Ceturtais uzziņu krājums “Trimdas arhīvi atgriežas” ir iesākto tradīciju turpinājums un aptver informāciju par Latvijas arhīvu, bibliotēku, izglītības iestāžu un muzeju krātuvēs saņemtajiem ārvalstīs dzīvojošo tautiešu dokumentu sūtījumiem laikā no 2004.–2008. gadam.

Latvijā nonākusi ievērojama daļa trimdas dokumentārā materiāla. Tie ir gan trimdas centrālo organizāciju, atsevišķu kultūras, izglītības u.c. organizāciju dokumenti, gan privāto personu arhīvi un kolekcijas. Vispilnīgāk trimdas latviešu dzīve un centieni saglabāt savu nacionālo identitāti atspoguļojas dažādu sabiedrisko organizāciju materiālos. Nozīmīga daļa šo dokumentu atrodas Latvijas Valsts arhīvā. Trimdas latviešu organizācijas nosacīti var iedalīt četrās grupās: trimdas globālās organizācijas, valstu un kontinentu latviešu centrālās organizācijas un biedrības, reģionālās latviešu organizācijas un biedrības un interešu, profesionālās, kultūras un citas organizācijas un biedrības.

Trimdas globālo organizāciju dokumentu grupu veido Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA), tās Informācijas biroja arhīva Minsterē dokumenti. Latviešu centrālo organizāciju dokumenti atrodami Latvijas Tautas Kopības Vācijā arhīvā un Latviešu Centrālās Komitejas bēgļu dzīves arhīvā (Hūvera institūta (ASV) arhīva kolekcija mikrofilmās). Šajā grupā ietilpst arī Latvijas Sarkanā Krusta un Latviešu skautu un Latviešu gaidu kustības dokumenti.

Valstu un kontinentu latviešu centrālo organizāciju un biedrību dokumentu grupu veido Amerikas Latviešu apvienības (ALA), Amerikas Latviešu katoļu apvienības (ALKA), Dānijas Latviešu nacionālās komitejas (DLNK), Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA), Zviedrijas Latviešu centrālā padomes (ZLCP), Daugavas Vanagu Centrālās valdes un nodaļu dokumenti.

Plaši pārstāvēti ir reģionālo latviešu organizāciju un biedrību un interešu, profesionālās, kultūras un citu organizāciju un biedrību dokumenti. Galvenokārt tie ir to organizāciju un biedrību arhīvi, kuru darbība jau pārtraukta vai mazinās.

Daudzkārt sabiedrisko organizāciju dokumenti atrodas privātajos arhīvos un kolekcijās, līdz ar to šie materiāli Latvijā nonākuši kā privāto arhīvu vai personu fondu sastāvdaļa. Tas izvirza uzdevumu turpmākajos gados īpašu uzmanību veltīt trimdas dokumentācijas pilnīguma noteikšanai. Mūs gaida komplicēts saņemto materiālu apzināšanas, izvērtēšanas un satura analīzes darbs, lai noteiktu kāda perioda vai veida dokumenti valsts glabāšanā vēl nav nonākuši. Tas dos iespēju aicināt dokumentu glabātājus nodot šos konkrētos materiālus. Iespējami pilnīgs latviešu trimdas dokumentāro liecību kopums ir būtisks nosacījums objektīvai Latvijas vēstures izpētei.

Uzziņu krājums apkopo informāciju par Latvijā nonākušo trimdas dokumentu glabāšanas vietām, kas ir būtiski latviešu trimdas dokumentācijas pilnīguma apzināšanai.

Krājuma kārtošanas principi ir saglabāti. Iestādes sagrupētas četrās iedaļās alfabētiskā kārtībā – arhīvi, bibliotēkas, izglītības iestādes un muzeji. Ievērojot katras iestādes specifiku, krājumā sniegtas ziņas par trimdas latviešu personīgo un sabiedrisko organizāciju arhīviem, dokumentu un grāmatu kolekcijām, atsevišķiem dokumentiem un muzeja eksponātiem. Par datu precizitāti atbild to iesniedzēji.

Latvijas Valsts arhīvs sirsnīgi pateicas visiem, kuri ieguldījuši darbu krājuma tapšanā, un cer turpināt sadarbību sagatavojot izdošanai nākamo izdevumu.

Inese Kalniņa
Latvijas Valsts arhīva
Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītāja

Aija Gūtmane
Latvijas Valsts arhīva
Personu fondu un trimdas dokumentu daļas sektora vadītāja