. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Aktualitātes >> Arhīvs >> Latvijas Valsts arhīva organizētais pasākums

5. novembrī Latvijas Kara muzejā notika Latvijas Valsts arhīva organizētais pasākums par godu Latvijas Republikas 90. gadadienas atcerei.

Pasākuma pirmajā daļā tika atklāta ceļojošā izstāde „Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā / Baltijā”. Izstāde tapa Latvijas Valsts arhīvam sadarbojoties ar Latvijas Republikas vēstniecību Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūtu. Izstādes autori – Ritvars Jansons, Iveta Šķiņķe, Guntis Švītiņš.

Tikai pašā novembra sākumā izstāde atgriezās pēc gandrīz četru mēnešu ceļošanas pa Čehiju, kur tā bija apskatāma Čehijas Zinātņu Akadēmijā, Rietumbohēmijas, Ostravas universitātēs un Homutovas apgabala muzejā.

Izstādes atklāšanu Latvijā pagodināja gan Čehijas, Slovākijas un ASV vēstnieki, gan cilvēki, par kuriem izstāde stāsta – padomju režīma represētie Lidija Lasmane (Doroņina), Ints Cālītis, Aldis Cilinskis, represētā disidenta Ivana Jahimoviča sieva Irina Čižova un meita Viktorija, rakstnieks Alberts Bels, kurš 1968. gadā iestājās par cenzūras atcelšanu Latvijā, Saeimas deputāte un LU profesore, kādreizēja Līvānu 1968. gada skolēnu pretošanās grupas dalībniece Janīna Kursīte. Diemžēl nevarēja ierasties ārsts 1968.-1969. gada opozicionārs Čehoslovākijas jautājumā komunistiskās partijas rindās Vilens Tolpežņikovs.

Tāpat gaidīti bija kolēģi no Latvijas Okupācijas muzeja, Kinofotofonodokumentu arhīva, Rakstniecības muzeja, Tautas Frontes muzeja Latvijas Foto muzeja, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Priežkalnes skolas muzeja, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, LR Saeimas un Televīzijas arhīviem, kuru materiāli papildināja Latvijas Valsts arhīva dokumentus izstādē un pasākumā atvērtajā bukletā par 1949. gada marta deportāciju.

Izstāde Kara muzejā bija apskatāma no 5.novembra līdz 9.novembrim. Kara muzejā tā atkal būs skatāma no 12.decembra līdz 30.decembrim.


LVA ceļojošās izstādes „Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā” kopskats
Rīgā, Kara muzejā 5. novembrī.



Pirms LVA ceļojošās izstādes „Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā /Baltijā” atklāšanas pasākuma 5. novembrī. Pirmajā rindā no kreisās Slovākijas vēstnieks Latvijā Ivans Špilda, Čehijas vēstnieks Latvijā Tomašs Pštross, ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons, Latvijas Republikas eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Kara muzeja direktore Aija Fleija, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēteris.


Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa uzsver, ka izstāde „Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā /Baltijā” parāda, ka 1960. gadu beigās Latvijas sabiedrībai nebija vienaldzīgi 1968. gada notikumi Čehoslovākijā.


Čehijas vēstnieks Tomašs Pštross akcentē 1968. gada Čehoslovākijas reformu nozīmi Eiropas vēstures kontekstā.


Priekšplānā padomju režīma trīs reizes politiski represētā Lidija Lasmane, kuru 1969. gadā par vēršanos pret Čehoslovākijas okupāciju atlaida no darba Kultūras ministrijā. 1970. gadā viņu par „melīgu pretpadomju izdomājumu izplatīšanu” arestēja.
Pirmajā rindā no labās – Slovākijas vēstnieks Ivans Špilda. Otrajā rindā otrā no labās – disidenta Ivana Jahimoviča dzīvesbiedre Irina Čižova, rakstnieks Alberts Bels, kurš 1968. gadā aicināja atcelt cenzūru un Aldis Cilinskis, kurš 1968. – 1969. gadā vērsās pret Čehoslovākijas un Latvijas okupāciju.


Viens no izstādes „Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā /Baltijā” autoriem Ritvars Jansons pasniedz bukletu padomju režīma trīs reizes politiski represētajam Intam Cālītim, kurš arī parakstīja „Baltijas hartu”.
„Baltijas hartā” okupēto Baltijas valstu disidenti un cilvēktiesību aizstāvji prasīja atcelt Molotova - Rībentropa paktu un novērst tā sekas. Baltijas harta tika sastādīta Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju „Hartas -77” ietekmē.


Izstādes „Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā” buklets tiek pasniegts Saeimas deputātei un LU profesorei Janīnai Kursītei.
J.Kursīte 1968. gadā bija Līvānu 1.vidusskolas jauniešu grupas dalībniece. Jaunieši arī Čehoslovākijas notikumu ietekmē iestājās par latviešu un latviešu valodas tiesībām.


Izstādes „Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā” buklets tiek pasniegts Aldim Cilinskim, kurš 1968. – 1969. gadā publiski vērsās pret Čehoslovākijas un Latvijas okupāciju.


Pasākumā bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica uzrunu klātesošajiem un atvēra arhīva sagatavoto bukletu „Latvijas iedzīvotāju otrā masveida deportācija. 1949. gada 25. marts” latviešu un angļu valodās. Izdevums tapis, pateicoties Ministru kabineta komisijas „PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai” finansiālajam atbalstam, un tiks prezentēts kā skolēniem, studentiem, skolotājiem, tā arī interesentiem ārzemēs.


Svētku pasākumā tika godināti Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Kara muzeja un Centrālās mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijas darbinieki par labu un godprātīgi veiktu darbu. Bagātīgo pasākuma programmu vēl papildināja arī svētku koncerts.


Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls apsveic LVA Dokumentu aprakstīšanas daļas galveno arhīvisti Jeļenu Zubkovu sakarā ar LR Ministru kabineta Atzinības raksta par nozīmīgu ieguldījumu Nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanā pasniegšanu. J.Zubkova arhīvā nostrādājusi jau 40 gadus.


Latvijas Valsts arhīva darbinieku sveikšana Latvijas Republikas 90. gadu jubilejā.


LVA rīkotajā Latvijas Republikas 90. gadu jubilejas pasākumā.
Pirmajā rindā no kreisās Lidija Lasmane, Slovākijas vēstnieks Latvijā Ivans Špilda, Čehijas vēstnieks Tomašs Štross. Otrā rindā no kreisās –Alberts Bels un Ints Cālītis.


Piesātināto pasākuma programmu kuplināja arī Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas studentu koncerts.


LVA ceļojošās izstāde „Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā” atklāta Rīgā, Kara muzejā 5. novembrī.



Padomju režīma represētais Aldis Cilinskis iepazīstas ar izstādi.

Foto: Guntis Švītiņš



Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv


  
IelĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€ĀdĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā†Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā“jas...