No 2005. gada 4. jūlija līdz
2006. gada 3. martam LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva
vestibilā apskatāmas Ulda Zemzara gleznas
|
|
|
Uldis
Zemzaris Dzimis 1928.gada 24.februārī Jūrmalā, Mellužos.
1953.gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas skolu.
1955.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu
(vadītājs Eduards Kalniņš).
Izstādēs piedalās kopš 1952.gada. Latvijas Mākslinieku savienības
biedrs kopš 1957.gada. |
Personālizstādes Rīgā (1961, 1964, 1976, 1980, 1988, 1998, 2003),
Jūrmalā (1976), Tartu (1965), Maskavā (1974), Sidnejā (1982), Otavā (1984),
Kolumbusā (1990), Ņujorkā un Bostonā (abas 1991).
Kopā ar Leo Kokli bija iniciators Latvijas Mākslinieku savienības
Jauno mākslinieku sekcijas izveidošanai 1957.gadā, jauno mākslinieku izstāžu
iedibinātājs.
Daiļradē dominē reālistiskās mākslas principi, lielisks
zīmētājs, raksturotājs. Gleznojis portretus, figurālās kompozīcijas, ainavas,
marīnas, klusās dabas. Kādu laiku pēc 1957.gada strādājis arī abstraktās mākslas
stilistikā.
Sadarbībā ar P. Pētersonu veidojis scenogrāfijas izrādēm Dailes
teātrī.
Sarakstījis vairākas grāmatas - Modeļa pieradināšana (1969),
Uzgleznot sevi (1978), Prieks laipnībā (1983), Paradīze mansardā (1988). Rakstījis
par mākslas problēmām.
Par U. Zemzari uzņemta dokumentālā filma Cilvēks ieiet
varavīksnē (1962, režisors A. Freimanis).
Kultūrkapitāla mūža stipendiāts (1999).
Pēc grāmatas Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4.sēj.
Rudens etīde. 1992. audekls, eļļa 50 x 70
Ceriņziedu klēpis. 1991. audekls, eļļa 71.5 x 85
Magones saulē. 1990. audekls, eļļa 75 x 90
Rakstnieks Ēriks Hanbergs. 2001.
audekls, eļļa 88 x 70
Viļņi un kaijas. 2000. audekls, eļļa 65 x 84