dzimusi 1910.gada 20.maijā Barbarovā, Minskas apgabalā, Baltkrievijā.
Mācījusies Strenču miesta 6-klasīgā pamatskolā, 1926. - 1930.gadā mācījusies Cēsu valsts ģimnāzijā. 1930.gadā iestājusies Latvijas Mākslas akadēmijā, vēlāk Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Ar Akadēmijas padomes 1938.g. 2.novembra lēmumu piešķirts mākslinieka gleznotāja grāds par diplomdarbu Uz svētkiem. Strādājusi Latvijas Valsts vēsturiskajā muzejā par restauratori, papildinājusies Parīzē, Luvrā.
1944.gada rudenī bēgusi uz Vāciju, kur dzīvojusi Berlīnē, Tailfingenā, Eslingenā. 1950.gadā pārcēlusies uz ASV, sākumā dzīvojusi Salemā, Oregonā, ar 1952.gadu Pasifika Palisādē, Kalifornijā. Strādājusi šūšanas rūpnīcā, vēlāk darinājusi smalko aprindu portretus.
Precējusies ar gleznotāju un rakstnieku Anšlavu Eglīti.
Mūksalas mākslinieku biedrības un Amerikas latviešu mākslinieku apvienības biedre. Pirmā personālizstāde 1944. gadā Rīgā. 1930. gados piedalījusies Mūksalas mākslinieku biedrības un Kultūras fonda izstādēs, pēc kara kopizstādēs vācu pilsētās un starptautiskajās bēgļu mākslinieku izstādēs Parīzē, Amsterdamā, Hāgā, ASV Salemā, Losandželosā, Milvokos, Čikāgā un citur.
Pazīstama arī kā grāmatu māksliniece. Visas Anšlava Eglīša grāmatas trimdas periodā iznākušas viņas mākslinieciskajā ietērpā.
Pirmā grāmata - romāns Kaķi, ja tu būtu cilvēks izdota 1981.gadā, tai seko romāni Divas jakas un taksido (1982), Nozagtais eņģelis (1984), Ar un bez rožainām stikliem (1988), stāstu krājums Es, zilais putns (1991), eseju krājums Cilvēks un es (1994), romāns Divkauja paradīzē (1996), atmiņu un pārdomu grāmata Pašsaruna (1996), atmiņu stāsts par Anšlavu Eglīti Atceroties (2000), grāmata Vēstule (2001). Sarakstījusi lugas Kas dārzā, kas dārzā (1976), Lukrēcija Buti (1985). Par grāmatu Es, zilais putns 1992.gadā saņēmusi PBLA Kultūras fonda Goda balvu. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle.
Mirusi 2001.gada 29.maijā Losandželosā, ASV.