13.jūlijā arhīvā viesojās Amerikas latviešu apvienības (ALA) izglītojošā ceļojuma Heritage Latvia 13 dalībnieki. ALA jau 13 gadus rīko šādus izglītojošus ceļojumus Amerikas latviešu jauniešiem, kuri absolvējuši savas mītnes zemes latviešu sestdienas skolas. Pēdējos četrus gadus tiek rīkoti ceļojumi arī tiem latviešu izcelsmes jauniešiem, kuri neprot latviski, bet interesējas par savām latviskajām saknēm un vecvecāku dzimteni.
Šāda jauniešu grupa šoreiz bija arhīva viesi. Nelielu ieskatu arhīva vēsturē, par glabājamo dokumentu krājumu sniedza Guntis Švītiņš. Inese Kalniņa stāstīja par trimdas latviešu dokumentiem un parādīja laikraksta Laiks pirmā redaktora Helmāra Rudzīša dokumentu krājuma daļu. Šo dokumentu apskate izraisīja jauniešos interesi, jo grupā bija H.Rudzīša mazmazdēls Tālis Simmons. Viesošanās noslēgumā visi kopīgi apskatīja arhīva glabātuvi, kurā atrodas trimdas dokumentu krājums.
Noslēgumā ALA projektu vadītāja Anita Juberte bērniem atgādināja, cik svarīgi ir zināt un krāt savu senču dzīvesstāstus un dokumentārās liecības.
No 21.jūnija LVA galvenajā ēkā (Bezdelīgu 1) apskatāma pazīstamā karikatūrista Daiņa Breikša personālizstāde Divas pasaules. Ekspozīcijā apskatāmas mākslinieka darinātās karikatūras no Dadža laikiem līdz pat mūsdienu aktualitātēm, kā arī grāmatu ilustrācijas. Iespējams, tikai retais zina, ka mākslinieks Latvijas Mākslas akadēmijā ieguva gleznotāja profesiju pie profesora Eduarda Kalniņa. Izstādē arī skatāmas D.Breikša darinātās ainavas un klusās dabas liecina par uzticību reālistiskajai un plenēra glezniecībai. Mākslinieka darbi tikuši eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs un allaž guvuši ievērību.
4.jūnijā Latvijas Valsts arhīvā viesojās kolēģi no Polijas arhīvistu biedrības. Direktora vietniece Vera Guzanova iepazīstināja ar arhīva vēsturi, struktūru, un glabājamo dokumentu krājumu. Par dokumentu popularizāciju, publikācijām, sadarbību ar izglītības iestādēm pastāstīja arhīva eksperts Guntis Švītiņš. Patiesu interesi viesos izraisīja trīs sējumu izdevums par 1941. un 1949. gada iedzīvotāju deportācijām Latvijā, kā arī virtuālā izstāde Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs.
03.06.2010. Tikšanās ar mākslinieci Dainu Eglīti
2.jūnija pēcpusdienā pie arhīva darbiniekiem viesojās Jēkabpils māksliniece Daina Eglīte, lai sarunātos par izstādē redzamajiem darbiem un radošā procesa īpatnībām. Arhīvistiem bija interesanti uzzināt, kā veidojas figurālas kompozīcijas, kāpēc vairākkārt tiek gleznots viens un tas pats motīvs. Nepiespiestā sarunā radās atbildes un jauni jautājumi. Vasarīgās noskaņās ieturētā Dainas Eglītes personālizstāde tuvojas savai izskaņai un aplūkojama līdz 15.jūnijam.
Digitalizēts LVA uzziņu krājums
Mājas lapas sadaļā "Digitālās publikācijas" interesentiem ir iespēja iepazīties ar uzziņu krājuma Trimdas arhīvi atgriežas 4.daļu. Uzziņu krājums sniedz informāciju par trimdas arhīviem, muzeju vērtībām un mākslas darbiem, kuri atgriezušies Latvijā. Krājums domāts arhivāriem, bibliotekāriem, muzeju darbiniekiem, pētniekiem, studentiem un visiem, kurus interesē latviešu kultūra, vēsture.
LVA dokumenti izstādē Jelgavas muzejā
Atceroties Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienu, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika izveidota izstāde 4.maijs diena, kas mainīja Latvijas vēsturi, kurā izmantoti Latvijas Valsts arhīva dokumenti, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva fotogrāfijas, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja materiāli un fotogrāfijas no P. Korsaka personīgā arhīva.
Hronoloģiski dokumenti atspoguļo laika posmu no 1987. gada līdz 1991. gada 21. augustam un konceptuāli sadalīta 5 daļās Soli pa solim pretim neatkarībai (1987. gads līdz 1990. g. 4. maijam), 4. maijs diena, kas mainīja Latvijas vēsturi (1990. gada 4. maijs), Mērķis sasniegts (notikumi pēc 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada 21. augustam), Notikumi Jelgavā atmodas laikā (1987 1990) un Novadnieki, kuri balsoja PAR (Latvijas PSR AP deputāti, Jelgavas novadnieki, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju).
Foto: Mārcis Stumbris
Mākslas dienas ienāk LVA
16.aprīļa pēcpusdienā pie LVA darbiniekiem viesojās Jēkabpils mākslinieks Ziedonis Bārbals, kurš atraisītā sarunā iepazīstināja klātesošos ar savu darbu izstādi. Mākslinieks stāstīja gan par sižetu izvēli, gan gleznotāja ikdienas melno darbu, par kuru skatītājs pat nenojauš, jo redz tikai gatavo gala rezultātu. Z.Bārbals ir arī Jēkabpils Mākslas skolas direktors un viņa kolēģe grafiķe Daina Eglīte papildināja stāstījumu ar savu redzējumu par mākslu kultūras norisēm.
Šī tikšanās izveidojās par simbolisku Mākslas dienu ieskaņu arhīvā.
1949. gada 25. marta deportācijas atceres diena.
1949. gada 25. 30. martā no Latvijas izsūtīja 13 248 ģimenes, kopskaitā - 42 125 cilvēkus. Ceļā un 1949. gadā izsūtījumā piedzima 211 bērni. Pēc 1949. gada marta līdz 1953. gadam vēl papildus izsūtīja 513 cilvēkus. Pēc soda izciešanas pie savām ģimenēm specnometinājumā tika nosūtīti 1422 cilvēki.
Pavisam šīs deportācijas akcijas sakarā cieta 44 271 cilvēks.
No 44 271 nometinātā atbrīvoti tika 38 902, izsūtījumā miruši 5231, bet par 138 cilvēkiem nav ziņu ne par to, ka viņi būtu miruši, ne arī, ka atbrīvoti no specnometinājuma.
Viss, kas saistās ar otro un skaitliski lielāko Latvijas iedzīvotāju deportāciju ir apkopots grāmatā Aizvestie. 1949. gada 25.marts, Latvijas Valsts arhīvs, Nordik, 2007, I un II daļa.
Arhīva mājas lapā ievietojam 1949. gada martā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju sarakstus apriņķu un pagastu alfabētiskā secībā, minot izsūtīto cilvēku personas datus, dzīvesvietas adresi, izsūtīšanas datumu, specnometinājuma vietas nosaukumu, atbrīvošanas vai personas nāves datumu, kā arī lietas numuru.
24.03.2010. Otrā Starpnovadu zinātniski pētnieciskā konference
Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, kas šogad notika 19. martā Cesvainē.
Konferences būtība ir, ka skolēni izstrādā savus zinātniski pētnieciskos darbus par Latvijas iedzīvotāju deportācijām, un labākie darbi tiek prezentēti konferencē, kur represēto biedrību pārstāvji tos vērtē. Skolēni apzina un intervē savus izsūtītos radiniekus, savus pagasta iedzīvotājus, pierakstot atmiņas un izstrādājot pētniecisko darbu.
Starpnovadu konferencē piedalījās arī dzejniece un publiciste Anda Līce, režisore Dzintra Geka un Latvijas Valsts arhīva pārstāve, projekta Aizvestie darba grupas vadītāja Iveta Šķiņķe.
Bija gandarījums, ka skolēni pētnieciskā darba izstrādē izmanto arhīva sagatavotās grāmatas Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs un Aizvestie. 1949. gada 25. marts.
24.03.2010. Arhīva dokumenti ieinteresē ne tikai vēstures, bet arī literatūras skolotājus.
22. martā Dokumentu izmantošanas sektora vecākā referente Iveta Šķiņķe bija uzaicināta piedalīties Valsts izglītības satura centra organizētajā Latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību vadītāju seminārā.
Skolotājiem tika prezentēts materiāls Arhīva dokumenti kā laikmeta liecība un to izmantošana mācību procesā.
Tā kā klausītāji bija latviešu valodas un literatūras skolotāji, tad tika demonstrēti arhīva dokumenti, kas stāsta par literātiem arī arhīvā esošie Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja protokoli, kuros biroja locekļi analizē un kritizē dramaturga Gunāra Priedes, rakstnieka Alberta Bela, dzejnieku Vizmas Belševicas, Imanta Auziņa darbus.
18.02.2010. Latvijā Ēnu diena notiek jau desmito gadu.
Ēnu diena ir visā pasaulē atsaucību ieguvusi izglītojoša programma un praktiska mācību metode. Tās laikā skolēni dodas iepazīt dažādu nozaru speciālistu darba pienākumus, lai paplašinātu savu redzesloku un saprastu, kādu profesiju un darba jomu viņi gribētu izvēlēties beidzot skolu.
Arī Latvijas Valsts arhīvā 17. februārī Dokumentu izmantošanas sektora vecākajai referentei Ivetai Šķiņķei bija sava ēna Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11. vispārējās klases skolniece Līva Klismeta.
Līva iepazinās ar arhīvu, tā funkcijām un darba veidiem, vairāk uzmanības veltot arhīva popularizācijas darbam, kāpēc un kā dokumenti tiek izmantoti un padarīti pieejami sabiedrībai.
Skolniece kopā ar arhīva darbinieci praktiski strādāja ar arhīva lietām, pētot un atlasot lietu dokumentus, kā arī meklēja dokumentus sava zinātniski pētnieciskā darba izstrādei.
11.02.2010. Daugavpils Universitātes organizētie lasījumi starptautiskā konference.
Latvijā zinātnes dzīvē notiek daudzi pasākumi, kur arī arhīva darbiniekiem ir iespēja piedalīties, popularizējot arhīva dokumentus.
28. un 29. janvārī Daugavpilī notika jau divdesmitie Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes organizētie zinātniskie lasījumi starptautiskā konference.
Lasījumos piedalījās 247 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Lielbritānijas, Vācijas, Kazahstānas, un Slovākijas.
Konferences darba grupā Vēsture: avoti un cilvēki piedalījās arī Latvijas Valsts arhīva pārstāvji - Ainārs Bambals ar referātu Latvijas PSR VDK krimināllietas autentiskums, ticamība, falsifikācijas un Iveta Šķiņķe Izsūtīto Latvijas iedzīvotāju dzīvesstāsti un notikumu atspoguļojums Latvijas Valsts arhīva personu lietu dokumentos. Krāslavas apriņķa piemērs.
10. februārī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē LU 68. konferences ietvaros notika konference Valoda, literatūra un izglītība, kurā tika uzaicināta arī Latvijas Valsts arhīva Dokumentu izmantošana sektora pārstāve Iveta Šķiņķe ar priekšlasījumu un prezentāciju Arhīva dokumenti kā laikmeta liecība un to izmantošana mācību procesā.
23.11.2009. Latvijas Valsts arhīva jaunākie izdevumi.
Sveicam mūsu kolēģus (skat. no labās puses), Ivetu Šķiņķi, Jāni Riekstiņu un Aiju Kalnciemu ar augsto valdības apbalvojumu - V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
17.11.2009. LVA izstāde Prāgā.
16. un 17. novembrī Prāgas Nacionālajā muzejā tika atklāta izstāde Be free!, kas veltīta 1989. gadā Čehoslovākijā notikušās Samta revolūcijas 20. gadadienai.
Tās ietvaros skatāma arī Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā".
Par šo iespēju jāpateicas Latvijas vēstniecei Čehijas Republikā Argitai Daudzei, kuras iniciatīva un tālākā sadarbība ar Prāgas Nacionālā muzeja ģenerāldirektoru Mihailu Lukešu (Michail Lukeš) un Vēstures muzeja direktoru Pāvelu Doušu (Pavel Douša) ļāva realizēt šo ideju.
Izstādi Nacionālajā muzejā atklāja Čehijas Senāta prezidents Pršemisls Sobotka (Přemysl Sobotka). Atklāšanas runu teica arī Latvijas vēstniece Čehijas Republikā Argita Daudze.
Ar izstādi iepazinās arī Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kurš Prāgā piedalījās Eiropas post-komunisma valstu Parlamentu priekšsēžu konferencē "Izkļūšana no važām" ("Out of the fetters").
No kreisās: Latvijas Republikas vēstniece Argita Daudze, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Čehijas Vēstures muzeja direktors Pāvels Douša (Pavel Douša), Prāgas Kārļa universitātes pasniedzējs Pāvels Štolls (Pavel Štoll).
01.11.2009. Latvijas Valsts arhīvs sagatavojis jaunu virtuālu izstādi.
Saite uz izstādi ir ievietota Komunisma upuru piemiņas fonda (The Victims of Communism Memorial Foundation) portālā http://www.victimsofcommunism.org/links.php. 2009.gada novembrī ceļojošā izstāde "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā" tiks atklāta Nacionālajā muzejā Prāgā.
28.09.2009. Latvijas Valsts arhīvu apmeklē studenti
Kā katru gadu, sākoties jaunajam mācību gadam, Latvijas Valsts arhīvu apmeklē studenti.
28. septembrī ar arhīvu un tajā glabātajiem dokumentiem iepazinās Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Tiesību zinātnes 1. kursa studenti.
Studentiem pastāstījām par arhīvu, iepazīstinājām ar dokumentu glabātuvi, kā arī ar tiesu un prokuratūras dokumentiem Latvijas Valsts arhīvā.
Izstādes sagatavošanā izmantoti Latvijas Valsts arhīva fondu dokumenti. Tos papildina materiāli no Latvijas Arhitektūras muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra, Rīgas domes arhīva, kā arī fotogrāfijas no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Ugunsdzēsības muzeja un Latvijas Kara muzeja krājumiem.
Jau septīto gadu Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centrs (DU MVC) rīko vasaras ekspedīcijas, kuru laikā tiek vākti vecāko iedzīvotāju dzīvesstāsti.
No 10. līdz 14. jūlijam DU MVC ekspedīcija notika Krāslavā, kuras laikā tika iztaujāti pilsētas iedzīvotāji, ierakstīti viņu dzīvesstāsti un ievietoti MVC mutvārdu vēstures avotu krājumā.
Ekspedīcijā piedalījās MVC vadītāja profesore Irēna Saleniece, Glāzgovas Universitātes (Lielbritānija) profesors Džefrijs Sveins, DU vēstures specialitātes studentes, kā arī Latvijas valsts arhīva pārstāve Iveta Šķiņķe.
Profesora Džefrija Sveina pētnieciskais projekts Latgales jaunatnes sovetizācija (19441959) saņēma prestižo Lielbritānijas fonda Leverhulm Trust grantu, kas nodrošina gan britu vēsturnieka un DU MVC kopīgā pētījuma finansējumu, gan arī šo mutvārdu ekspedīciju, kuras laikā veiktajās intervijas arī tika ietverti pētnieciskā projekta tēmai atbilstošie jautājumi.
Latvijas Valsts arhīva pārstāvei tā bija vienreizēja iespēja salīdzināt arhīvā glabātos dokumentus ar cilvēku atmiņām.
Gribas uzteikt ļoti labi organizēto ekspedīciju, izcelt profesores Irēnas Salenieces un viņas vadīto studentu aizrautību un kompetenci.
14. jūnijs Latvijas iedzīvotāju pirmās masveida deportācijas piemiņas diena.
Deportācijām - un jo īpaši 1941. gada 14. jūnija deportācijai kā pirmajai - ir svarīga vieta sabiedriskajā apziņā un daudzu sociālvēsturisko pārmaiņu skaidrojumā.
Pieminot 1941. gada 14. jūnija deportācijas 60. gadskārtu, 2001. gadā klajā nāca Latvijas Valsts arhīva sagatavotā grāmata Aizvestie.1941. gada 14. jūnijs, kurā minēti 15 424 izsūtīto vārdi.
2007. gadā izdevām grāmatu Aizvestie. 1949. gada 25. marts, kurā minēts 44 271 cilvēks.
Izmantojot arhīva dokumentus, ir sagatavotas virtuālās izstādes, kā arī ceļojošā izstāde Represētie kultūras darbinieki , ar kuru jau ir iepazinušies Rīgas 84., Rīgas 3. vidusskolas un Āgenskalna ģimnāzijas skolēni, Aizkraukles pilsētas un Jelgavas zinātniskās bibliotēkas, Liepājas muzeja nodaļas Liepāja okupācijas režīmos un Olaines Vēstures un mākslas muzeja apmeklētāji.
Šobrīd daļa no izstādes ir apskatāma Latvijas Valsts arhīva vestibilā.
17.03.2009. Ērikas Gulbes un Sofijas Samsones gleznas
No 2009. gada 18. marta LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāmas Ērikas Gulbes un Sofijas Samsones gleznas no LVA fondu krājuma.
06.03.2009. Izstāde "Represētie kultūras darbinieki" Jelgavā
No 4. līdz 27.februārim Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā, Jelgavā, Filozofu ielā 3, skatāma LVA sagatavotā Veronikas Janelsiņas gleznu izstāde.
03.02.2009. Ludmilas Grīnbergas gleznu izstāde
No 2009. gada 3. februāra līdz 13.martam LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā apskatāmas gleznotājas Ludmilas Grīnbergas ainavas un ziedi.
Māksliniece strādā galvenokārt eļļas tehnikā un raksturīgi, ka pievērsusies plenēra glezniecībai. Ainavas un romantiski jūras motīvi, bet citkārt ar ekspresīviem otas vēzieniem veidotas un vēju pluinītas koku lapotnes dominē mākslinieces gleznās. Pasteļkrītu zīmējumos (portretos) valda grafiska skaidrība un modeļa rakstura atklāsme.
21.01.2009. Seminārs vēstures skolotājiem
2009. gada 20. janvārī Latvijas Valsts arhīva lasītavā Kurzemes prospektā 5 notika Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas darbinieku vadītais seminārs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas vēstures skolotājiem Latvijas iedzīvotāju deportācija 1949. gada 25. martā. Pētījumu un arhīva dokumentu izmantošana vēstures stundās.
Vēstures skolotāji tika iepazīstināti ar Latvijas iedzīvotāju 1949. gada 25. marta deportācijas norisi, akcentējot deportācijas sagatavošanas sākumu jau 1949. gada janvārī. Kopā ar arhīva darbiniekiem skolotāji apskatīja bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu glabātavu. Tālākā semināra gaitā skolotāji tika iepazīstināti ar būtiskiem 1949. gada 25. marta deportāciju raksturojošiem dokumentiem un šo dokumentu specifiku. Pēc tam skolotāji paši skatīja izsūtīšanas lietu un analizēja dokumentus.
Semināra noslēgumā skolotājiem tika dāvināta arhīva sagatavotā brošūra Latvijas iedzīvotāju lielākā masveida deportācija. 1949. gada 25. marts.
Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde Prāgas pavasara un Hartas 77 atbalsis Latvijā/Baltijā no 30. marta līdz 15. maijam būs apskatāma Latvijas Universitātes Vēstures muzeja telpās Raiņa bulvārī 19.
Izstādes sadarbības partneri ir Latvijas Republikas vēstniecība Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts.
Izstāde vēsta kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Parādīti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem sakarā ar PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā. Izstādē nozīmīga vieta atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju Hartas-77 ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu.
13.11.2008. Hūvera institūta dokumentu dāvinājums Latvijai
Atvērto durvju dienas Latvijas Valsts arhīvā
Atvērto durvju dienas laikā 11. novembrī arhīvā viesojās Rīgas N. Draudziņas ģimnāzijas 10. humanitārās klases skolēni un vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa.
Skolēniem tika demonstrēta Jura Podnieka studijas dokumentālā filma par Latvijas nacionālajiem partizāniem Nesalauztie. Pirms filmas noskatīšanās tās scenārija autors - Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas darbinieks Ritvars Jansons - skolēnus iepazīstināja kā ar filmas tapšanu, tā arī ar arhīvā glabātajām krimināllietām, kuru izpēte palīdzēja filmas veidošanā.
Pēc filmas noskatīšanās un iepazīšanās ar lietām skolēni uzdeva jautājumus. Tā nebūt nav viegla tēma, tāpēc arhīva darbinieki cer, ka skolēniem filma un sarunas palīdzēs saprast pēckara Latvijas sarežģīto un pretrunīgo vēsturi.
Kopš 20.septembra izstāde Represētie kultūras darbinieki skatāma Aizkraukles pilsētas bibliotēkā, Lāčplēša ielā 3, Aizkrauklē, kas notiek pasākumu cikla ietvaros Latvijai 90.
17.09.2008. Veronikas Janelsiņas (1910 2001, ASV) gleznu izstāde
10.07.2008. Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā
10. jūlijā Čehijā - Homutovas apgabala muzejā Latvijas
Republikas vēstniece Čehijā Argita Daudze, Homutovas apgabala muzeja
direktors Stanislavs Djeds un Čehijas Zinātņu akadēmijas Jaunāko laiku
vēstures institūta zinātniskā līdzstrādniece Dr.Helena Noskova atklāja
Latvijas Valsts arhīva veidoto izstādi "Prāgas pavasara un Hartas 77
atskaņas Latvijā/Baltijā".
Latvijas Republikas vēstniecība Čehijā un Čehijas Zinātņu akadēmijas Jaunāko
laiku vēstures institūts ir izstādes sadarbības partneri.
Latvijas vēstniece savā uzrunā uzsvēra to, ka šī izstāde ir pierādījums tam,
ka informācijas cenzūras laikā, informācija par notikumiem Čehijā tomēr
spēja sasniegt Latviju un iedvesmoja daļu tās iedzīvotāju. Prāgas pavasaris
bija stimuls baltiešiem turpināt pretošanos padomju okupācijas režīmam.
Izstāde, kura līdz šim bija skatāma Čehijas Zinātņu Akadēmijas Prezidija
aulā, ir uzsākusi ceļojumu pa Čehijas reģioniem, un Homutovā tā būs
apskatāma līdz šī gada 6. septembrim. Izstādei Homutovā ir izveidots arī
katalogs čehu valodā, kurā ir iekļauta informācija par izstādi, kā arī par
Latvijas valsti. Kopā ar latviešu veidoto izstādi apmeklētāji varēs
iepazīties arī ar čehu veidoto izstādi "1968. gada augusts Homutovā", kuru
izveidojuši pilsētas iedzīvotāji daloties savās atmiņās par piedzīvoto.
Šī gada laikā izstāde Čehijā būs redzama arī Česke Budejovices un Ostravas
universitātēs. Novembra sākumā izstādi varēs skatīt Rīgā, Kara muzejā.
Izmantojot LR vēstniecības Čehijā informāciju, ziņu sagatavoja R.Jansons
03.07.2008. LVA sagatavotie kursi vēstures skolotājiem skolotāju tālākizglītības programmas ietvaros
Skolotāju tālākizglītības programmā Daudzveidīga un skolēnu izziņas aktivitāti veicinoša mācību procesa īstenošana vēsturē pamatizglītībā un vidējā izglītībā iesaistījās arī Latvijas Valsts arhīva darbinieki.
Programmas ietvaros 1. un 3. jūlijā Latvijas Valsts arhīva ēkā Kurzemes prospektā 5 notika vienas dienas kursi vēstures skolotājiem Latvijas iedzīvotāju deportācijas. Pētījumu un arhīvu dokumentu izmantošana vēstures stundās.
Priekšlasījumu Pirmā masveida deportācija 1941. gada 14. jūnijā un lielākā masveida deportācija 1949. gada 25. martā skolotājiem sniedza Jānis Riekstiņš. Ritvars Jansons runāja par 1949. gada 25. martā izsūtīto nacionālo partizāņu atbalstītājiem. Aināra Bambala vadībā skolotāji iepazinās ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu glabātuvi ar izsūtīšanas lietām un kartotēkām. Lai kursu dalībniekus sagatavotu praktiskam darbam ar ģimenes izsūtīšanas lietām, Aija Kalnciema bija sagatavojusi prezentāciju par lietu dokumentiem un šo dokumentu specifiku.
Skolotāji arhīva darbinieku vadībā ar lielu ieinteresētību iepazinās ar izsūtīšanas lietām, izvēlējās optimālos dokumentus, kuri būtu izmantojami deportāciju tēmas apguvei skolās, kā arī prezentēja grupu darba rezultātus.
Kursu noslēgumam Iveta Šķiņķe skolotājus iepazīstināja ar statistiku un kartēm par 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijām, kā arī arhīva sagatavotajām virtuālajām izstādēm un to izmantošanas iespējām skolās.
Arhīva darbinieki cer, ka tiem gandrīz 100 skolotājiem no visdažādākajām Latvijas skolām, kursi deva padziļinātu ieskatu Latvijas iedzīvotāju deportāciju vēsturē.
Latvijas Republikas Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai vadītājs Edmunds Stankevičs (pirmais no kreisās) saka apsveikuma vārdus izstādes Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā atklāšanā š.g. 17. jūnijā Čehijas Zinātņu Akadēmijā. No kreisās - Čehijas Zinātņu Akadēmijas viceprezidents Jaroslavs Paneks, Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa, Latvijas Republikas vēstniece Čehijā Argita Daudze, Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūta direktors Oldržihs Tuma.
17. jūnijā Čehijas Zinātņu Akadēmijā tika atklāta Latvijas Valsts arhīva veidotā izstāde Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā. Sadarbojoties Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Republikas vēstniecībai Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūtam, izstāde bija iekļauta starptautiskās konferences 1968. gada Prāgas pavasaris. Sabiedrība. Mēdiji. Politisko un kultūras procesu pārveide programmā (www.konference.usd.cas.cz). Izstādes atklāšanā piedalījās konferences dalībnieki, Čehijas zinātnieku aprindu pārstāvji, Baltijas valstu, Somijas, Vācijas un Horvātijas vēstnieki.
Atklāšanā Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa uzsvēra: par Prāgas pavasara atbalsīm Latvijā sākotnēji bija maz ziņu. Tomēr, izpētot dokumentus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvos, arhīvisti atrada faktus, kas liecina, cik būtiski Prāgas notikumi bijuši baltiešiem.
Latvijas vēstniece Čehijā Argita Daudze svinīgajā uzrunā apsveica abu valstu vēsturniekus ar veiksmīgo zinātnisko sadarbību. Izstādi atklāja 17.jūnijā, un vēstniece atgādināja, ka šī diena Latvijai bija ļoti drūma diena staļinistiskā Padomju Savienība okupēja Latviju, un ar okupācijas sekām mūsu sabiedrība saskaras vēl šodien. Tomēr neatkarību zaudējušajām valstīm dzelzs priekškara austrumu pusē Prāgas pavasara demonstrācijas viesa arī zināmas cerības, kuras sākt piepildīt varēja tikai no 1989. gada.
Izstādes autori Ritvars Jansons, Iveta Šķiņķe un Guntis Švītiņš uzsver: Čehoslovākijas reformas Baltijai deva cerību un stimulu drosmīgiem cīnītājiem, kuri nostājās pret režīmu Baltijā.
Izstāde vēsta kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Parādīti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem sakarā ar PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā.
Izstādē nozīmīga vieta atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju Hartas-77 ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu. Izstādē redzamie dokumenti un bagātīgais foto klāsts informē, ka cīņa par cilvēktiesībām Baltijas valstīs noveda pie prasības par neatkarīgu valstu atjaunošanu. Skatītājs var iepazīties ar to, kā Latvija, Lietuva un Igaunija atguva neatkarību. Izstādē izmantoti Baltijas valstu un Krievijas arhīvu, muzeju, kā arī personīgo kolekciju dokumenti. Latvijas Valsts arhīvs sagatavojis arī bagātīgi ilustrētu izstādes bukletu. Bukleta sastādītāja Aija Kalnciema. Savukārt izstādes projekta sadarbības partneris - Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūts izstādes pamattekstu čehu valodā izdevis brošūrā Ohlas Pražsského jara a Charty 77 v Lotyšsku a Pobalti.
Izstāde Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā Čehijas Zinātņu akadēmijā Prāgā, Narodni ielā 3 būs apskatāma līdz 4.jūlijam. Šī gada laikā Čehijā būs redzama arī Česke Budejovices, Ostravas Universitātēs un Homutovas apgabala muzejā. Novembrī izstāde būs aplūkojama arī Latvijā.
Ritvars Jansons
18.06.2008. LVA ceļojošā izstāde Liepājas muzejā
No 2. jūnija Liepājas muzeja nodaļā Liepāja okupācijas režīmos līdz 30. jūnijam skatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā izstāde Represētie kultūras darbinieki.
5.jūnijā notika tematisks pasākums Represētie kultūras darbinieki intelektuāls parāds Latvijai. Piedalījās izstādes autore Anda Mjurka, Liepājas literātu un radošo mūziķu kluba Helikons literāte Irma Markopa, kas lasīja represētā rakstnieka Aleksandra Pelēča (1920 1995) izsūtījumā rakstīto dzeju un vēstules. Pasākumu papildināja mūziķu Andra Kristsona, Andas Lindes un Eduarda Talalass muzikāls priekšnesums.
14.06.2008. LVA sagatavotā izstāde Prāgā
2008. gada 17. jūnijā plkst.18.00 Čehijas Zinātņu Akadēmijas Prezidija aulā Prāgā, Narodni ielā 3 tiks atklāta Latvijas Valsts arhīva veidotā izstāde Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā. Izstāde, sadarbojoties Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Republikas vēstniecībai Čehijā un Čehijas Zinātņu Akadēmijas Jaunāko laiku vēstures institūtam, iekļauta 16.-17.jūnijā Prāgā notiekošās starptautiskās konferences 1968. gada Prāgas pavasaris. Sabiedrība. Mēdiji. Politisko un kultūras procesu pārveide programmā. Šī gada laikā Čehijā izstāde būs aplūkojam arī Česke Budejovices, Ostravas Universitātēs un Homutovas apgabala muzejā.
Izstāde vēstīs kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un visā Baltijā. Tajā atklāti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem pret PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā.
Izstādē nozīmīga vieta tiks atvēlēta arī Čehoslovākijas cilvēktiesību aizstāvju Hartas-77 ietekmē 1979. gadā parakstītajai baltiešu disidentu hartai ar aicinājumu pasaules valstīm nosodīt un atcelt 1939. gada 23. augusta Molotova-Ribentropa paktu. Izstādē redzamie dokumenti un bagātīgais foto klāsts informēs, kā no cīņas par cilvēktiesībām Baltijas valstīs izauga prasības par neatkarīgu valstu atjaunošanu. Izstādē izmantoti Baltijas valstu un Krievijas arhīvu, muzeju, kā arī personīgo kolekciju dokumenti. Izstāde Prāgā būs atvērta līdz šī gada 4.jūlijam. Novembrī izstāde būs aplūkojama arī Latvijā.
18.04.2008. BAAC seminārs Rīgā
2008.gada 18. aprīlī Rīgā tika organizēts BAAC (Baltijas audiovizuālo arhīvu padome) seminārs Attēlu kolekcijas institūciju arhīvos. Saglabāšana un pieejamība.. Seminārā piedalījās speciālisti no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas, un Somijas. No LVA seminārā piedalījās Informātikas un uzskaites daļas vecākais eksperts Guntis Švītiņš.
Foto: Aldis Pūtelis
18.03.2008. Izstādes Represētie kultūras darbinieki atklāšana
13. februārī arhīvā skolu projektu nedēļas ietvaros notika nodarbība Āgenskalna ģimnāzijas skolēniem. Skolotājas Līgas Strazdiņas vadītās projekta grupas izstrādātā darba tēma bija Latvijas kino.
Arhīva darbinieki jau iepriekš bija sagatavojuši dokumentus, kas raksturotu gan kinostudijas darbu, gan dokumentālo un mākslas filmu uzņemšanu.
Nodarbība sākās ar īsu ieskatu arhīva darbā un funkcijās, kā arī ar iepazīšanos ar dokumentu glabātavu, kurā atrodas lietas par Latvijas kino.
Tālāk skolēni strādāja ar oriģinālajiem arhīva dokumentiem iepazinās ar lietu, izvēlējās dokumentu, kuru raksturoja, kā arī iemācījās pareizi noformēt atsauces.
Gan skolēnu izstrādātā projekta tēma, gan oriģinālais un ieinteresētais skatījums uz dokumentiem iepriecināja mūs, arhīva darbiniekus, un ļoti gribas cerēt, ka radīja arī skolēniem pozitīvu priekšstatu par arhīvu.
Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītājas vietniece Iveta Šķiņķe
10.-11.janvārī Tartu, Igaunija, Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs Māris Brancis piedalījās Baltijas valstu starptautiskajā seminārā BaltHerNet Seminar, kurā tika prezentēta Baltijas valstu kultūras mantojuma kopīgā mājas lapa. http://www.balther.net/ Tajā tiks koncentrēta informācija par šo trīs Baltijas tautu diasporu arhīviem ASV, Austrālijā, Kanādā un Eiropā un nodibināja Baltijas valstu kultūras mantojuma asociāciju.
14.06.2007. Virtuālā izstāde Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs arī angļu valodā
2006.gadā Latvijas Valsts arhīvs sagatavoja un 14.jūnijā atvēra virtuālo izstādi “Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs”, lai iepazīstinātu visplašāko sabiedrību ar arhīvā esošajiem dokumentiem un datu bāzi par 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
2007.gada 14.jūnijā pateicoties Eiropas Komisijas finansiālajam atbalstam, virtuālā izstāde ir sagatavota arī angļu valodā, jo represiju tēma ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vēstures sastāvdaļa. Ir svarīgi, lai arī interesenti citās valstīs iepazītu un izprastu šo vēsturi un represiju radītās sekas, kuras ir jūtamas arī šodienas Latvijā.
Latvijas Valsts arhīvu apmeklēja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Profesionālo studiju programmas studentes pasniedzējas Līgas Zelčas vadībā.
Ekskursiju arhīvā vadīja Dokumentu saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne.
Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas darbinieki Jānis Riekstiņš un Iveta Šķiņķe studentes iepazīstināja ar dokumentiem par ģeogrāfus interesējošajām tēmām, tajā skaitā, par dabas aizsardzību, par migrāciju, kā arī ar informācijas meklēšanas iespējām Latvijas Valsts arhīva datu bāzē.
Šis jau ir trešais gads, kad programmas studenti iepazīstas ar arhīvu un dokumentiem, kas noderīgi gan studiju darbu izstrādē, gan novadpētniecībā.
20.04.2007. Gleznotāja Jūlija Viļumaiņa gleznu izstāde
14.aprīlī pie mums viesojās Rēzeknes augstskolas arhīvniecības maģistrantūras studenti, lai iepazītos ar arhīva darba organizāciju.
Iestāžu arhīvu un lietvedības daļas vadītāja vietniece Ilga Robežniece iepazīstināja studentus ar Latvijas Valsts arhīva darbību un nozīmīgākajiem darba virzieniem.
Iestāžu arhīvu un lietvedības daļas vadītāja Skaidrīte Gudakovska raksturoja uzraudzības darbu valsts, pašvaldību un nevalstiskajās institūcijās. Studentiem bija iespēja iepazīties ar dokumentu uzskaites, saglabāšanas un izmantošanas nozīmīgākajiem jautājumiem. Ieskicētas tika arī uzraudzības darba un normatīvās vides galvenās problēmas.
Informātikas un uzskaites daļas vadītāja Andra Āboliņa demonstrēja arhīva veidotās datu bāzes (Avoti, Lietas, Fondi).
Dokumentu saglabāšanas daļas vadītāja Benita Alksne studentus iepazīstināja ar arhīva glabātavām Bezdelīgu ielā1.
No 14.februāra līdz 11.martam Liepājas muzeja nodaļā Liepāja okupāciju režīmos, K. Ukstiņa ielā 7/9, apskatāma Latvijas Valsts arhīva sagatavotā Sofijas Samsones gleznu izstāde. Māksliniece pēc 2. pasaules kara dzīvoja Zviedrijā un visu savu radošo un dokumentāro mantojumu ar testamentu bija novēlējusi Latvijas Valsts arhīvam.
Deviņpadsmit gleznas dod ieskatu Sofijas Samsones daiļradē un atklāj viņas maigo attieksmi pret dabu, izsmalcināto krāsu izjūtu un ziemeļniecisko atturību kā ainavās, tā kluso dabu gleznojumos. Izstādi papildina kuratores Silvas Norenbergas atlasītie dokumenti un fotogrāfijas par mākslinieces dzīvi un radošo darbību, kā arī par bēgļu laivām uz Gotlandi 1945.gada pavasarī.
31.01.2007 Pie mums viesojās Tartu Universitātes studenti profesora Aadu Must vadībā.
Personāla un darba organizācijas daļas vadītāja Māra Brence studentiem pastāstīja par Latvijas Valsts arhīvu, raksturoja arhīva dokumentu kopumu un svarīgākos darba virzienus.
Virtuālo izstāžu autors un veidotājs Guntis Švītiņš studentus iepazīstināja ar arhīvā tapušajām virtuālajām izstādēm.
Nobeigumā studenti iepazinās ar arhīva glabātavām, bet students Oliver Pagel ar Latvijas Komunistiskās partijas dokumentiem, kas noderēs maģistra darba izstrādei.
Mājas lapas sadaļā "Digitālās publikācijas" interesentiem ir iespēja iepazīties ar uzziņu krājuma Trimdas arhīvi atgriežas 3.daļu.
Uzziņu krājums sniedz informāciju par trimdas arhīviem, muzeju vērtībām un mākslas darbiem, kuri atgriezušies Latvijā. Krājums domāts arhivāriem, bibliotekāriem, muzeju darbiniekiem, pētniekiem, studentiem un visiem, kurus interesē latviešu kultūra, vēsture.
Sagatavoja: LVA Informātikas un uzskaites daļa
13.06.2006
Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnija deportācijas 65. gadskārtas
atcerei Latvijas Valsts arhīvs sagatavojis virtuālu izstādi Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs,
lai iepazīstinātu visplašāko sabiedrību ar arhīvā esošajiem dokumentiem un datu
bāzi par 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Izstādes ietvaros piedāvājam deportēto personu meklēšanu LVA datu bāzē
26.04.2006
Dokumentu publikācija presē
Jānis Riekstiņš: "Garais ceļš no nakts uz
dienu" -
"Latvijas Vēstnesis", 2006. gada 5. aprīlis
07.02.2006
Latvijas Valsts arhīva mājas lapas sadaļa "Krājumu
iegādes iespējas" papildināta ar informāciju par šobrīd pārdošanā
esošajām grāmatām un to cenām
27.09.2005
Dokumentu publikācija presē
Jānis Riekstiņš: "Par kādu svarīgu amnestiju" -
"Latvijas Avīze", 2005.gada 26.septembris
12.09.2005
Dokumentu publikācija presē
Jānis Riekstiņš: "Latvijas nacionālkomunistu pretstrāve impēriskajiem
funkcionāriem" - "Latvijas Vēstnesis", 2005.gada
11.,16.,31.augusts, 8.septembris
08.07.2005
Amerikas un Kanādas latviešu kopdarba dziesmu spēles "Eslingena" izrāžu
laikā no 7. līdz 16.jūnijam Nacionālajā teatrī skatāma LVA izstāde "Latviešu
bēgļu gaitas Vācijā. 1944.-1949."
05.07.2005
No 4.jūlija LVA galvenās ēkas (Bezdelīgu ielā 1) otrā stāva vestibilā
apskatāmas Ulda Zemzara gleznas
15.06.2005
Dokumentu publikācija presē
Iveta Šķiņķe: "Vagoni, ešeloni - ceļš nezināmajā" -
"Latvijas Avīze", 2005.gada 13.jūnijs
10.06.2005
Dokumentu publikācijas presē:
Jānis Riekstiņš: "Noziedzīgie militāristi iekarotajā zemē"
- "Latvijas Vēstnesis", 2005.gada 27.maijs, 3.,10.jūnijs
Jānis Riekstiņš: "Latvijas pagasti - karalauks" -
"Latvijas Vēstnesis", 2005.gada "10.jūnijs
Jānis Riekstiņš: ""Tīrumu karaliene" Latvijas laukos"
- "Latvijas Vēstnesis", 2005.gada 6.jūnijs
Jānis Riekstiņš: "Ķuzes ģimenes traģēdija" -
"Mājas Viesis", 2005.gada 10.jūnijs
No kreisās: Projekta vadītāja
Iveta Šķiņķe, ministres padomnieks Edmunds Krastiņš, Kultūras ministre Helēna
Demakova, LVA direktore Daina Kļaviņa, direktores vietniece Vera Guzanova
05.04.2005 "Tā būs grāmata kā piemineklis""Latvijas
Avīze", 2005. gada 4. aprīlis, 18.lpp.
Intervija ar Latvijas Valsts arhīva direktori Dainu Kļaviņu par 1949. gadā deportēto
Latvijas iedzīvotāju datu bāzes veidošanu
04.04.2005
Dokumentu publikācija presē
Aija Kalnciema, Iveta Šķiņķe: "No Latvijas izsūtīja 13624 ģimenes.
Svarīgs dokuments no Krievijas Federācijas Valsts arhīva fondiem par 1949. gada 25.
marta izsūtīšanu"- "Latvijas Vēstnesis", 2005. gada 23. marts
08.03.2005
Dokumentu publikācija presē
Jānis Riekstiņš: "Migrācijas un rusifikācijas ēnā"-
"Mājas Viesis", 2005.gada 4.marts
15.02.2005
Dokumentu publikācija presē
Jānis Riekstiņš: "Tā sauktā Baltijas problēma dienesta ziņojumā"-
"Latvijas Vēstnesis", 2005.gada 9.,10.februāris
20.01.2005
Dokumentu publikācija presē
Jānis Riekstiņš: "Ne tikai par nacionālo sastāvu"-
"Latvijas Avīze", 2005.gada 17.janvāris
15.01.2005
Dokumentu publikācija presē
Jānis Riekstiņš: "Izsūtīto beztiesīgā dzīve Sibīrijā"-
"Latvijas Vēstnesis", 2005.gada 7.,11.janvāris