Vēsture: | 1990.gadā 4.maijā sakarā ar LR neatkarības atjaunošanu bijusī Lpsr Tautas izglītības ministrija kļuva par LR Tautas izglītības ministriju. 1991.gada 20.novembrī ministrija tika pārdēvēta par LR Izglītības ministriju (1). 1993.gada 3.augustā, stājoties spēkā likumam "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta atjaunošanu", ministrija tika likvidēta un tās funkcijas nodotas jaundibinātajai Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijai (2). 1994.gadā reorganizēja Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju, izveidojot uz tās bāzes ar 1994.gada 1.oktobri Izglītības un zinātnes ministriju un ar 1994.gada 1.novembri - Kultūras ministriju (3). Izglītības un zinātnes ministrija ir centrālā valsts pārvaldes institūcija, ar kuras palīdzību MK īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā. Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums tā dažādās redakcijās apstiprināts MK 1994.gada 23.augusta lēmumu, MK 1996.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.224 un 1997.gada 23.septembra noteikumiem Nr.334 (4) Atbilstoši Saeimas 1998.gada29.oktobrī pieņemtajam likumam, Izglītības un zinātnes ministrija īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā, izstrādā normatīvos aktu projektus izglītībā, izveido un aktualizē izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistrus, veic izglītības programmu licensēšanu, izglītības programmu un augstskolu akreditāciju, izstrādā valsts izglītības standartus (5). Ministrijas darbu politiski vada izglītības un zinātnes ministrs. 1998.gada novembrī, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajām ziņām, ministrijas sastāvā ir Vispārējās izglītības departaments, Sabiedrisko attiecību un preses nodaļa, izglītības un stratēģijas departaments, Profesionālās izglītības attīstības departaments, Augstākās izglītības un zinātnes departaments, Tālākizglītības departaments, Administratīvais departaments, Finansu un ekonomikas departaments, Informātikas un saimnieciskās vadības departaments, Kontroles un rev |