Latviešu bēgļi, kuru vidū bija liels skaits inteliģences, tai skaitā arī teātra darbinieki, mūziķi, komponisti, mākslinieki, nonākdami Vācijas bēgļu nometnēs un nebūdami nodarbināti, lielu daļu brīvā laika veltīja daiļradei. Radās kori, deju kolektīvi, teātri, opera, baleta studijas, dažādi pulciņi. Atsevišķi kori sasniedza respektējamu līmeni - K. Lietiņa vadībā Mērbekas koris, A. Kalnāja vadītais koris “Dziesmu vairogs”, R. Zuikas vīru koris un citi. Radās doma par trimdas dziesmu dienu rīkošanu. Vienlaicīgi šo ideju realizēja Bavārijas un Ziemeļvācijas latvieši. Bavārijā 1946. gada vasarā notika četras dziesmu dienas - 30. jūnijā Fišbahā, 7. jūlijā Baireitā, 21. jūlijā Ansbahā un 4. augustā Eihštatē, nosaucot tās pr Franku novada latviešu dziesmu dienām. Britu zonā tās Vācijā notika 30. jūnijā, bet 26. un 27. oktobrī uz latviešu dziesmu un kultūras dienām pulcējas Lielhesenes novada latvieši. 1947. gada 25. maijā Eslingenē notika lielākie un plašākie dziesmu svētki Vācijas bēgļu nometņu laikā, kas pulcēja 25 korus ar apmēram tūkstots dziedātājiem. 1948. gada jūlijā dziesmu dienas notika Lībekā. 1948. gadā atzīmēja arī Dziesmu svētku kustības 75 gadu jubileju. Lielākais sarīkojums notika Fišbahā. Jāatzīmē, ka dziesmu dienas notika arī franču zonā - 1948. gadā Rotveilē. Jāmin arī tas, ka 1946. gadā dziesmu dienas notika arīdzan Austrijā -Glāzenbahā pie Zalcburgas.