. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 
Aktualitātes >> Aktualitātes >> Vizmai Belševicai 80

Vizmai Belševicai (1931 - 2005) dzejniecei, prozaiķei un tulkotājai, kura vairākkārt nominēta Nobela prēmijai, šogad 30. maijā apritētu 80 gadi.

30. maijā Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā atklāj Vizmas Belševicas jubilejas izstādi "Par saknēm būt", kura ir dokumentāls stāsts par Vizmas Belševicas dzīvi, sākot no "Billes" bērnības līdz pat starptautiskajai atzinībai mūža nogalē. Izstādes autori aicina iepazīties ar dzejnieces arhīva materiāliem – grāmatām, rokrakstiem, fotogrāfijām, piemiņas lietām, mākslas darbiem.

Arī Latvijas Valsts arhīvā glabājas dokumenti, kuri parāda, kā tika vērtēta Vizmas Belševicas daiļrade pagājušā gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu sākumā, pie kam dokumenti spilgti raksturo laikmetu.
Ieskatam piedāvājam atsevišķus dokumentus un to fragmentus no Latvijas Rakstnieku savienības (473. fonds), Latvijas Padomju rakstnieku savienības Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) pirmorganizācijas (PA-7263. fonds), Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komitejas (PA-101. fonds), Izdevniecības "Liesma" (478. fonds) un Izdevniecības "Liesma" LKP pirmorganizācijas (PA-885. fonds).

Dokumenti

Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretāra Friča Rūmnieka ziņojums "Par darbu ar jauniešiem Latvijas Padomju rakstnieku savienībā", kurā atzinīgi vārdi veltīti Vizmai Belševicai "..nozīmīgu ieguldījumu latviešu lirikā un liroepikā ir devusi V. Belševica, uzrakstot poēmu "Septiņvārpu kviesis". 1954. gads.

Latvijas Valsts arhīvs, 473. f., 1. apr., 117. l., 1, 4. lp.

Latvijas Padomju rakstnieku savienības partijas pirmorganizācijas sapulcē 1951. gada 8. februārī lasītā Žaņa Folkmaņa referāta "LK(b) CK biroja 25. aprīļa lēmuma "Par Latvijas Padomju rakstnieku savienības darbu" izpilde" fragments.
Referātā par poēmu "Septiņvārpu kviesis" teikts, ka tā ir V. Belševicas lielākais darbs.

Latvijas Valsts arhīvs, PA-7263. f., 1. apr., 5. l., 13., 14. lp.

Latvijas Padomju rakstnieku savienības partijas pirmorganizācijas biroja 1968. gada 5. un 8. aprīļa sēdes protokols.
Debatēs jaunos dzejniekus, arī Vizmu Belševicu, aizstāvēja dzejniece Lija Brīdaka.

Latvijas Valsts arhīvs, PA-7263. f., 1. apr., 14. l., 66., 67. lp.

Izdevniecības "Liesma" partijas pirmorganizācijas 1963. gada 26. aprīļa atklātās sapulces protokols. Sapulcē tika spriests par literatūras tendencēm, kā arī bieži tiek pieminēta Vizmas Belševicas dzeja, norādot, ka autores iesniegtajā dzejoļu krājumā ir ".. ārkārtīga atrautība no dzīves un nomāktības sajūta.. ", "..ka daži nenobrieduši inteliģences pārstāvji, tajā skaitā V. Belševica, ir pakļāvušies imperiālistiskās buržuāzijas ietekmei."

Latvijas Valsts arhīvs, PA-885. f., 1. apr., 10. l., 56. ,70. lp.

LKP CK partijas komisijas priekšsēdētāja Roberta Ķīša uzstāšanās debatēs LKP CK XI plēnumā 1969. gada 11. jūnija sēdē "Par radio, televīzijas, preses un kino lomas paaugstināšanu republikas darbaļaužu komunistiskajā audzināšanā": "..Vizmas Belševicas dzejoļi ir Ēzopa valodas paraugs, kur vārdi piemeklēti tā, lai tautu aizvestu no skaidras domas uz minējumu miglu. Lai tauta klausās un min... Buršanās par Livonijas motīvu radās 1968. gadā, kā to norāda pati autore. Mēs zinām, ka šajā gadā saasinājās cīņa starp sociālistisko un buržuāzisko ideoloģiju, starp proletārisko internacionālismu un buržuāzisko nacionālismu. Šo cīņu sevišķi saasināja Čehoslovākijas notikumi, kad ēterā skanēja kontrrevolūcijas vaimanas, kad tika piemeklētas vēsturiskās analoģijas, lai Varšavas līguma valstu karaspēka ievešanu Čehoslovākijā attēlotu kā svešzemju uzbrukumu, kā zaudējumu čehu un slovāku brīvībai. Un tieši šajās dienās mūsu dzejniece ķērās pie Livonijas hronikas atdzīvināšanas. Ar nākotnes un pagātnes darbības vārdiem viņa uzrakstīja savus lāstus svešzemniekiem."

Latvijas Valsts arhīvs, PA-101. f., 33. apr., 4. l., 42.–44. lp.

Vizmas Belševicas grāmatas "Gadu gredzeni" vāka makets. Mākslinieks Kārlis Vidiņš. 1968. gads. Oriģināls, glabājas izdevniecības "Liesma" fondā.

Latvijas Valsts arhīvs, 478. f., 23. apr., 345. l., 1. lp.

Vizmas Belševicas grāmatas "Kamolā tinēja" vāka makets. Mākslinieks Valentīns Ozoliņš. 1980. gads. Oriģināls, glabājas izdevniecības "Liesma" fondā.

Latvijas Valsts arhīvs, 478. f., 23. apr., 795. l., 1., 8. lp.



Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv


  
IelĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€ĀdĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā†Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā†Ć„Ā€Ä€Ā„ĆĀ„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā€Ć„Ā†Ä€Ā„Ć„Ā€Ä€Ā€Ä†Ā„Ä€Ā€Ć„Ā€Ä€Ā“jas...