. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Aktualitātes >> Aktualitātes

.   LNA portāls
Visas aktualitātes un pilna informācija skatāma LNA portālā: www.arhivi.gov.lv
.   Barikādēm - 33
Atceroties 1991.g. janvāra notikumus: www.archiv.org.lv/barikades
 25.03.2023 25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Pirms 74 gadiem – 1949. gada 25. martā – notika otra lielākā Baltijas iedzīvotāju deportācija. Tās organizēšana tika veikta saskaņā ar PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepeno lēmumu Nr. 390-138 "Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošu bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas". Minētais dokuments glabājas Krievijas Federācijas Prezidenta arhīva (KFPA) 93. fondā "PSRS Ministru padomes lēmumu un rīkojumu kolekcijas".*

* KFPA, 93. fonds. PSRS MP lēmumu un rīkojumu kolekcija. 1949. gads. Publicēts: История сталинского Гулага: Конец 1920-х–первая половина 1950-х годов: Собрание документов в сeми томах. Т. 1: Массовые репрессии в СССР. С. 517–519.

Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas biroja pilnīgi slepenais lēmums no īpašās mapes par izsūtīšanas operācijas rezultātiem
(LVA PA, 101. f., 12. apr., 38. a.l., 3. lp. Publicēts: Latvijas padomju režīma varā: 1945-1986. Dokumentu krājums. – Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2001. – 79. lpp.)

Atbilstīgi PSRS Ministru padomes 1949. gada 29. janvāra pilnīgi slepenajam lēmumam Nr. 390-138 tika izsūtīti arī 42 125 Latvijas iedzīvotāji. Zemāk apkopojums no LNA Latvijas Valsts arhīvā glabātajām 1949. gada 25.–30. martā izsūtīto 13 248 ģimeņu lietām, kuru izpēti 2002.–2007. gadā veica LVA speciālistu grupa.

Avoti: Āboliņa A., Kalnciema A., Kļaviņa D., Riekstiņš J., Šķiņķe I. 1949. gada 25. marta deportācijas struktūranalīze – Aizvestie. 1949. gada 25. marts. Rīga: Latvijas Valsts arhīvs, Nordik, 2007. 1. sēj.: 179.–192. lpp.; Latvijas Valsts arhīva datu bāze "Deportētie Latvijas iedzīvotāji. 1941–1953"; Latvijas iedzīvotāju otrā masveida deportācija. 1949. gada 25. marts. Latvijas Valsts arhīvs, 2008, 47.–49. lpp.

.  25.03.2023 1949. gada 25. marta deportācija

Dokumentu kopa par Rīgas iedzīvotāju noskaņojumu deportācijas laikā

Iepazīstinām ar dažiem no LK(b)P Rīgas pilsētas rajonu komiteju ziņojumiem par politisko stāvokli un iedzīvotāju noskaņojumu Rīgas pilsētas rajonos laikā no 25. līdz 28. martam. Šie ziņojumi balstās uz partijas pirmorganizāciju sekretāru rajonu komitejām sniegto informāciju par Rīgas iedzīvotāju reakciju uz notikušo deportāciju.

Dokumentu kopa par Alūksnes apriņķi

Dokumentu kopa par Viļakas apriņķi

.   LNA klātienē pieņem tikai pēc iepriekšēja pieraksta.

Latvijas Nacionālais arhīvs klātienes pakalpojumus sniedz tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Aizliegts ierasties arhīvā ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi).

Aicinām rūpīgi izvērtēt arhīva klātienes apmeklējuma nepieciešamību, tā vietā izmantojot arhīva pakalpojumus attālināti.

Arhīva izziņu var pieprasīt:

Lūdzam ņemt vērā, ka pa e-pastu sūtītajiem pieprasījumiem jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu.

Sagatavotās arhīva izziņas, dokumentu kopijas tiks nosūtītas elektroniski vai pa pastu.
Latvijas Valsts arhīva izziņu tālrunis 27008741,

Lasītavas Bezdelīgu ielā 1A tālr.: 27039994, e-pasts: lva.lasitava.Bezdeligu1a@arhivi.gov.lv
Lasītavas Skandu ielā 14 tālr.: 25618681, e-pasts: lva.lasitava.Skandu14@arhivi.gov.lv
VDK dokumentu lasītavas Skandu ielā 14 e-pasts: lva.vdk.lasitava@arhivi.gov.lv

.   Latviešu karavīru dzīve Rietumu Sabiedroto karagūstekņu nometnēs
.

Latvijas Nacionālais arhīvs laiž klajā jaunu virtuālo izstādi “Latviešu karavīru dzīve Rietumu Sabiedroto karagūstekņu nometnēs”. Izstāde vērš uzmanību uz latviešu karavīru-leģionāru dzīves apstākļiem Rietumu Sabiedroto (ASV, Lielbritānija), franču un zviedru karagūstekņu nometnēs, ko atspoguļo Latvijas Nacionālā arhīva dokumenti – gūstekņu un aculiecinieku atmiņas, Latvijas Sarkanā Krusta ziņojumi, video liecības u. c. Avotu klāstu papildina Latvijas Okupācijas un Latvijas Kara muzeja vizuālie materiāli.

Pēc Vācijas kapitulācijas Rietumos gūstā kopumā nonāca aptuveni 25 400 latviešu karavīru, kuri tika izkaisīti gūstekņu nometnēs un slimnīcās Vācijā, Francijā, Beļģijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Itālijā, Ēģiptē, Alžīrijā. Gūstniecība nebija viegla. Latviešiem vairāku mēnešu garumā nācās saskarties ar nepietiekamu uzturu, veselībai bīstamiem dzīvošanas apstākļiem un citiem izaicinājumiem. Izstādi, balstoties uz Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejamo dokumentu klāstu, veido septiņas sadaļas – “Latvijas Sarkanais Krusts”, “Vācija”, “Francija”, “Zēdelgema”, “Zviedrija”, “Dienvidi”, “Provokācijas šodien”. Tās stāsta par leģionāru nonākšanu Rietumos, gūstekņu nometņu dzīvošanas apstākļiem, Latvijas Sarkanā Krusta sniegto atbalstu un nemitīgu cīņu pret vācu SS noziedzīgas formācijas piedēvēšanu Latviešu leģionam.

.   Latvijas Valsts arhīvam 60
2021. gada 30. decembrī aprit 60 gadi kopš Latvijas Valsts arhīva, tolaik saukta par LPSR Centrālo valsts Oktobra revolūcijas un sociālisma celtniecības arhīvu, dibināšanas. Latvijas Valsts arhīvs virtuālā izstādē “Latvijas Valsts arhīvam 60” piedāvā ielūkoties arhīva vēstures atskatā un tajā ietvertajos nozīmīgākajos pieturpunktos, kas atspoguļo arhīva lomu politiskajos procesos, kopējas Latvijas vēstures ainas veidošanā, zinātniskajā pētniecībā, dokumentu popularizēšanā un to pieejamībā.
.
 1991. gada Barikāžu laiks
.  10.06.2019 Virtuālā izstāde „VEF 100 gadi”
.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar vienu no lielākajām 20.gs. Latvijas rūpnīcām un izceltu tās 100 gadu jubilejas faktu, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvs kopā ar VEF vēstures muzeju ir izveidojis virtuālo izstādi „VEF 100 gadi”. Tā ļauj ielūkoties VEF attīstības, uzplaukuma un dažādu laikmetu radīto peripetiju aspektos un atstātajās vēstures liecībās, kas pēc vairāku gadu desmitu pavadīšanas arhīvu fondos ir redzamas plašākai sabiedrībai.

Virtuālā izstāde „VEF 100 gadi” radīta 9 sadaļās pēc hronoloģiskā principa, ko atspoguļo politiskie apstākļi, VEF ražotā produkcija, ievērojamākie VEF speciālisti, laikabiedru atmiņas, foto un video liecības – sākot no VEF dibināšanas 1919.gadā līdz produkcijas ražošanas izbeigšanai 20.gs. 90.gados.

Izstāde sniedz iespēju palūkoties ne tikai uz labi zināmiem VEF produkcijas grandiem kā, piemēram, „Minox”, bet padziļināti iepazīties arī ar citiem ražojumiem, dažādām ražošanas niansēm, kas skārušas arī ārpus Latvijas robežu aktivitātes, iepazīt inženierus, kuru zināšanas VEF nesušas unikālus izgudrojumus, kā arī uzzināt jaunus faktus, kas piemirsti, vai ir speciālistu atklāti šīs izstādes tapšanas laikā, un plašākai sabiedrībā līdz šim nebija zināmi.

Virtuālajā izstādē ir izmantoti Latvijas Nacionālā arhīva dokumenti, galvenokārt pirmpublicējumi un materiāli no VEF vēstures muzeja krājuma un privātpersonu kolekcijām.

Izstāde ir iecerēta plašam interesentu lokam – skolēniem, studentiem, vēstures un kultūras pētniekiem.

Saite uz izstādi: www.archiv.org.lv/vef100
 16.05.2019 LVA datubāzē pieejami uzskaites saraksti
LVA datubāzē tagad ir pieejami visi komunistiskās partijas fondu apraksti un vēsturiskās izziņas (9083 vienības). Notiek citu fondu aprakstu, uzskaites sarakstu digitalizācija un ievietošana datubāzē (pašlaik 1021 vienība). Aicinām iepazīties ar tiem jau pirms lasītavu apmeklēšanas un izmantot iespēju pasūtīt glabājamās vienības/lietas, norādot identifikatoru vai fonda nr. uzskaites saraksta/apraksta nr. un glabājamās vienības/lietas nr.
.  16.06.2016 Jauna virtuālā izstāde
.
Virtuālās izstādes "Vēlēšanas bez izvēles" atklāšana šā gada 16. jūnijā plkst. 17:00 "Stūra mājā", Rīgā, Brīvības ielā 61.
foto
.  09.06.2016 Godinot 1941.gada 14.jūnijā izsūtīto piemiņu
plakats plakats

Naktī uz 1941. gada 14. jūniju Latvijā un citās Baltijas valstīs tika veikta specifiska padomju politisko represiju forma – iedzīvotāju piespiedu pārvietošana jeb deportācija.

Godinot 1941.gada 14.jūnijā izsūtīto piemiņu, LNA Latvijas Valsts arhīvs sadarbībā ar zonālajiem arhīviem no 2011. gada veido virtuālo izstādi "1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos" Katra apriņķa ietvaros tiek publicēti apriņķa deportēto saraksti, dokumenti un foto no atsevišķu ģimeņu izsūtīšanas lietām, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā, pašu ģimeņu atmiņas un fotogrāfijas.

Pieminot šos 75 gadus senos notikumus aicinām uz Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva un Valmieras Zonālā Valsts arhīva virtuālās izstādes "1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos" sadaļas "1941.gada 14. jūnija deportācija Valmieras apriņķī" atklāšanu Valmieras muzeja Izstāžu namā 14. jūnijā plkst. 13:30. Izstādes sadaļa "1941.gada 14. jūnija deportācija Valmieras apriņķī" tapusi sadarbībā starp Valmieras Zonālo valsts arhīvu (Māra Stabrovska – sadaļas idejas autore, sadarbības ar Valmieras, Limbažu muzejiem un Valmieras politiski represēto biedrību vadītāja, Aija Pelēkā – fotogrāfiju un dokumentu atlase) un Latvijas Valsts arhīvu (izstādes autori – Aija Kalnciema, Ainars Mazvērsītis, Guntis Švītiņš).

Izstādes atklāšanā piedalīsies šīs kopīgi veidotās izstādes visi autori. Atmiņu stāstus un fotogrāfijas no izsūtīto ģimeņu arhīviem tai sagatavoja Māra Grāvele no Valmieras politiski represēto biedrības un Rasma Noriņa no Limbažu muzeja. Izstādē publicēti Dairas Liepiņas, Ināras Lūkinas, Margitas Ritas Putniņas, Krastiņu ģimenes, Miervalža Buka, Jāņa un Elgas Raisku materiāli.

Pieaugot interneta iespējām, arhīvā uzkrātie dokumenti ar virtuālo izstāžu palīdzību pieejami ikvienam. Izstāde būs skatāma interneta vietnē: www.archiv.org.lv/aprinki1941/

Virtuālās izstādes atklāšana šā gada 14. jūnijā, Valmierā
foto

.  26.05.2016 Latvijas Mākslas akadēmijas studenti arhīvā
foto

19.maijā Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 2.kursa studenti iepazinās ar Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu krājumiem, to daudzveidību un specifiku.

Par ārvalstu dokumentiem un to kārtošanu pastāstīja Personu fondu un ārvalstu nodaļas speciālistes - Everita Tamme un Iluta Kristapsone. Studentiem bija iespēja arī aplūkot tēlnieces Aleksandras Briedes dokumentus.

Arhīva eksperts Guntis Švītiņš sniedza ne tikai teorētisku ieskatu Latvijas Valsts arhīva dokumentu krājumā, bet ar Sofijas Samsones (1913-2005) un Ērikas Gulbes (1916-2003) gleznu palīdzību uzskatāmi parādīja abu gleznotāju meklējumu un eksperimentu gaitu. Studenti iepazinās arī ar gleznotājas Veronikas Janelsiņas (1910-2001) darbu kopu.

.  29.02.2016 Latgales gleznotājas Latvijas Valsts arhīvā
plakats foto

29.februārī LNA Latvijas Valsts arhīvā tika atklāta četru Latgales gleznotāju - Agras Ritiņas, Ilzes Griezānes, Vijas Stupānes, Vēsmas Ušpeles kopizstāde „Laiks krāsās”. Ekspozīcijā apskatāmas 15 eļļas tehnikā darinātas gleznas, kuras tapušas gan plenēros, gan darbnīcās. Mākslinieces pasauli redz un tver spēcīgi, tieši, bet neizpaliek arī sievišķīgā romantisma zīmes gan ainavās un ziedu gleznojumos, gan klusajās dabās.

Uz tikšanos ar jaunajām gleznotājām bija ieradies kupls interesentu pulks no Nacionālā arhīva, kā arī mākslinieču kolēģi no Latgales. Sarunās tika apskatīts gan radošais process, gan gleznas saturs, jo nereti tas ir atsevišķs stāsts. Neizpalika arī jautājumi par mākslinieka ikdienas dzīvi un protams par gleznu iegādes iespējām.
Šī optimistiski noskaņotā izstāde LNA Latvijas Valsts arhīvā būs apskatāma līdz 15.jūnijam.
Lasīt vairāk...

foto

.  15.01.2016 Tikšanās ar izstādes autori.
foto foto

15.janvārī LNA Latvijas Valsts arhīvā tika slēgta izstāde, kas bija veltīta lietišķās mākslas meistaram, māksliniekam Jūlijam Straumem (1874-1970). Izstādes autore Sandra Dikmane - Gulbenes mākslas skolas direktore, dizainere, noslēdzot šo skati viņa pastāstīja par Gruzijas ekspedīcijās pieredzēto. Ar prieku atzīmēja, ka Jūliju Straumi zina un godina ne tikai tur dzīvojošie latvieši, bet arī gruzīni. Klātesošie arhīva darbinieki ar interesi klausījās par mākslinieka gaitām un raženo darba rezultātu, kas tika paveikts 16 gados, dzīvojot Gruzijā.

Pēc tikšanās Sandra Dikmane aplūkoja Jūlija Straumes radošo mantojumu, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā un netika slēpta apbrīna par šo darbu perfekto izpildījumu. Būdama profesionāla māksliniece prata novērtēt gan viņa precīzo zīmējumu, līniju, krāsas uzklāšanas tehniku un kompozīciju.

.  28.12.2015 Daugavas Vanagiem - 70
Lasīt vairāk ...

LNA Latvijas Valsts arhīvs, pieminot Daugavas Vanagu (DV) organizācijas izveidošanas 70. gadskārtu, ir sagatavojis dokumentu kopu, kas iepazīstina sabiedrību ar dokumentiem un dokumentu krājuma pārskatu, kas par Daugavas Vanagu organizāciju glabājas arhīvā. Daudziem pētniekiem šie dokumenti varētu sniegt atbildes par nezināmiem vai maz zināmiem notikumiem un rosināt pievērsties jaunu Daugavas Vanagu vēstures tēmu izpētei.

LNA Latvijas Valsts arhīvā glabāto Daugavas Vanagu organizācijas dokumentu pārskats PDF formātā

Lasīt vairāk...

Aktualitāšu arhīvs:


2015    2014    2013    2012    2011    2010    2009    2008    2007    2006    2005



Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv


  
IelĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€ĀdĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā“jas...