Pēc aptuveniem datiem Vācijā 1945.gada sākumā bija ap
580 tūkstošiem Baltijas valstu iedzīvotāju. Viņu skaitā arī daudzi Latvijas
pilsoņi. Dažādās publikācijās Latvijas civilo bēgļu skaits Vācijā minēts no 175
tūkstošiem līdz 202 tūkstošiem, bez tam tur atradās ap 35 tūkstošiem latviešu
karavīru un ap 15 tūkstošiem vācu palīgdienestos iesaistīto un rūpnīcu
strādnieku.
|
Izstāde
Nacionālajā teātrī Amerikas un Kanādas latviešu kopdarba dziesmu spēles
"Eslingena" izrāžu laikā 2005. gada jūlijā |
|
Izstāde Nacionālajā
teātrī Amerikas un Kanādas latviešu kopdarba dziesmu spēles "Eslingena"
izrāžu laikā 2005. gada jūlijā |
Daudzi bēgļi gāja bojā aviācijas uzlidojumos, kā arī
karadarbības un slimības dēļ. Apmēram 100 tūkstoši no viņiem nonāca padomju
okupācijas zonā un tika nosūtīti atpakaļ uz Latviju un vēlāk nonāca PSRS
filtrācijas nometnēs. Apmēram 9 tūkstoši cilvēku no rietumvalstu okupācijas zonām
atgriezās Latvijā. 1945. gada vasarā Rietumvācijā (amerikāņu, britu un franču
okupācijas zonās) bija ap 122 tūkstošiem bēgļu no Latvijas.
Lielākais skaits latviešu bēgļu, oficiāli saukti par
"pārvietotām personām" (angliski Displaced Persons, saīsinājumā - DP),
tika izmitināti Šlēsvigā-Holšteinā, Hamburgā un tās apkaimē (22 978) un
Bavārijā (30 690), Lejassaksijā un Ziemeļreinā - Vestfālē bija 12 805 latviešu
bēgļu, Bādenes - Virtembergas amerikāņu okupācijas zonā - 8137, franču - 3375 un
Hesenē - 4039 latviešu bēgļu.
1945. gadā UNRRA (United Relief and Rehabilitation
Administration - Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas pārvalde) uzturētās
bēgļu nometnes ar lielāko latviešu skaitu bija Eslingene (5200), Vircburga (3500),
Amberga (2400), Gēstahta (2276). Vairāk nekā 1000 latviešu bija Augsburgas - Hohfeldes
nometnē (1661), Fišbahā (1510), Manheimā (1500), Eihštetē, (1433), Hanavā (1400),
Flensburgā (1360), Altgargē (1300), Mērbekā (1200), Rāvensburgā (1200), Husumā
(1100), Šlēsvigā (1050).
1946. gadā UNRRA sāka likvidēt mazās nometnes, tās
apvienojot un veidojot lielākas. 1947. gada 1. jūlijā bēgļu aprūpi pārņēma IRO
(Internationmal Refugee Organisation - Starptautiskā bēgļu aprūpres organizācija),
turpinot nometņu tīklā pārkārtošanu un mazo nometņu apvienošanu. Dažkārt notika
nometņu pārcelšana, lai pārkārtotu tās pēc etniskā principa, veidojot atsevišķas
nometnes, kurās izmitināja vienas tautības cilvēkus.
Ar 1949. gadu radās jauni cēloņi bēgļu nometņu tīkla
reorganizācijai sakarā ar emigrējušo skaita pieaugumu. Bēgļus centās koncentrēt
noteiktos apvidos. 1949. gadā sāka realizēt IRO plānu par īpašu nometņu izveidi
speciālām bēgļu kategorijā atkarībā no iespējām tās izvietot imigrācijas
zemēs, izveidojot izceļošanas nometnes un izceļojošo caurlaides nometnes. Īpašas
nometnes izveidoja slimiem un veciem cilvēkiem, kuriem nebija iespējams izceļot vai
sākt patstāvīgu dzīvi ārpus nometnēm.
Bēgļu vidū bija ļoti daudz inteliģences - augstas
kvalifikācijas speciālistu dažādās dzīves jomās, tāpēc nometnēs plauka rosīga
sabiedriskā un kultūras dzīve. Tur tika kaldināti plāni Latvijas jaunuzbūvei pēc
tās atbrīvošanas no okupācijas. Izcila loma bēgļu sabiedriskās aktivitātēs bija
bēgļu centrālajām organizācijām - Latvijas Centrālajai padomei, Latviešu
Centrālajai padomei, Latviešu Centrālajai komitejai, Daugavas Vanagiem un citām.
Darbību izvērsa Baltijas universitāte, vairāk nekā 50 latviešu ģimnāziju, liels
skaits tautskolu un bērnu dārzu. Pārsteidzoši plašs ir bēgļu nometņu jeb tā
sauktās "Mazās Latvijas" laikā izdoto grāmatu un periodikas klāsts,
māksliniecisko varēšanu apliecina bēgļu gaitās tapušie kori, dziesmu ansambļi,
teātra un operas trupas.
Tādējādi bēgļu nometnēs Vācijā pēckara gados tika
likti pamati latviešu trimdas politiskajai, sabiedriskajai un kultūras rosmei, kam bija
nenovērtējama nozīme Latvijas valstiskuma idejas saglabāšanā un cīņā par Latvijas
Republikas neatkarības atjaunošanu.
Izstāde veidota no Latvijas Valsts arhīva glabāšanā
nodotajiem latviešu trimdas organizāciju un privātpersonu dokumentiem un 2000. gada 15.
septembrī prezentēta starptautiskajā konferencē "Trimdas
arhīvi atgriežas. Latviešu bēgļu gaitas Vācijā 1944-1949".
Izstāde atspoguļo latviešu politisko organizāciju
veidošanos 1944. gadā, bēgļu nometņu pašpārvaldi, struktūru, nometņu ikdienas
dzīvi - sadzīvi, sabiedriskās aktivitātes, kultūras plašo spektru - sākot ar koriem
un beidzot ar dziesmu svētkiem, kā arī izceļošanas sākuma posmu.