. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Izstādes >> Ulda Zemzara gleznas

No 2005. gada 4. jūlija līdz 2006. gada 3. martam LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāmas Ulda Zemzara gleznas

 

Uldis Zemzaris Dzimis 1928.gada 24.februārī Jūrmalā, Mellužos.

1953.gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas skolu.

1955.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (vadītājs Eduards Kalniņš).

Izstādēs piedalās kopš 1952.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1957.gada.

Personālizstādes Rīgā (1961, 1964, 1976, 1980, 1988, 1998, 2003), Jūrmalā (1976), Tartu (1965), Maskavā (1974), Sidnejā (1982), Otavā (1984), Kolumbusā (1990), Ņujorkā un Bostonā (abas 1991).

Kopā ar Leo Kokli bija iniciators Latvijas Mākslinieku savienības Jauno mākslinieku sekcijas izveidošanai 1957.gadā, jauno mākslinieku izstāžu iedibinātājs.

Daiļradē dominē reālistiskās mākslas principi, lielisks zīmētājs, raksturotājs. Gleznojis portretus, figurālās kompozīcijas, ainavas, marīnas, klusās dabas. Kādu laiku pēc 1957.gada strādājis arī abstraktās mākslas stilistikā.

Sadarbībā ar P. Pētersonu veidojis scenogrāfijas izrādēm Dailes teātrī.

Sarakstījis vairākas grāmatas - Modeļa pieradināšana (1969), Uzgleznot sevi (1978), Prieks laipnībā (1983), Paradīze mansardā (1988). Rakstījis par mākslas problēmām.

Par U. Zemzari uzņemta dokumentālā filma Cilvēks ieiet varavīksnē (1962, režisors A. Freimanis).

Kultūrkapitāla mūža stipendiāts (1999).

Pēc grāmatas „Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 4.sēj.


Rudens etīde. 1992. audekls, eļļa 50 x 70


Ceriņziedu klēpis. 1991. audekls, eļļa 71.5 x 85


Magones saulē. 1990. audekls, eļļa 75 x 90


Rakstnieks Ēriks Hanbergs. 2001.
audekls, eļļa 88 x 70


Viļņi un kaijas. 2000. audekls, eļļa 65 x 84



Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv


  
IelƄĀ†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€ĀdƄĀ†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā“jas...