Tā bija otrā lielākā Latvijas iedzīvotāju masveida
deportācija, kad no 25. marta līdz 29. martam uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem
izsūtīja gandrīz 43 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju - t. s. kulakus un viņu
ģimenes locekļus, kā arī t. s. bandītu, nacionālistu un viņu atbalstītāju
ģimenes locekļus.
Arhīva dokumentu kopa par 1949. gada 25. marta
deportāciju sastāv no 6 dokumentiem: 2 dokumenti ir direktīvie dokumenti, kas
attiecas uz deportācijas vispārējo norisi, pārējie 4 dokumenti - saistīti ar
konkrētu apriņķi un konkrētu cilvēku likteņiem - šajā gadījumā ar Alūksnes
apriņķi un dzejnieka Aleksandra Pelēča ģimenes izsūtīšanu. Materiālu sagatavoja
Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītāja vietniece Iveta Šķiņķe.
Papildus informācija:
PSRS Ministru Padome 1949. gada 29. janvārī pieņēma
pilnīgi slepenu lēmumu Nr. 390-138, kurā tika noteikts, kuras iedzīvotāju
kategorijas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ir jāizsūta.
Tās bija šādas (pēc tā laika oficiālās
terminoloģijas):
kulaki un viņu ģimenes;
nelegālā stāvoklī esošo bandītu un nacionālistu ģimenes locekļi, kā arī
nošauto un notiesāto bandītu ģimenes locekļi;
legalizējušies bandīti un viņu ģimenes locekļi, kas turpina nodarboties ar
pretpadomju dabību;
bandītu atbalstītāju ģimenes locekļi.
(Okupācijas varu politika Latvijā: 1939-1991. Dokumentu
krājums. Rīga, 1999.- 260. lpp.)
No Alūksnes apriņķa 1949.gadā no 25. līdz 29. martam
izsūtīja 468 ģimenes, kopējais cilvēku skaits 1516:
kā kulaki izsūtīta 281 ģimene, pavisam 940 cilvēki;
kā nacionālisti izsūtītas 187 ģimenes, pavisam - 576 cilvēki.
Pēc vecuma izsūtītie iedalās:
bērni līdz 7 gadiem;
no 7 līdz 16 gadiem 268;
no 16 līdz 60 gadiem 866;
virs 60 gadiem 250 cilvēki.
Alūksnes apriņķa iedzīvotāji pārsvarā tika
izsūtīti uz Tomskas apgabala Koževņikovas, Molčanovas, Parabeļas un Tomskas
rajoniem, uz Amūras apgabala Tigdas rajonu.
(Represēto saraksts 1949. LVA, 1995., 1 burtnīca, 44.
lpp.)
Aleksandrs Pelēcis dzimis 1920. gada 10. aprīlī
Alūksnes apriņķa Mālupes pagastā.
Arestēts 1946. gada 17. janvārī.
Aresta pamatojums: dienējis vācu armijā, sadarbojies ar Latviešu nacionālo
partizānu organizāciju, publicējis pretpadomju rakstus.
1946. gada 28. augustā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Kara tribunāls Aleksandru
Pelēci tiesāja un piesprieda 10 gadus labošanas darbu nometnē.
1949. gada 25. martā uz Amūras apgabala Tigdas rajonu kā
tiesātā nacionālista ģimenes locekļi tika izsūtīti - Aleksandra Pelēča māte
Minna Pelēce (dz. 1890. gadā), mātes brālis Jānis Teterovskis (dz. 1901. gadā) un
mātes māsa Anete Teterovska (dz. 1884. gadā) (skat. dok. Nr.1).
Minna Pelēce un Anete Teterovska 1956. gada 25. decembrī
tika atbrīvotas no nometinājuma, Jānis Teterovskis gāja bojā nelaimes gadījumā
meža darbos 1956. gada 10. janvārī (skat. dok. Nr.2).
Aleksandrs Pelēcis atļauju atgriezties Latvijā saņēma
tikai 1969. gada 30. aprīlī (skat. dok. Nr. 3, 4).