. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 

Dokumentu un rakstu krājumi

Uzziņu krājumi

Krājumu iegādes iespējas

Dokumentu publikācijas presē

Digitālās publikācijas

Gada pārskats

Publikācijas un statistika >> Dokumentu un rakstu krājumi >> Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. Satura apskats

Grāmata "Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs" veidota kā piemiņas grāmata 1941. gada 14. jūnijā arestētajiem un izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā papildina 1996. gadā Latvijas Valsts arhīva izdoto 1941. gada 14. jūnijā “Represēto sarakstu”. Darbu ir sagatavojusi Latvijas Valsts arhīvā izveidotā projekta grupa Vēsturnieku komisijas apakškomisijas “Noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā 1940. – 1941. gadā” apstiprināto tēmu ietvaros.

Priekšvārdā Lavijas Valsts arhīva direktore D.Kļaviņa norāda, ka bija nepieciešams turpināt noskaidrot 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto cilvēku likteņus, godināt to piemiņu. D.Kļaviņa pateicas arī visai plašajam konsultantu lokam, kas palīdzēja veidot grāmatu “Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs”.

Pirmā daļa veltīta 1941. gada 14. jūnija deportācijas procesa analīzei un Latvijas Valsts arhīvā glabāto dokumentu apskatam.

Tajā publicēts vēsturnieka J.Riekstiņa pētījums par 1941. gada 14. jūnija deportācijas sagatavošanu, norisi, represīvā mehānisma darbību PSRS okupētajā Latvijā. Rakstā ir rodams ieskats arī citu autoru pētījumos par deportāciju no Igaunijas, Lietuvas, Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas. J.Riekstiņš, analizējot Krievijas Federācijas un Latvijas Valsts arhīvu dokumentus par represīvo iestāžu darbību, parāda, ka vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju deportācija 1941. gada 14. jūnijā notika pēc PSRS valdības, PSRS Valsts drošības tautas komisariāta, PSRS Iekšlietu tautas komisariāta rīkojumiem un instrukcijām. Deportāciju sagatavoja LPSR Iekšlietu tautas komisariāts, LPSR Valsts drošības tautas komisariāts, Baltijas Sevišķā kara apgabala štāba 3. daļa ar LK(b)P un vietējo padomju varas iestāžu atbalstu. Latvijas iedzīvotāju izsūtīšanā bija iesaistīts PSRS IeTK konvoja karaspēks, LPSR Iekšlietu tautas komisariāta un milicijas darbinieki un komunistiskās partijas un padomju aktīvisti. Raksta autors izseko arestēto ģimenes galvu un viņu ģimeņu likteņiem un secina, ka 1941. gada deportāciju, saskaņā ar 1948. gada 9. decembrī ANO pieņemto “Konvenciju par genocīdu un sodu par to”, pamatoti var uzskatīt par genocīdu pret Latvijas tautu. Pirmajā daļā publicēts arī vēsturnieka A.Bambala raksts, kurā analizēti 1941. gada 14. jūnija deportēto Latvijas iedzīvotāju arhīvu lietu dokumenti, kas tagad glabājas Latvijas Valsts arhīvā. Būtībā tie ir LPSR IeTK un VDTK arhīva dokumenti, kas liecina par padomju okupācijas režīma represijām pret Latvijas iedzīvotājiem 1941. gada 14. jūnijā. Autors detalizēti raksturo represīvo iestāžu lietvedības procedūru, dokumentu specifiku un minētajos dokumentos ietverto informāciju. Grāmatas otrajā daļā publicēti 53 Krievijas Federācijas Valsts arhīva un Latvijas Valsts arhīva dokumenti, kas parāda PSRS un LPSR represīvo iestāžu – PSRS Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta, LPSR IeTK un VDTK – darbību Latvijas iedzīvotāju masveida izsūtīšanas sagatavošanā un īstenošanā. Grāmatā publicēti nedaudzi, bet tematiski svarīgi Krievijas Federācijas Valsts arhīva dokumenti par PSRS IeTK rīcību deportācijas sagatavošanā un norisē, pārējie ir Latvijas Valsts arhīva 1987. fonda “1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīto personu lietas” un 1986. fonda “Latvijas PSR VDK par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsūdzēto personu krimināllietas (1940–1985)” dokumenti.

Publicētie dokumenti grupēti atbilstoši represēšanas un reabilitācijas procesam:

  • 1941. gada 14. jūnija deportācijas sagatavošana;
  • arestētie ieslodzījuma vietās;
  • izsūtītie nometinājuma vietās;
  • nometināto tiesiskais statuss;
  • deportēto reabilitācija.

Grāmatas trešajā daļā publicēts 1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksts. Ziņas iegūtas no jau minētajiem Latvijas Valsts arhīva 1986. un 1987. fondā glabāto arhīva lietu dokumentiem. Arestam vai izsūtīšanai paredzētie, kuri netika deportēti, kā arī pirms vai pēc 14. jūnija deportācijas arestētās personas sarakstā netika ietvertas. Saraksts sakārtots pa apriņķiem, to ietvaros – pa pilsētām un pagastiem alfabēta kārtībā, savukārt pilsētu un pagastu ietvaros izsūtīto personu saraksts publicēts pēc lietu numuriem augošā secībā. Lai palīdzētu atrast konkrētu cilvēku, grāmatas beigās ievietots deportēto personu alfabētiskais rādītājs.

Par arestēto vai izsūtīto personu minētas šādas ziņas: uzvārds, vārds, tēva vārds, dzimšanas gads, adrese 1941. gada 14. jūnijā, aresta vai izsūtīšanas datums, sākotnējā ieslodzījuma vai nometinājuma vieta, atbrīvošanas, miršanas vai nošaušanas datums un lietas numurs. Gadījumos, kad lietu dokumenti ir nepilnīgi un trūkst ziņu par deportētā cilvēka likteni, sarakstā sniegtā informācija arī ir nepilnīga. Personvārdu un mājvārdu atveidošana latviskajā rakstībā radīja grūtības, jo vairākums dokumentu ir krievu valodā, tāpēc iespējamas neprecizitātes.

1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstā ir apkopotas ziņas par 15424 cilvēkiem. Pēc Latvijas Valsts arhīva projekta grupas precizētajiem datiem 1941. gada 14. jūnijā tika arestēti 5259 cilvēki, nošauti 700, nometnēs un nometinājumā miris 5381 cilvēks. Tie ir tikai daži skaitļi no izpētē iegūtajiem.

Izmantojot LR Iekšlietu ministrijas Nepamatoti represēto pilsoņu rebilitācijas nodaļas izveidotās elektroniskās datu bāzes datus, jau minētos un citus Latvijas Valsts arhīva projekta grupas pētījuma rezultātus, sagatavots SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra speciālistu I.Zālītes un S.Eglītes raksts “ 1941. gada 14. jūnija deportācijas struktūranalīze.” Tajā raksturotas deportēto personu grupas, sadalījums pa apriņķiem, dzimuma un etniskais sastāvs, vecuma struktūra, apkopotas ziņas par nošautajiem, cietumos, ieslodzījuma un nometinājuma vietās mirušajiem, kā arī skaitļi par atbrīvotajiem no specnometinājuma. Autori secina, ka 81,27% no deportētajiem 1941. gada 14. jūnijā pēc etniskā sastāva bija latvieši.

Latvijas Valsts arhīva projekta grupas dati izmantoti, sagatavojot kartes: “1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijas pilsētās un pagastos” un “1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju sākotnējās ieslodzījuma un nometinājuma vietas”.

Pēcvārdā uzsvērtas 1941. gada 14. jūnija deportācijas sekas Latvijas tautas vēsturiskajā apziņā.

Pirmajā daļā publicētie vēsturnieku J.Riekstiņa un A.Bambala raksti tulkoti arī krievu un angļu valodās.

Grāmatas “Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs” mākslinieks ir I.Blumbergs.

Tā izdošanai sagatavota sadarbībā ar izdevniecību NORDIK.



Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv


  
IelƄĀ†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€ĀdƄĀ†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā“jas...