. .
 
Meklēt datubāzē Lapas karte E-pasts Meklēt     .  .
 

Dokumentu un rakstu krājumi

Uzziņu krājumi

Krājumu iegādes iespējas

Dokumentu publikācijas presē

Digitālās publikācijas

Gada pārskats

Publikācijas un statistika >> Dokumentu kopas >> Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana 1949. gada 25. martā no Alūksnes apriņķa

Anotācija:

Tā bija otrā lielākā Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija, kad no 25. marta līdz 29. martam uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem izsūtīja gandrīz 43 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju - t. s. kulakus un viņu ģimenes locekļus, kā arī t. s. bandītu, nacionālistu un viņu atbalstītāju ģimenes locekļus.

Arhīva dokumentu kopa par 1949. gada 25. marta deportāciju sastāv no 6 dokumentiem: 2 dokumenti ir direktīvie dokumenti, kas attiecas uz deportācijas vispārējo norisi, pārējie 4 dokumenti - saistīti ar konkrētu apriņķi un konkrētu cilvēku likteņiem - šajā gadījumā ar Alūksnes apriņķi un dzejnieka Aleksandra Pelēča ģimenes izsūtīšanu. Materiālu sagatavoja Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītāja vietniece Iveta Šķiņķe.

Papildus informācija:

PSRS Ministru Padome 1949. gada 29. janvārī pieņēma pilnīgi slepenu lēmumu Nr. 390-138, kurā tika noteikts, kuras iedzīvotāju “kategorijas” no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ir jāizsūta.

Tās bija šādas (pēc tā laika oficiālās terminoloģijas):

  • kulaki un viņu ģimenes;
  • nelegālā stāvoklī esošo bandītu un nacionālistu ģimenes locekļi, kā arī nošauto un notiesāto bandītu ģimenes locekļi;
  • legalizējušies bandīti un viņu ģimenes locekļi, kas turpina nodarboties ar pretpadomju dabību;
  • bandītu atbalstītāju ģimenes locekļi.

(Okupācijas varu politika Latvijā: 1939-1991. Dokumentu krājums. –Rīga, 1999.- 260. lpp.)

 

No Alūksnes apriņķa 1949.gadā no 25. līdz 29. martam izsūtīja 468 ģimenes, kopējais cilvēku skaits – 1516:
  • kā kulaki izsūtīta 281 ģimene, pavisam 940 cilvēki;
  • kā nacionālisti izsūtītas 187 ģimenes, pavisam - 576 cilvēki.

Pēc vecuma izsūtītie iedalās:

  • bērni līdz 7 gadiem;
  • no 7 līdz 16 gadiem – 268;
  • no 16 līdz 60 gadiem – 866;
  • virs 60 gadiem – 250 cilvēki.

Alūksnes apriņķa iedzīvotāji pārsvarā tika izsūtīti uz Tomskas apgabala Koževņikovas, Molčanovas, Parabeļas un Tomskas rajoniem, uz Amūras apgabala Tigdas rajonu.

(Represēto saraksts 1949. LVA, 1995., 1 burtnīca, 44. lpp.)

 

Direktīvie dokumenti:
  1. Latvijas PSR Ministru Padomes pilnīgi slepenais lēmums nr. 282-ps par “kulaku” ģimeņu izsūtīšanu ārpus Latvijas PSR
    (LVA, 270. f., 1. s. apr., 406. l., 188. lp. Publicēts: Okupācijas varu politika Latvijā: 1939-1991. Dokumentu krājums. – Rīga, 1999. – 277. lp.)

  2. Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas biroja pilnīgi slepenais lēmums no īpašās mapes par izsūtīšanas operācijas rezultātiem
    (LVA PA, 101. f., 12. apr., 38. a.l., 3. lp. Publicēts: Latvijas padomju režīma varā: 1945-1986. Dokumentu krājums. – Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2001. – 79. lpp.)

Dokumenti no Aleksandra Pelēča uzskaites lietas:

Aleksandrs Pelēcis dzimis 1920. gada 10. aprīlī Alūksnes apriņķa Mālupes pagastā.
Arestēts 1946. gada 17. janvārī.
Aresta pamatojums: dienējis vācu armijā, sadarbojies ar “Latviešu nacionālo partizānu organizāciju”, publicējis pretpadomju rakstus.
1946. gada 28. augustā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Kara tribunāls Aleksandru Pelēci tiesāja un piesprieda 10 gadus labošanas darbu nometnē.

1949. gada 25. martā uz Amūras apgabala Tigdas rajonu kā tiesātā nacionālista ģimenes locekļi tika izsūtīti - Aleksandra Pelēča māte Minna Pelēce (dz. 1890. gadā), mātes brālis Jānis Teterovskis (dz. 1901. gadā) un mātes māsa Anete Teterovska (dz. 1884. gadā) (skat. dok. Nr.1).

Minna Pelēce un Anete Teterovska 1956. gada 25. decembrī tika atbrīvotas no nometinājuma, Jānis Teterovskis gāja bojā nelaimes gadījumā meža darbos 1956. gada 10. janvārī (skat. dok. Nr.2).

Aleksandrs Pelēcis atļauju atgriezties Latvijā saņēma tikai 1969. gada 30. aprīlī (skat. dok. Nr. 3, 4).

  1. LPSR Valsts drošības ministra ģenerālmajora Alfona Novika apstiprināts lēmums par tiesātā nacionālista Aleksandra Pelēča ģimenes izsūtīšanu
    (LVA, 1894. f., 1. apr., 3106. l., 5. lp., 5. o.p. lp.)

  2. Aleksandra Pelēča vēstule Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājam Kārlim Ozoliņam par atbrīvošanu no nometinājuma un atļauju atgriezties Latvijā
    (LVA, 1894. f., 1. apr., 3106. l., 36. lp., 36. o.p. lp.)

  3. Aleksandra Pelēča lūgums Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam Jānim Kalnbērziņam par atļauju atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijas PSR
    (LVA, 1894. f., 1. apr., 3106. l., 67. lp.)

  4. Latvijas PSR Ministru Padomes 1969. gada 30. aprīļa rīkojums nr. 417-r – atļaut Pelēcim Aleksandram dzīvot Latvijas PSR teritorijā
    (LVA, 1894. f., 1. apr., 3106. l., 68. lp.)



Pēdējās izmaiņas: 5.01.2024.
Copyright © Latvijas Valsts arhīvs
Komentārus par mājas lapu sūtiet: webmaster@archiv.org.lv


  
IelĆĀ„Ä€ĀdĆĀ„Ä€Ā“jas...