. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Izstādes >> Jānis Anmanis

No 2006. gada 6. oktobra LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāma mākslinieka Jāņa Anmaņa darbu izstāde.

Jānis Anmanis dzimis 1943.gada 6.decembrī Rīgā. 1963.gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. 1969.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu diplomdarbs – sienas gleznojums Mākslas akadēmijas ēdnīcā (vad. A. Dembo).

Izstādēs piedalās kopš 1965.gada. Personālizstādes Rīgā, (1972, 1980, 1984, 1989, 1993, 2002), Sofijā (Bulgārija, 1979), Madonā, (1980), Maskavā (1989), Engurē (1983), Romā (1984), Aizkrauklē (1986), Cēsīs (1988, 1994), Norčepingā (Norvēģija, 1990), Talsos (1993), Pleskavā (1998), Jelgavā (2003) un citur.

Mākslinieku savienības biedrs kopš 1970.gada. Bijis Mākslinieku savienības valdē, prezidija loceklis, bērnu tēlotājas mākslas vasaras nometnes „Varavīksne” vadītājs Kultūras ministrijas ekspertu komisijā, dažādu plenēru un redkolēģiju loceklis, Mākslas dienu vadītājs, Mākslas dienu basketbola turnīra izveidotājs un organizators.

Nodarbojies ar monumentālo glezniecību, grāmatu un preses izdevumu ilustrāciju autors , pievērsies scenogrāfijai, bijis filmu mākslinieks Rīgas kinostudijā, iekārtojis izstādes.

Raksta dzejoļus un pasakas, ko izdevis grāmatās, un komponē mūziku.

1998.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.


Ainava ar dzērvi. 2006.


Klusā daba ar maizi. 2005.


Vīra portrets. 2002.


Ziedošā ābele. 2006.


Vecrīgas motīvs. 2005.


Indiāņu amulets. 2005.


Sencis. 1999.


Mākslinieka darbnīcā. 2003.


Ainava ar ceļu. 2006.


Ziemas noskaņa. 1998.


Miglas sonāte. 2006.


Ziemas noskaņa. 2005.


Jūras sonāte. 2006.


Rīts. 2006.


Ilgas. 2006.


Pravietis. 2003.



Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv


  
IelƄĀ†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€ĀdƄĀ†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā“jas...