dzimusi 1910.gada 20.maijā Barbarovā, Minskas apgabalā, Baltkrievijā.

Mācījusies Strenču miesta 6-klasīgā pamatskolā, 1926. - 1930.gadā mācījusies Cēsu valsts ģimnāzijā. 1930.gadā iestājusies Latvijas Mākslas akadēmijā, vēlāk – Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Ar Akadēmijas padomes 1938.g. 2.novembra lēmumu piešķirts mākslinieka gleznotāja grāds par diplomdarbu „Uz svētkiem”. Strādājusi Latvijas Valsts vēsturiskajā muzejā par restauratori, papildinājusies Parīzē, Luvrā.

1944.gada rudenī bēgusi uz Vāciju, kur dzīvojusi Berlīnē, Tailfingenā, Eslingenā. 1950.gadā pārcēlusies uz ASV, sākumā dzīvojusi Salemā, Oregonā, ar 1952.gadu – Pasifika Palisādē, Kalifornijā. Strādājusi šūšanas rūpnīcā, vēlāk darinājusi „smalko aprindu” portretus.

Precējusies ar gleznotāju un rakstnieku Anšlavu Eglīti.

Mūksalas mākslinieku biedrības un Amerikas latviešu mākslinieku apvienības biedre. Pirmā personālizstāde 1944. gadā Rīgā. 1930. gados piedalījusies Mūksalas mākslinieku biedrības un Kultūras fonda izstādēs, pēc kara kopizstādēs vācu pilsētās un starptautiskajās bēgļu mākslinieku izstādēs Parīzē, Amsterdamā, Hāgā, ASV – Salemā, Losandželosā, Milvokos, Čikāgā un citur.

Pazīstama arī kā grāmatu māksliniece. Visas Anšlava Eglīša grāmatas trimdas periodā iznākušas viņas mākslinieciskajā ietērpā. Pirmā grāmata - romāns „Kaķi, ja tu būtu cilvēks” izdota 1981.gadā, tai seko romāni „Divas jakas un taksido” (1982), „Nozagtais eņģelis” (1984), „Ar un bez rožainām stikliem” (1988), stāstu krājums „Es, zilais putns” (1991), eseju krājums „Cilvēks un es” (1994), romāns „Divkauja paradīzē” (1996), atmiņu un pārdomu grāmata „Pašsaruna” (1996), atmiņu stāsts par Anšlavu Eglīti „Atceroties” (2000), grāmata „Vēstule” (2001). Sarakstījusi lugas „Kas dārzā, kas dārzā” (1976), „Lukrēcija Buti” (1985). Par grāmatu „Es, zilais putns” 1992.gadā saņēmusi PBLA Kultūras fonda Goda balvu. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.

Mirusi 2001.gada 29.maijā Losandželosā, ASV.