14.jūnijā pateicoties Eiropas Komisijas finansiālajam atbalstam, virtuālā izstāde ir sagatavota arī angļu valodā, jo represiju tēma ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vēstures sastāvdaļa. Ir svarīgi, lai arī interesenti citās valstīs iepazītu un izprastu šo vēsturi un represiju radītās sekas, kuras ir jūtamas arī šodienas Latvijā.

Ar virtuālo izstādi “Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs” var iepazīties
http://www.lvarhivs.gov.lv/dep1941/

No 14.februāra līdz 11.martam Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos”, K. Ukstiņa ielā 7/9, apskatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā Sofijas Samsones gleznu izstāde. Māksliniece pēc 2. pasaules kara dzīvoja Zviedrijā un visu savu radošo un dokumentāro mantojumu ar testamentu bija novēlējusi Latvijas Valsts arhīvam.
Deviņpadsmit gleznas dod ieskatu Sofijas Samsones daiļradē un atklāj viņas maigo attieksmi pret dabu, izsmalcināto krāsu izjūtu un ziemeļniecisko atturību kā ainavās, tā kluso dabu gleznojumos. Izstādi papildina kuratores Silvas Norenbergas atlasītie dokumenti un fotogrāfijas par mākslinieces dzīvi un radošo darbību, kā arī par bēgļu laivām uz Gotlandi 1945.gada pavasarī.